Kopsavilkums

Mūsdienās viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām globālā mērogā ir neracionāla zāļu lietošana. Pasaules Veselības organizācijas datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi. Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija, neatbilstoša antibakteriālā terapija; pareizu zāļu lietošana neatbilstošā formā (bieži izvēlas injekcijas, kad efektīvi tās pašas zāles būtu lietot perorāli); nepareiza diagnostika vai terapijas izvēle; nepiemērota pašmedikācija, bieži izmantojot recepšu zāles; pārāk dārgu oriģinālo zāļu izrakstīšana – tādu, kuras ražo uzņēmums, kas tās izstrādājis un patentējis, kad efektīvas var būt arī lētākās patentbrīvās zāles, kurām ir tāda pati efektivitāte; drošums un kvalitāte kā oriģinālajām zālēm, bet tām ir cits ražotājs. Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte; palielinās blakusparādību risks, kā arī var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem; tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi; samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu neracionālas zāļu lietošanas problēmas Latvijā, izmantojot anketēšanu.

Latvijā ir sastopami visi neracionālas zāļu lietošanas veidi. Vecākiem cilvēkiem tā ir polifarmācija un dārgu zāļu nepieejamība, savukārt jaunākiem – pašārstēšanās. Lielākā daļa cilvēku ir lietojuši antibiotikas (95 %), un tikai nedaudzi (16 %) tās ir lietojuši bez ārsta norādījuma. Medikamenti injekciju veidā netiek bieži izrakstīti un lietoti. No tiem aptaujātajiem, kas injekciju medikamentus ir lietojuši, to dara ar ārsta ziņu, ievērojot lietošanas norādījumus un apstākļus. Jaunu zāļu izrakstīšana vairumā gadījumu notiek bez papildu izmeklējumiem. Gandrīz visi aptaujātie ir vismaz reizi lietojuši bezrecepšu zāles (99 %), taču tikai 41 % pirms lietošanas konsultējas ar ārstu vai farmaceitu un mazāk nekā katrs piektais (19 %) izlasa lietošanas instrukciju.

Racionāla zāļu lietošana nepieciešama, lai sasniegtu labus rezultātus: pacients izveseļojas vai uzlabojas viņa dzīves kvalitāte; racionāli un efektīvi tiek izmantoti veselības aprūpes un arī pacienta privātie resursi.

Ievads

Mūsdienās viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām globālā mērogā ir neracionāla zāļu lietošana. Pasaules Veselības organizācijas datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi (WHO: The Pursuit of Responsible Use of Medicines, 2012).

Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi ir pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija; neatbilstoša antibakteriālā terapija; pareizu zāļu lietošana neatbilstošā formā (bieži izvēlas zāļu ievadi injekciju veidā, kad efektīvi tās pašas zāles būtu lietot perorāli); nepareiza diagnostika vai terapijas izvēle; nepiemērota pašmedikācija, bieži izmantojot recepšu zāles; pārāk dārgu oriģinālo zāļu izrakstīšana – tādu, kuras ražo uzņēmums, kas tās izstrādājis un patentējis, kad efektīvas var būt arī lētākās patentbrīvās zāles, kurām ir tāda pati efektivitāte, drošums un kvalitāte kā oriģinālajām zālēm, bet tām ir cits ražotājs. Zāles jālieto racionāli, lai sasniegtu labus rezultātus: pacients izveseļojas vai uzlabojas viņa dzīves kvalitāte; racionāli un efektīvi tiek izmantoti veselības aprūpes un arī pacienta privātie resursi (WCC: Promoting rational use of medicines, 2006; Mežinska, Salmane-Kuļikovska, 2013).

Darba mērķis

Izpētīt pacientu neracionālas zāļu lietošanas problēmas Latvijā.

Materiāls un metodes

Darbā tika izmantotas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes – monogrāfiskā jeb aprakstošā, socioloģisko pētījumu metode – anketēšana, datu statistisko pētījumu metode – salīdzināšana. Aprēķini un datu apstrāde veikta, izmantojot Microsoft Excel programmu.

Rezultāti

Pētījums tika veikts elektroniski interneta vietnēs un arī divās atvērta tipa aptiekās Rīgā, izmantojot anketēšanu.

Mērķauditorija bija Latvijas iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 80 gadiem. Kopumā tika aizpildītas 240 respondentu anketas. Atbildes tika apkopotas un analizētas gan kopumā par 240 respondentiem, gan atsevišķi pa vecuma grupām.

Gadījumos, kad bija divas alternatīvas atbildes, maksimālā standartnovirze bija 0,5. Tāpēc 240 respondentu gadījumā 95 % statistiskajam nozīmības līmenim robežkļūda nepārsniedza 6 %.

Tika analizētas izplatītākās zāļu lietošanas problēmas: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija, neatbilstoša antibiotiku terapija, neadekvāta injekciju izmantošana, nepareiza diagnostika vai terapijas izvēle, pārāk dārgu zāļu izrakstīšana, nepiemērota pašārstēšanās, bieži izmantojot recepšu zāles (pašmedikācija).

