RSU jurista komentārs: vai mākslīgais intelekts reiz aizstās tiesnešus?
Attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, mākslīgais intelekts ienāk arī tiesu zālēs. Lielbritānijā un Igaunijā jau tagad pilotprojektu līmenī maza apmēra prasību lietas spriež robottiesneši, savukārt britu zinātnieki izpētījuši, ka 80 % gadījumu algoritms spējis precīzi prognozēt, kā lems Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Mākslīgais intelekts ir viena no starpdisciplinārajām tēmām, kuras vētī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes pētnieki. Vai mūsdienu algoritmi spēj izsargāt mūsu pamattiesības un cik reāls ir scenārijs, ka kādudien tiesu zālēs tiesnešus aizstās roboti – RSU eksperta komentārā vaicājām augstskolas docentei, vadošajai pētniecei un zvērinātai advokātei Karinai Palkovai.
Mākslīgais intelekts ir lielisks atbalsta mehānisms, kas spētu atvieglot darbu jebkurā nozarē, tostarp jurisprudencē. Taču šajā jomā ir ļoti daudz izaicinājumu un neatbildētu pētniecisku jautājumu, norāda docente Palkova, kuras šābrīža zinātnisko interešu lokā ir mākslīgā intelekta juridiskie aspekti veselības aprūpes jomā.
Scenārijs, ka kādudien tiesnešus tiesu zālēs aizstās mākslīgais intelekts, ir visai reāls, vērtē eksperte, taču jautājums ir par izpildījumu – kā tieši algoritms tiks izmantots lēmumu pieņemšanā un lietu spriešanā. Pētniece pauž bažas, ka mākslīgais intelekts savā šābrīža attīstības fāzē nespēj pilnvērtīgi aizsargāt cilvēka pamattiesības. “Patlaban algoritms ir spējīgs analizēt loģiskas, strukturētas lietas un izprast lietas fabulu. Taču ir virkne no tiesību viedokļa ļoti sarežģītu lietu – ģimenes lietas, krimināllietas, kur pastāv iracionālais, emocionālais moments,” norāda K. Palkova. Viņa papildina – strādājot ar likumiem, kuros ir norādīti samērīguma princips, vienlīdzības princips vai tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips, tiesnesis balstās savā profesionālajā un dzīves pieredzē, kuras mākslīgajam intelektam iztrūkst. “Līdz ar to loģisks jautājums – vai šis mākslīgā intelekta lēmums būs leģitīms?” Aktuāls arī jautājums, vai cilvēki uzticēsies mākslīgā intelekta spriedumam, ņemot vērā, ka tā pieņēmējs nenes nekāda veida atbildību par to.
Lai gan Latvijā robottiesneši vēl nestrādā, docentes Palkovas pētītajā veselības aprūpes jomā mākslīgā intelekta klātbūtne kļūst ar katru gadu arvien plašāka. Latvijā jau darbojas virkne inovatīvu tehnoloģiju, piemēram, ķīmijterapijas zāļu jaucējrobots vai robots Ekso Bionics, ar kura palīdzību paralizēts pacients var pārvietoties vertikāli. Kurš atbild, ja šīs tehnoloģijas malfunkcionē? Mākslīgā intelekta juridiskie aspekti ir karsts temats ar daudziem gan tiesiski, gan ētiski neskaidriem jautājumiem, kas šajā zinātnes un tehnoloģiju laikmetā ir jāpēta. Rīgas Stradiņa universitātē to var darīt gan tiesībzinātņu bakalaura, gan maģistra, gan doktorantūras līmenī, norāda docente Palkova, kura vienlaikus ir arī RSU doktorantūras studiju programmas Juridiskās zinātnes vadītāja. Plašāk par RSU Juridiskās fakultātes pamatstudiju programmām uzzini nupat aizvadītās Atvērto durvju dienas ierakstos bit.ly/RSU-ADD-pamatstudijas-2021. Tikmēr maģistra studiju Atvērto durvju diena vēl tikai priekšā – pievienojies mums 20. maijā www.rsu.lv/add-magistrantura.
Docentes Karinas Palkovas videokomentārs pieejams bit.ly/RSU-MI.
Papildu informācijai
