Piektdien, 16. februārī, pulksten 16.00, LU Akadēmiskajā centrā Torņkalnā notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas balvas "Gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē" pasniegšanas ceremonija. Viena no pasākuma vadītājām būs RSU pētniece Inese Čakstiņa.

Balva tiks pasniegta arī RSU veiktajam par persistentu vīrusu infekciju iesaisti nervu sistēmas slimību attīstībā, jo pirmo reizi atklāts, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē. 

Pētījumu veica –

• Dr.habil.biol. Svetlana Čapenko, Dr.med. Santa Rasa, Dr.med. Sandra Skuja, Dr.habil.med. Valērija Groma, LZA akadēmiķe Modra Murovska,
• RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts,
• RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorija.

Beta-herpesvīrusi (HHV-6 un HHV-7) pēc primāras infekcijas var saglabāties snaudošas jeb latentas infekcijas formā visā dzīves garumā, taču to ietekme uz cilvēka veselību nav pietiekami izpētīta, kā arī nav noteikti faktori, kas provocē vīrusa reaktivāciju. Tā kā vīruss pastāvīgi var atrasties arī nervaudos, tika pētīta persistējošas herpesvīrusu infekcijas iesaiste nervu slimību (encefalopātijas, fibromialģijas un mialģiskās encefalopātija/hroniskā noguruma sindroma – ME/CFS) attīstībā.

Gan fibromialģijas, gan ME/CFS pacientiem biežāk konstatēta HHV-6 un HHV-7 persistenta infekcija un tās aktivācija. Arī encefalopātijas gadījumā smadzeņu audos biežāk noteikti betaherpesvīrusu infekcijas marķieri un parādīts, ka HHV-6 visvairāk izmaina smadzeņu baltās vielas rajonus, kur lokalizējas neiroglijas šūnas, ieskaitot oligodendrocītus. Tos izmainot, vīruss ietekmē nervu impulsu pārvadi.

Pētot mialģisko encefalomielītu/hroniskā noguruma sindromu, pirmo reizi parādīts, ka HHV-7, līdzīgi kā HHV-6, var integrēties šūnas genomā, kā rezultātā infekcija var tikt pārmantota vertikāli no paaudzes paaudzē.

Vairāk par balvas pasniegšanas ceremoniju var uzzināt Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapā šeit.