Recepšu zāles nekad nav lietojuši tikai 6 % respondentu (n = 15). Pārējie 94 % (n = 225) dažādu iemeslu dēļ ir lietojuši recepšu zāles. Kā vispopulārāko iemeslu 58 % (n = 139) min akūtu vai smagu slimību. Vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem šādu atbildi snieguši 86 % (n = 50) respondentu un vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem – 67 % (n = 35) respondentu. Savukārt vecuma grupā no 60 līdz 80 gadiem recepšu zāļu galvenais lietošanas iemesls ir hroniskas slimības, ko atzīst 88 % respondentu (n = 52) (sk. 1. att.).

Recepšu zāles drīkst izsniegt pret recepti. 66 % (n = 148) respondentu recepšu medikamentus bez receptes nav iegādājušies, taču 11 % (n = 25) apgalvo, ka paši labāk zina, kādas zāles tiem palīdz, nekonsultējas ar ārstu un dodas recepšu medikamentus iegādāties uz sev zināmām aptiekām, kur tos var nopirkt bez receptes. 23 % (n = 52) respondentu mēdz rīkoties ne tikai saskaņā ar ārsta ieteikumiem, bet arī pēc pašu ieskatiem. Visvairāk recepšu medikamentus bez ārsta ziņas lieto respondenti vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem (56 %) un vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem (45 %). Vecuma grupā no 60 līdz 80 gadiem recepšu zāles bez receptes lieto salīdzinoši reti – tikai 20 % aptaujāto.

1. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai jūs bieži lietojat recepšu zāles. Kāpēc? / Answers to the question: Do you often use prescription medications. Why?

1. Polifarmācijas risks

Vairākums aptaujāto (154) cilvēku ir lietojuši 1 vai 2 recepšu medikamentus vienlaikus. Lielākoties tie ir cilvēki vecumā no 20 līdz 60 gadiem. Savukārt cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, – 88 % no tiem, ikdienā lieto piecus un vairāk recepšu medikamentus.

Vienlaikus ar pacienta vecumu strauji pieaug ikdienā lietoto recepšu zāļu daudzums. Jaunāka gadagājuma cilvēki lielu daudzumu recepšu zāļu ikdienā nelieto regulāri, bet tikai akūtas vai smagas slimības gadījumā. Savukārt vecuma grupā no 60 gadiem 88 % respondentu galvenais recepšu zāļu lietošanas iemesls ir viena vai vairākas hroniskas slimības, tātad tas nozīmē, ka ikdienā šie cilvēki lieto vismaz trīs recepšu medikamentus, kas palielina nepareizas zāļu lietošanas risku un arī būtiski palielina blakusparādību risku (sk. 2. att.).

2. attēls. Trīs un vairāk recepšu medikamentu lietošana vienlaikus atkarībā no vecuma grupas / Three or more prescription medications used depending on the age group

Satraucošs ir fakts, ka 43 % (n = 103) respondentu nav pievērsuši uzmanību, cik aktīvo vielu ir zālēs, kuras tie ir lietojuši. 11 % (n = 25) ir lietojuši zāles, kuru sastāvā ir divas aktīvās vielas, 29 % (n = 67) – zāles, kuru sastāvā ir trīs aktīvās vielas. Jaunāka gadagājuma cilvēki minēja, ka saaukstēšanās gadījumā izmanto kombinētos preparātus, kuru sastāvā ir, piemēram, paracetamols, fenilefrīna hidrohlorīds, askorbīnskābe, un kas nopērkami bez receptes. Taču vecāka gadagājuma cilvēki vairāk lieto recepšu kombinētos preparātus, kas domāti, piemēram, asinsspiediena pazemināšanai (sk. 3. att.).

3. attēls. Kombinēto medikamentu lietošana / Use of fixed-dose combination medications

2. Antibiotiku lietošana

No 225 respondentiem, kas ir lietojuši recepšu medikamentus, 95 % (n = 213) ir lietojuši arī antibiotikas. Visvairāk antibiotiku ir lietojuši aptaujātie vecuma grupās no 20 līdz 29 un no 40 līdz 49 gadiem – kopumā 93 %. Vecuma grupā no 60 līdz 80 gadiem antibiotikas ir lietojuši 94% respondentu.

16 % (n = 33) aptaujāto antibiotikas ir lietojuši bez ārsta norādījumiem. Visvairāk antibiotikas bez ārsta uzraudzības ir lietojuši vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 29 % no visiem respondentiem. Savukārt vismazāk – vecuma grupā no 60 līdz 80 gadiem – 6 % respondentu.

76 % (n = 161) respondentu atzīst, ka ārsts pirms antibiotiku izrakstīšanas neveic papildu izmeklējumus, lai precīzi noskaidrotu, kuras antibiotikas būtu atbilstošas konkrētam gadījumam (sk. 4. att.).

4. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai vienmēr, izrakstot antibiotikas, ārsts veic atbilstošus izmeklējumus? / Answers to the question: Does your doctor takes the appropriate tests before prescribing antibiotics?

