RSU "Gada students 2014" – Kārlis Rācenis
Kārlis Rācenis ir Medicīnas fakultātes 2. līmeņa profesionālās studiju programmas Medicīna 5. kursa students. Zinātkārs, erudīts un atsaucīgs topošais ārsts. Viņa vidējā atzīme ir 9 balles. Kārlis savulaik ir ieguvis ERASMUS apmaiņas programmas stipendiju studijām Berlīnē (Vācijā). Visus šos studiju gadus ir bijis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Tautas deju ansambļa Ačkups dalībnieks un darbojas Studējošo pašpārvaldē. Savas pētnieciskās intereses viņš veiksmīgi prezentējis RSU studentu konferencē un studentu morfoloģisko zinātņu konferencē.
Par sevi. Esmu ļoti mērķtiecīgs, bez mērķa nevaru. Kad sasniedzu vienu, tā jau galvā nāk cits. Man ir dzīves mazie un lielie mērķi. Esmu optimists, un parasti cilvēki mani raksturo kā ļoti aktīvu un tādu, kurš visur piedalās. Nekaunos darīt lietas, kuras šķiet smieklīgas, nepatīkamas – ja reiz kaut kas ir jāizdara, tad jāizdara. Protams, man ir arī sliktās īpašības. Viena no tām ir slinkums, kas ir kā slimība, taču tas ir tāds, ka nedaru, ja varu kādu lietu vēl nedarīt, bet, kad ir palicis maz laika, tad metos visā iekšā. Pie savām sliktajām īpašībām pieskaitu to, ka nemāku atpūsties, man nepatīk dzīvot mājās un neko nedarīt. Esmu laimīgs, ja man visa diena ir aizņemta. Bieži ir arī tā, ka labāk izdaru pats, nevis uzticu citam.
Trīs svarīgākās lietas, kas līdz šim paveiktas. Viena noteikti ir iestāšanās Rīgas Stradiņa universitātē, jo līdz vidusskolai domāju, ka savu dzīvi nesaistīšu ar eksaktajām zinātnēm un medicīnu, tāpēc arī mācījos valodu klasē, kur ķīmija, bioloģija un fizika bija tikai gadu, tāpēc viss bija jāmācās papildus.
Par būtisku uzskatu savu iesaistīšanos amatieru teātrī Vinnijs un Tautas deju ansamblī Ačkups, jo šajos kolektīvos spēju izdzīvot savu otro – paralēlo – dzīvi.
Trešā lieta ir tā, kuru daudzi jau patiesībā nezina, ka kopš 11. klases strādāju ģimenes transporta/ pasažieru loģistikas uzņēmumā, kur nu jau varu aizvietot mammu un būtībā paveikt jebkuru mūsu firmas uzdevumu.
Studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Kā spilgtu notikumu noteikti atcerēšos, kad pirmo reizi visa grupa savācāmies, lai pasēdētu. Ja līdz tam domāju, ka visi ir klusi, centīgi un atturīgi, tad pēc šī vakara, kurš no vienkāršas satikšanās pārvērtās par grupas balli, kura ilga līdz nākamās dienas rītam un kurā spēlējām spēli Vai zini, kā sauc šī kaula šo daļu utt.?, mans priekšstats mainījās un visi kļuvām daudz saliedētāki.
Vēl man patīk mūsu grupas ik pa reizei rīkotie mācību vakari pirms eksāmena, kur visi sanākam ar uzkodām un mācāmies diskutējot, kas parasti sanāk ļoti produktīvi.
Dzīves skolotāji. Mani dzīves skolotāji ir mani pasniedzēji, kurus ļoti cienu un apbrīnoju. Tā noteikti ir profesore Juta Kroiča un profesors Harijs Čerņevskis, ar kura palīdzību rakstu zinātnisko darbu, no kura daļu prezentēju RSU zinātniskajā konferencē.
Kad jūs pēdējo reizi jutāties laimīgs? Izklausās smieklīgi, taču es praktiski visu laiku esmu laimīgs.
Stūrakmeņi: Latvija, ģimene, draugi, kultūra, principi, darīšana, ne tikai runāšana.
Latviešu domātāja Zenta Mauriņa ir teikusi „Katra diena, kurā neesam paplašinājuši savu apvārsni, ir velti nodzīvota”. Kārlis Rācenis piekrīt Zentai Mauriņai, taču „šo apvāršņa paplašināšanu veicu ar jau zināmām lietām, proti, ilgi domāju par kādu situāciju vai faktu un mēģinu to izanalizēt galvā no visām pusēm.”
Latvijas attīstību viņš veicinātu, „strādājot par ārstu. Vēlētos strādāt arī universitātē, iespējams, iesaistīties zinātnē. Noteikti manā dzīvē būs arī latviešu tautas skatuviskā deja”.
