Disertācijas pētījums par A vīrushepatītu Latvijā
A vīrushepatīts ir aknu infekcijas slimība, ko izraisa A hepatīta vīruss (HAV). Līdz 20. gs. 90. gadu vidum HAV bija ļoti izplatīts Latvijā, taču 2000. gadā saslimušo skaits samazinājās, arī turpmāk saslimstība turpināja samazināties – līdz 2007. gadam, kad apstiprināto gadījumu skaits bija viszemākais. Tomēr no 2008. līdz 2010. gada sākumam un no 2017. līdz 2018. gadam bija vairāki HAV uzliesmojumi, tāpēc
joprojām pastāv infekcijas izplatīšanās risks.
Visbiežāk HAV izplatās ar inficētu pārtiku vai ūdeni un sadzīves kontakta ceļā, kā arī iespējams saslimt dzimumceļā – ir pierādījumi par infekcijas izplatību starp vīriešiem, kuriem ir sekss ar vīriešiem. HAV var ilgstoši dzīvot ūdenī (pat līdz 92 dienām) un ir diezgan izturīgs apkārtējā vidē.
RSU doktorante un Infektoloģijas katedras asistente, RAKUS Laboratorijas dienesta Latvijas Infektoloģijas centra Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītāja Oksana Savicka savā disertācijā Molekulāri epidemioloģiskais A hepatīta vīrusa raksturojums Latvijā
ir izpētījusi A vīrushepatīta izplatību un faktorus, kas ietekmē tā izplatību mūsu valstī.
Molekulārā epidemioloģija ir epidemioloģijas nozare, kas līdz ar tradicionālajām epidemioloģijas metodēm izmanto molekulārās bioloģijas metodes, kas ļauj izpētīt ģenētiskos un vides faktorus, kuri veicina slimību rašanos un izplatīšanos.
HAV molekulārā epidemioloģija galvenokārt koncentrējas uz diviem aspektiem: genotipēšanu un filoģenētisko analīzi.
Genotipēšana
HAV var iedalīt septiņos genotipos (I līdz VII), pamatojoties uz ģenētiskajām atšķirībām vīrusa genomā. Katrs genotips ir sadalīts subgenotipos (apakštipos) A un B.
Filoģenētiskā analīze
Salīdzinot dažādu HAV celmu ģenētiskās sekvences, zinātnieki var izveidot filoģenētiskos kokus, lai izprastu vīrusa attīstību un ģeogrāfisko izplatību. Filoģenētiskā analīze palīdz izsekot slimības uzliesmojuma avotiem, identificēt pārneses veidu un uzraudzīt dažādu HAV genotipu globālo izplatību.
Attēls no Oksanas Savickas disertācijas
Latvijā cirkulē HAV subgenotipi IA, IB un IIIA, kuri arī ir visizplatītākie pasaulē. No iegūtajiem datiem secināts, ka HAV subgenotipam IA ir 13 klasteri un 12 atsevišķi saslimšanas gadījumi, HAV subgenotipam IB ir astoņi klasteri un 11 atsevišķi saslimšanas gadījumi, HAV subgenotipam IIIA ir viens klasteris un deviņi atsevišķi saslimšanas gadījumi. Sekvencēšanas dati palīdz izsekot infekcijas izplatībai, un visi jaunie A hepatīta gadījumi varētu būt ātri atšifrējami pēc filoģenētiskā koka un jau zināmajiem klasteriem.
No izmeklētajiem gadījumiem konstatēts, ka inficēšanās avoti ir dažādi. Pārsvarā saslimšanas iemesls ir kontakts ar A vīrushepatīta pacientu, un tas saistīts ar ceļojumiem uz citām valstīm. Iespējama izplatība starp injicējamo narkotiku lietotājiem un vīriešiem, kuriem ir sekss ar vīriešiem.
Latvijā HAV izplatība ir novērota regulāri, bet ar dažādu intensitāti, kas var liecināt par vietējo vīrusa cirkulāciju.
HAV molekulāri bioloģisko metožu lietošana un rūpīga epidemioloģisko datu analīze var palīdzēt labāk izprast infekcijas izplatīšanās ceļus, izmeklēt uzliesmojumus, atklāt ievestās infekcijas gadījumus un izsekot vīrusa cirkulācijai. Tas dod iespēju nodrošināt savlaicīgas un adekvātas infekcijas izplatības novēršanas darbības.
Oksanas Savickas promocijas darba Molekulāri epidemioloģiskais A hepatīta vīrusa raksturojums Latvijā aizstāvēšana notiks 2024. gada 9. maijā. Plašāka informācija