Antibiotiku lietošanas kursu ievēro 80 % (n = 171) respondentu. 18 % aptaujāto atzīst, ka pārstāj lietot antibiotikas, kad uzlabojas pašsajūta. Tikai 2 % (n = 4) respondentu apgalvo, ka neviens par ārstēšanās kursu viņus neinformē (sk. 5. att.).

5. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai jūs vienmēr izdzerat izrakstīto antibiotiku kursu? / Answers to the question: Do you always take the entire course of antibiotics?

3. Injekciju lietošana

No visiem respondentiem, kas ir lietojuši recepšu medikamentus, 36 % (n = 81) tos ir lietojuši injekciju veidā. Visvairāk (67 %) tos ir lietojuši cilvēki vecumā no 60 līdz 80 gadiem. Vismazāk (10 %) vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem.

Injekcijas 25 % gadījumu tiek lietotas bez ārsta norādījumiem. Lai arī ceturtā daļa no tiem, kas ir lietojuši injekcijas, tās ir lietojuši neracionāli, nekonsultējoties ar ārstu, tomēr 95 % respondentu ievēro nepieciešamos apstākļus intramuskulāro injekciju izdarīšanai – pirms tam mazgā rokas, dezinficē injekcijai paredzēto vietu, lieto jaunas šļirces, lai pēc iespējas vairāk izvairītos no inficēšanās ar nevēlamām un bīstamām slimībām (sk. 6. att.).

6. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai vienmēr injekcijas ir izrakstījis ārsts? / Answers to the question: Were all injections prescribed by doctor?

4. Nepareiza diagnostika vai terapijas izvēle

Pēc pacientu domām, ārsts nepareizi diagnosticējis slimību 18 % (n = 43) respondentu, 42 % (n = 101) aptaujāto apgalvo, ka ārsts vienmēr ir pareizi noteicis diagnozi, savukārt 40 % (n = 96) respondentu tam nav pievērsuši uzmanību (sk. 7. att.).

Pēc pacientu domām, ārsti nepievērš pienācīgu uzmanību viņu veselības stāvokļa apsekošanai. 65 % (n = 155) gadījumu pacients nemaz netiek papildus izmeklēts pirms jaunu recepšu zāļu nozīmēšanas. 52 % (n = 117) gadījumu netiek pievērsta uzmanība zālēm, ko pacients jau lieto. Visvairāk uzmanības saistībā ar zālēm, ko pacients jau lieto, tiek pievērsts gados jaunākajiem un gados vecākajiem cilvēkiem. Vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem pozitīvu atbildi snieguši 55 % aptaujāto un vecuma grupā no 60 līdz 80 gadiem – 67 %. Vismazāk uzmanības ārsti pievērš zālēm, ko pacienti jau lieto, vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem, kur pozitīvu atbildi snieguši tikai 23 % aptaujāto (sk. 8. att.).

Uz veselības pārbaudēm biežāk nosūta cilvēkus, kas vecāki par 61 gadu, šādu atbildi snieguši 44 % šīs vecuma grupas respondentu. Bet vismazāk izmeklē cilvēkus vecuma grupā no 41 līdz 50 gadiem, kur pozitīvu atbildi snieguši tikai 19 % respondentu.

7. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai ārsts jums kādreiz ir nepareizi diagnosticējis slimību? / Answers to the question: Have you ever been misdiagnosed?

8. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai vienmēr pirms jaunu recepšu zāļu izrakstīšanas ārsts jūs nosūta uz kādām veselības pārbaudēm? / Answers to the question: Do you receive diagnostic tests when prescribed new medication?

5. Pārāk dārgu zāļu izrakstīšana

Šis jautājums atspoguļo zāļu pieejamību. 71 % (n = 159) respondentu apgalvo, ka zāles ir dārgas. Šāda situācija palielina risku tam, ka zāles netiek iegādātas pilnā apjomā vai tiek lietotas ar pārtraukumiem – finansiālu apstākļu dēļ netiek ievērota zāļu pareiza un racionāla lietošana. Vecuma grupā no 60 līdz 80 gadiem zāles par dārgām uzskata 86 % respondentu, no 30 līdz 39 gadiem – 55 %, no 20 līdz 29 gadiem – 36 %, no 30 līdz 39 gadiem – 42 % respondentu (sk. 9. att.).

9. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai vienmēr esat apmierināti ar izrakstīto zāļu cenu? / Answers to the question: Are you always satisfied with the price of prescription medications?

6. Pašmedikācija

Lielākā daļa, t. i., 45 % (n = 107), respondentu lieto bezrecepšu zāles tikai dažos gadījumos. Bieži bezrecepšu zāles lieto 9 % (n = 22) respondentu, kuriem tās palīdz uzlabot pašsajūtu ikdienā. Tikai akūtas vai smagas slimības gadījumā bezrecepšu zāles lieto 32 % (n = 78) respondentu. 13 % (n = 30) aptaujāto atbild, ka bezrecepšu zāles cenšas nelietot, jo uzskata, ka tā var nodarīt sev lielāku kaitējumu. Savukārt tikai 1 % (n = 3) respondentu atbild, ka nekad bezrecepšu zāles nav lietojuši. Analizējot pa vecuma grupām, visvairāk cilvēku jeb 22 % no tiem, kas cenšas lietot pēc iespējas mazāk bezrecepšu zāles, ir vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem. Visbiežāk (18 %) bezrecepšu zāles lieto cilvēki vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem.

Ārsta viedoklim uzticas 8 % (n = 19) respondentu, farmaceita viedoklim – 32 % (n = 77) respondentu. Ar ārstu vai farmaceitu konsultējas tikai neskaidrību gadījumā 34 % (n = 81) aptaujāto. Savukārt 25 % (n = 60) respondentu paši labāk zina, kādas zāles lietot. Biežāk ar ārstu vai farmaceitu par bezrecepšu zāļu lietošanu konsultējas cilvēki vecumā no 60 līdz 80 gadiem – 60 % respondentu šajā vecuma grupā. Vismazāk – vecumā grupā no 20 līdz 29 gadiem, kur ar ārstu vai farmaceitu konsultējas tikai 16 % aptaujāto. Jaunākajā vecuma grupā visvairāk ir cilvēku, kas konsultējas tikai neskaidrību gadījumā, – 61 %. Cilvēku, kas paši labāk zina, kādas zāles lietot, visvairāk ir vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 33 % respondentu (sk. 10. att.).

Tikai 19 % (n = 44) respondentu vienmēr izlasa un ievēro bezrecepšu zāļu lietošanas instrukciju. Tādu pašu daļu veido cilvēki, kas izlasa instrukciju, bet zāles lieto, kā uzskata par nepieciešamu. 8 % (n = 19) aptaujāto visbiežāk iegādājas vienu plāksnīti no lielāka iepakojuma, kam netiek dota līdzi lietošanas instrukcija. 22 % (n = 51) respondentu uzticas farmaceita vai ārsta norādījumiem. Liela daļa respondentu (62 % (n = 148)), kas ir lietojuši bezrecepšu zāles, lietošanas instrukciju nelasa, jo visbiežāk lieto tikai tās zāles, kuras jau kādreiz ir lietojuši, un zina, kā tās jālieto.

Cilvēku, kas izlasa un ievēro lietošanas instrukciju, visvairāk ir vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem – 51 % aptaujāto. Vismazāk šādu cilvēku ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem – 5 % aptaujāto. Visvairāk cilvēku, kuri lieto tikai tās bezrecepšu zāles, kurām zina lietošanas instrukciju un tās jau kādreiz ir lietojuši, nekonsultējoties ne ar vienu un nelasot lietošanas instrukciju, ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem – 50 % aptaujāto (sk. 11. att.).

10. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai vienmēr pirms bezrecepšu zāļu lietošanas konsultējaties ar ārstu vai farmaceitu? / Answers to the question: Do you always consult your pharmacist or a doctor before taking any medication?

11. attēls. Atbildes uz jautājumu: vai vienmēr pirms bezrecepšu zāļu lietošanas izlasāt lietošanas instrukciju? Answers to the question: Do you always read over the counter medication’s instructions before using them?

Diskusija

Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi ir polifarmācija, neracionāla antibiotiku lietošana, pārmērīga injekciju izmantošana, nepareiza diagnostika vai terapijas izvēle, nepiemērota pašmedikācija, bieži izmantojot recepšu zāles, pārāk dārgu zāļu izrakstīšana, kad efektīvas var būt arī lētākas zāles (WHO: Managing for rational medicine use, 2012). Latvijā ir sastopami visi iepriekš minētie neracionālas zāļu lietošanas veidi.

Atbildība par šo problēmu rašanos jāuzņemas veselības aprūpes sistēmai kopumā: veselības politikas veidotājiem, ārstiem, farmaceitiem un pacientiem. Neefektīvas veselības aprūpes sistēmas un politikas radītie faktori ir neuzticama medikamentu piegāde, medikamentu trūkums, medikamenti ar beigušos derīguma termiņu, neatbilstošas vai viltotas zāles. Faktori, kas ietekmē ārstu un farmaceitu – nepietiekama kvalifikācija, algoritmu trūkums, īss vienam pacientam veltītais laiks, piemērotas informācijas trūkums, finansiālas intereses. Faktori, kas ietekmē pacientu, – pārliecība un ticība zālēm, pieejamie naudas līdzekļi, īsais konsultāciju laiks, ārsta attieksme, drukātas informācijas trūkums (WHO: Managing for rational medicine use, 2012; Maciulaitis, Janusonis, 2003).

Pēc pieejamās literatūras analīzes var secināt, ka polifarmācija turpina palielināties un tā ir zināms riska faktors nozīmīgu saslimstību un mirstības gadījumā, jo tās dēļ palielinās gan blakusparādību, gan mijiedarbību risks. Tas īpaši skar cilvēkus, kas vecāki par 65 gadiem. Autoru pētījumā 88 % cilvēku, kas vecāki par 60 gadiem, ikdienā lieto piecus un vairāk recepšu medikamentus. Veselības aprūpes speciālistiem ir jābūt informētiem par iespējamiem riskiem, lai pilnībā varētu izvērtēt pacienta lietotos medikamentus katrā viņa vizītes laikā, tādējādi novēršot polifarmācijas risku (Hajjar et al., 2007).

Pēc literatūras datiem polifarmācijas risks vecumā pēc 65 gadiem palielinās, taču pašārstēšanās pēc šī pētījuma datiem vecumā pēc 60 gadiem samazinās, kas ir pozitīvs rādītājs, jo nedaudz samazina lietoto medikamentu skaitu.

Šajā pētījumā fruktozes izraisītā dislipidēmijas modelī meldonija ievadīšana samazināja insulīna daudzumu asins plazmā, neietekmējot glikozes koncentrāciju, kas varētu liecināt par to, ka nepieciešama mazāka insulīna koncentrācija, lai nodrošinātu līdzvērtīgu glikēmijas pakāpi. Iegūtie rezultāti liecina, ka meldonija lietošanu varētu ieteikt pacientiem ar metabolo sindromu enerģijas metabolisma normalizēšanai.

Diemžēl antibiotikas bieži tiek lietotas nepamatoti, nereti tās tiek izrakstītas vīrusu infekciju ārstēšanai, pret kurām tām nav iedarbības. Līdzīgi tiek izrakstītas plaša spektra antibiotikas, kad precīzi nav noteikts slimību izraisošais mikroorganisms. Šāda antibiotiku izmantošana noved pie baktēriju rezistences (European Center for Disease Prevention and Control (ECDC), 2015).

Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem vieni no augstākajiem rezistences rādītājiem E. coli baktērijai konstatēti pret aminopenicilīniem. Latvijā 2013. gadā rezistence sasniedza 52 %. Neatkarīgi no augstā rezistences līmeņa dažās valstīs šie rādītāji turpina palielināties (ECDC, 2013).

No aptaujātajiem 16 % antibiotikas ir lietojuši bez ārsta norādījumiem; 76 % atzīst, ka ārsts pirms antibiotiku izrakstīšanas neveic papildu izmeklējumus, lai precīzi noskaidrotu, kuras antibiotikas būtu atbilstošas konkrētam gadījumam. Ātrais streptokoku A tests aizņem tikai desmit minūtes, un tas ir valsts apmaksāts. Tikai pozitīvos šī testa gadījumos būtu piemērotas penicilīnu antibiotikas (Strazdiņš, 2015); 18 % respondentu atzīst, ka pārstāj lietot antibiotikas, kad uzlabojas pašsajūta, – šī noteikti nav racionāla zāļu lietošana, jo veicina mikrobu rezistenci un nenodrošina pilnīgu izveseļošanos.

Deviņpadsmit Eiropas valstīs – Austrijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Lielbritānijā, Īrijā, Dānijā, Itālijā, Maltā, Luksemburgā, Beļģijā, Spānijā, Izraēlā, Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā, Horvātijā, to skaitā Austrumeiropas valstīs Lietuvā, Polijā un Rumānijā – tika analizēta antibiotiku lietošana laikposmā no 1970. līdz 2009. gadam. Antibiotiku lietošanas biežums minētajās Austrumeiropas valstīs bija no 23 līdz 51 %. No izmantotajām antibiotikām 30 % tika lietotas bez receptes – 68 % tās iegādājās aptiekā, 32 % respondentu tās iedeva draugi vai ģimenes locekļi (Morgan et al., 2011). Var secināt, ka patlaban Latvijā šī statistika ir uz pusi labāka.

Ārsti visā pasaulē saskaras ar situāciju, ka pacientus nevar atbilstoši ārstēt, jo slimību izraisījusī baktērija ir rezistenta pret pieejamām antibiotikām. Lai šādu situāciju uzlabotu, vadoties pēc pieejamās literatūras, būtu jāievēro šādi ieteikumi:

• ievērot piesardzīgu pieejamo antibiotiku lietošanu – lietot tikai tad, kad tās tiešām ir nepieciešamas, atbilstošā devā, ar atbilstošu lietošanas intervālu starp devām un ilgumu;
• ievērot higiēnas normas, lai izvairītos no saskares ar slimu cilvēku un rezistento baktēriju pārneses, jāmazgā rokas, jāizolē slimie cilvēki no veselajiem;
• pētīt un radīt antibiotikas ar jaunu darbības mehānismu (ECDC, 2015).

Pasaules Veselības organizācija bez konkrētiem piemēriem min, ka noteiktos pasaules reģionos injekciju lietošana pārsniedz reālo nepieciešamību tās izmantot. 96 % cilvēku, kas saņem injekcijas pie primārās veselības aprūpes speciālistiem, 70 % gadījumu ir nevajadzīgas vai tās varētu aizstāt ar perorāliem līdzekļiem (WHO: Against all reason: misuse and overuse of injections, 2015).

Salīdzinot ar šī pētījuma datiem, 36 % respondentu ir lietojuši medikamentus injekciju veidā. 25 % gadījumu injekcijas tiek lietotas bez ārsta norādījumiem. Šajā gadījumā farmaceiti, kas ir izsnieguši zāles bez receptes, veicina neracionālu zāļu lietošanu.

Pacienti bieži izvēlas injekcijas, jo viņi tic, ka tās ir spēcīgākas un iedarbojas ātrāk. Tāpat viņi uzskata, ka, pēc ārstu domām, tā ir labākā ārstēšanas metode. Ārsti pārāk bieži izraksta injekcijas, jo domā, ka tās vislabāk apmierinās pacientu vēlmes, lai gan pacienti bieži ir atvērti alternatīviem ārstēšanas variantiem. Injekciju ievadīšana dažkārt ļauj iekasēt augstāku maksu par pakalpojumu, kas var liecināt par izdevīgu darījumu no pakalpojuma sniedzēja puses.

Labāka saziņa starp pacientiem un pakalpojumu sniedzējiem var risināt pārpratumus un palīdzēt samazināt pārmērīgu injekciju lietošanu (WHO: Against all reason: misuse and overuse of injections, 2015).

2012. gadā Turcijā veiktajā pētījumā lielākā daļa pacientu paziņoja, ka viņi nav pietiekami informēti par savu diagnozi un ne visi ārsti izvērtē viņu zāļu terapiju. Šī situācija tika skaidrota ar lielo pacientu skaitu, kas ir jāizmeklē dienas laikā. Taču ir jāatceras, ka racionāla zāļu izrakstīšana sākas ar precīzu diagnozes noteikšanu, slimības novērtēšanu un ārstēšanas mērķu izvirzīšanu (profilaktiskie, ārstējošie vai simptomus mazinošie) (Basaran, Akici, 2012).

Arī Latvijā pacienti nav apmierināti ar viņiem veltīto laiku. Izvērtējot pacientu viedokli, no pētījumā gūtajiem datiem tika secināts, ka ārsts nepareizi diagnosticējis slimību 18 % respondentu. 69 % gadījumu pacients nemaz netika papildus izmeklēts pirms jaunu recepšu zāļu ordinēšanas. 52 % gadījumu netika pievērsta uzmanība zālēm, ko pacients jau lieto. Lielais pacientu skaits uz vienu ārstu veicina neracionālu zāļu lietošanu.

Šo procesu pēc literatūras analīzes datiem var novērst, ievērojot sešus soļus. Ārstiem vajadzētu:

1. izvērtēt un skaidri definēt pacienta problēmu (diagnozi);
2. noteikt terapijas mērķi;
3. izvēlēties atbilstošu zāļu terapiju;
4. uzsākt terapiju ar atbilstošu metodi un apsvērt arī nefarmakoloģisku ārstēšanu;
5. sniegt pacientiem informāciju, norādījumus un brīdinājumus;
6. regulāri izvērtēt terapiju.

Ārstiem ir nepieciešams vairāk laika, lai ikdienā veiksmīgi realizētu šos soļus. Šobrīd to nav viegli sasniegt lielā pacientu skaita dēļ (Basaran, Akici, 2012). Ar šo problēmu, izsniedzot zāles, saskaras arī farmaceiti. Viņiem ir ierobežots laiks pacientu konsultēšanai garo rindu un darbaspēka trūkuma dēļ. Papildu slogs ir atbilstošā medikamenta trūkums aptiekā un noliktavās, ko radījusi neracionālā zāļu parakstīšana, izsniegšana un lietošana (WHO: Managing for rational medicine use, 2012).

Lai zāles būtu iespējams lietot racionāli, ir svarīgi, lai pacients vispār varētu iegādāties sev paredzētās zāles. Ja izrakstītās zāles ir pārāk dārgas, pacients tās neiegādājas pilnā apjomā vai lieto ar pārtraukumiem, lai taupītu naudu. Protams, ir diagnozes, kur nepastāv izvēle starp zālēm un to cenām, bet bieži sastopamu slimību, piemēram, paaugstināts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīna līmenis, gadījumā ārstam pastāv izvēle – izrakstīt konkrēta ražotāja zāles, norādot to nosaukumu receptē vai norādīt starptautiski nepatentēto nosaukumu un ļaut cilvēkam iegādāties lētākās zāles no konkrētās farmakoloģiskās grupas (U. S. Food and drug administration, 2012).

71 % respondentu apgalvo, ka zāles ir dārgas, un vēl arvien Latvijas iedzīvotāji pārmaksā par dārgākām zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva. Latvijas iedzīvotāji 2014. gadā ir pārmaksājuši 18 miljonus eiro, iegādājoties medikamentus. Daudzos gadījumos netiek izrakstīti patentbrīvie medikamenti (Nacionālais veselības dienests, 2014).

Beļģijā veiktā pētījumā farmācijas studenti analizēja mājas aptieciņas 288 aptieku klientiem vecumā no 18 līdz 80 gadiem. Tajās tika atrasts liels daudzums medikamentu, kas satur neopioīdos analgētiskos līdzekļus (7,2 %) un NSPL (6,9 %), taču lielākais procents bija uztura bagātinātāji – 23,3 %. Lai gan vairumā gadījumu indikācija un deva šiem medikamentiem bija atbilstoša, tomēr pašārstēšanās tika praktizēta arī ar recepšu zālēm. No visiem medikamentiem 56 % tika lietoti pēc pašu ieskatiem (bezrecepšu zāles 74 %; recepšu zāles 21 %).

Interesanti, ka Beļģijā gados jaunāki cilvēki ievērojami vairāk aizraujas ar pašārstēšanos nekā gados vecāki cilvēki (De Bolle et al., 2008). Latvijā pēc mūsu pētījuma rezultātiem 22 % cilvēku vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem cenšas lietot pēc iespējas mazāk bezrecepšu zāles. Visbiežāk bezrecepšu zāles lieto cilvēki vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem – 18 %.

Pēc literatūras analīzes un arī pēc pētījuma veicēju ieteikuma informētība par pašmedikācijas riskiem ir būtiski nepieciešama, un, iespējams, šāds pakalpojums – zāļu skapīša pārbaude, ko veic farmaceits, – būtu ļoti noderīgs, lai samazinātu nepiemērotu medikamentu izmantošanu, ietaupītu veselības aprūpes izmaksas un paplašinātu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus.

Priekšlikumi pacientiem, kas palīdzētu izvairīties no neracionālas zāļu lietošanas problēmām:

1. iegaumēt zāļu nosaukumus un izskatu. Pārbaudīt receptes pie izrakstīšanas un zāles pie saņemšanas;
2. uzdot jautājumus ārstam un farmaceitam par pareizu zāļu lietošanu, prasīt atgādinājumus arī rakstiski;
3. izprast, kādam nolūkam zāles tiek lietotas, lai nejauktu lietošanas mērķi;
4. iepazīties ar lietošanas instrukciju un zāļu lietošanas norādēm, etiķeti;
5. izveidot lietoto zāļu, ārstniecības augu un uztura bagātinātāju sarakstu, uzrādīt to saviem ārstiem un farmaceitiem;
6. informēt tuviniekus vai aprūpētāju par savu zāļu sarakstu, lai nelaimes gadījumā šo informāciju varētu nodot ārstam u. c. (FDA: Medicines in My Home, 2014).

Lai uzlabotu situāciju, galvenais priekšlikums būtu ievērot PVO izstrādātās vadlīnijas racionālai zāļu lietošanai.

PVO ieteiktie galvenie punkti, kas veicinātu racionālāku zāļu izmantošanu:

1. izveidot tādu daudznozaru valsts iestādi, kas koordinētu zāļu lietošanas politiku;
2. izstrādāt klīniskās vadlīnijas;
3. izstrādāt būtisko medikamentu sarakstu;
4. izveidot zāļu lietošanas un terapijas uzraudzības komitejas slimnīcās un rajonos;
5. veselības mācību programmās aprakstīt farmakoterapijas problēmas;
6. nodrošināt zāļu lietošanas uzraudzību, revīziju un atsauksmju iesniegšanu;
7. nodrošināt iespēju izmantot neatkarīgu informāciju par zālēm (palielināt informācijas pieejamību pacientiem);
8. izglītot sabiedrību par zālēm;
9. izvairīties no aplamiem finanšu stimuliem (atlaižu ietekme);
10. pacientus vairāk iesaistīt viņu ārstēšanā;
11. sniegt pietiekamu valsts finansējumu, lai nodrošinātu zāļu pieejamību visiem sociālajiem slāņiem;
12. vairāk izmantot neatkarīgu informāciju (vadlīnijas) terapiju izstrādē (WHO: The Pursuit of Responsible Use of Medicines, 2012).

Secinājumi

1. Latvijā ir sastopami visi neracionālas zāļu lietošanas veidi. Dažādās vecuma grupās šie veidi atšķiras. Vecākiem cilvēkiem tā ir polifarmācija un dārgu zāļu nepieejamība, savukārt jaunākiem – pašārstēšanās, nekonsultējoties ar speciālistiem.
2. Līdz ar pacientu vecumu pieaug lietoto recepšu zāļu daudzums. Piecas vai vairāk recepšu zāles vienlaikus biežāk lieto pacienti, kas vecāki par 60 gadiem, un tie ir arī pacienti, kuri visvairāk saskaras ar racionālas zāļu lietošanas problēmām. Turklāt augstās zāļu cenas padara tās grūti pieejamas vairumam pacientu šajā vecuma grupā.
3. Lielākā daļa cilvēku ir lietojuši antibiotikas (95 %), un tikai nedaudzi (16 %) tās ir lietojuši bez ārsta norādījuma. Biežāk antibiotikas lietojuši cilvēki vecumā no 41 līdz 50 gadiem.
4. Medikamenti injekciju veidā netiek bieži izrakstīti un lietoti. No tiem, kas injekciju medikamentus ir lietojuši, to dara ar ārsta ziņu, ievērojot lietošanas norādījumus un apstākļus.
5. Jaunu zāļu izrakstīšana vairumā gadījumu notiek bez papildu izmeklējumiem.
6. Gandrīz visi aptaujātie ir vismaz reizi lietojuši bezrecepšu zāles (99 %), taču tikai 41 % pirms lietošanas konsultējas ar ārstu vai farmaceitu un tikai katrs piektais (19 %) izlasa lietošanas instrukciju.

Abstract

Problems of Irrational Drug Use

Irrational use of drugs is a major problem worldwide. The WHO estimates that more than half of all medicines are prescribed, dispensed or sold inappropriately, and half of all patients fail to take them correctly. Irrational use of drugs include: use of too many medicines per patient or poly-pharmacy, inappropriate use of antimicrobials, over-use of injections when oral formulations would be more appropriate, misdiagnosis or wrong choice of treatment (incorrect therapy), inappropriate self-medication, often of prescription-only medicines, prescribing too expensive drug, while cheaper medicines can also be effective. The impact of this irrational use of drugs can be seen in many ways 1) reduction in quality of drug therapy; 2) increased risk of unwanted effects such as adverse drug reactions and emergence of drug resistance; 3) unreasonably spent money; 4) reduced confidence in health care system.

The aim of this study was to explore problems of irrational drug use in Latvia. Information was collected using questionnaires. In Latvia all types of irrational drug use problems are found. Older people face with polypharmacy and unavailability of expensive medicines, while younger – with selfmedication. Most people have used antibiotics (95 %) and only a few of them (16 %) have used antibiotics without prescription. Injections are not often prescribed and used. Those who have taken injections, have done it with doctors’ permission, taking into account all instructions and appropriate conditions to it. In most cases new medicines are prescribed without additional examinations. Almost everyone has at least once used over the counter medications (99 %), although only 41 % before using medications consult their doctor or pharmacist and less than one in five respondents (19 %) reads the instructions.

Rational use of drugs is necessary to achieve good results: patient recovery or to improve the quality of life, to achieve cost-effective use of medicines in health care system and private sectors.

Literatūra

1. Mežinska S., Salmane-Kuļikovska I. Veselības projekti Latvijai, prezentācija. Racionāla zāļu lietošana, 2013. http://www.slideshare.net/SkeptiCafe/signe-meinska-racionla-zu-lietoana
2. Nacionālais veselības dienests. NVD aicina: nepārmaksā, iegādājoties zāles! http://www.vmnvd.gov.lv/lv/informacijamedijiem/437-nvd-aicina-neparmaksa-iegadajoties-zales (sk. 25.06.2015.).
3. Strazdiņš V. Cik tuvu mēs esam “pēcantibiotiku ērai”? Materia Medica, 2015; 6: 21–25.
4. A publication of the World Council of Churces (WCC). Promoting rational use of medicines. Contact, 2006; 183 (10–12): 1–32.
5. Basaran N. F., Akici A. Patients’ experience and perspectives on the rational use of drugs in Turkey: a survey study. Patient Prefer Adherence, 2012; 6: 719–724.
6. De Bolle L., Mehuys E., Adriaens E., Remon J. P., Van Bortel L., Christiaens T. Home medication cabinets and selfmedication: a source of potential health threats? Ann Pharmacother, 2008; 42 (4): 572–579.
7. European Center for Disease Prevention and Control. Antimicrobial resistance surveillance in Europe. http://ecdc.europa.eu/en/publications/Publications/antimicrobial-resistance-surveillance-europe-2013.pdf (sk. 25.06.2015.).
8. European Center for Disease Prevention and Control. Antimicrobial resistance. http://ecdc.europa.eu/en/healthtopics/antimicrobial_resistance/basic_facts/Pages/basic_facts.aspx (sk. 25.06.2015.).
9. Hajjar E. R., Cafiero A. C., Hanlon J. T. Polypharmacy in elderly patients. Am J Geriatr Pharmacother, 2007; 5 (4): 345–351.
10. Maciulaitis R., Janusonis T. Irrational drug use in Siauliai, Panevezys and Utena counties of Lithuania. Medicina (Kaunas), 2003; 39 (2): 9–18.
11. Morgan D. J., Okeke I. N., Laxminarayan R., Perencevich E. N., Weisenberg S. Non-prescription antimicrobial use worldwide: a systematic review. Lancet Infect Dis, 2011; 11 (9): 692–701.
12. U.S. Food and drug administration. Facts about Generic drugs. http://www.fda.gov/drugs/resourcesforyou/consumers/buyingusingmedicinesafely/understandinggenericdrugs/ucm167991.htm (sk. 25.06.2015.).
13. U.S. Food and drug administration. Medicines in My Home. http://www.fda.gov/downloads/Drugs/ResourcesForYou/Consumers/BuyingUsingMedicineSafely/UnderstandingOver-the-CounterMedicines/UCM094872.pdf (sk. 25.06.2015.).
14. World Health Organization: WHO. Against all reason: misuse and overuse of injections. http://www.who.int/injection_safety/about/resources/Misuse/en/ (sk. 25.06.2015.).
15. World Health Organization: WHO. Managing for rational medicine use: (MDS-3: Managing Access to Medicines and Health Technologies, Chapter 27). http://apps.who.int/medicinedocs/documents/s19604en/s19604en.pdf (sk. 25.06.2015.).
16. World Health Organization: WHO. The Pursuit of Responsible Use of Medicines: Sharing and Learning from Country Experiences. http://www.who.int/medicines/areas/rational_use/en/ (sk. 25.06.2015.).