Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses

Sintijas Miļunas-Melderes promocijas darbs sniedz pārskatu par bezdūmu tabakas, nikotīna spilventiņu un elektronisko cigarešu ietekmi uz mutes dobuma veselību. Mērķis bija noteikt šo produktu ietekmi uz mutes mikrobiotu, iekaisuma biomarķieriem siekalās un mutes veselību kopumā.

Tabakas atkarība būtiski ietekmē cilvēku veselību, apgrūtinot mutes saslimšanu profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Latvijā ir vieni no augstākajiem tabakas smēķēšanas rādītājiem Eiropas Savienībā – pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem cigaretes lieto 36 % vīriešu un 23 % sieviešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Jaunie nikotīnu saturošie produkti kļūst arvien populārāki kā alternatīva parastajām cigaretēm, pievilinot arī tos, kuri nekad iepriekš nav smēķējuši. Šo produktu ietekme uz mutes dobuma veselību un veselību kopumā ir maz pētīta, jo tirdzniecībā tie ir parādījušies salīdzinoši nesen.

“Patlaban šis ir vienīgais pētījums Latvijā par izmaiņām mutes dobumā bezdūmu tabakas, nikotīna spilventiņu un e-cigarešu lietotājiem. Tas apstiprināja manu hipotēzi par to, ka alternatīvo nikotīna produktu lietošana ierosina mutes gļotādas un mutes mikrobiota izmaiņas un palielina iekaisuma biomarķieru daudzumu siekalās,” promocijas darba saturu iezīmē autore S. Miļuna-Meldere.

Promocijas darba uzdevumi

  1. Izpētīt un novērtēt bezdūmu tabakas (BT), nikotīna spilventiņu (NS), elektronisko cigarešu (EC) lietošanas paradumus lietotājiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem
  2. Veikt mutes gļotādas vizuālu un histoloģisku izmeklēšanu BT, NS, EC lietotājiem un kontroles grupai
  3. Izvērtēt mutes mikrobiotu BT, NS, EC lietotājiem un salīdzināt ar kontroles grupu
  4. Noteikt iekaisuma biomarķieru līmeni siekalās BT, NS, EC lietotājiem un salīdzināt ar kontroles grupu

Latvijā lietotie alternatīvie nikotīna produkti

Bezdūmu tabaka (BT) Latvijā nav atļauta, bet tiek lietota. Latvijā to ieved nelegāli un pārdod pēc pieprasījuma. BT pieejama maisiņu (attēlā) vai brīvo biezumu formā, jāuzglabā ledusskapī, lieto zem lūpas vai aiz vaiga. BT papildus tabakai satur nitrozamīnus, kas ir kancerogēnas vielas un tiek uzskatīti par galvenajiem plaušu un mutes dobuma vēža attīstības izraisītājiem. BT sastāvā sastopamas arī tādas cilvēka veselībai ļoti bīstamas vielas kā arsēns, kadmijs, benzopirēni, nikotīns un formaldehīds. BT satur arī dažādus aromatizētājus, lai lietotāji var izvēlēties dažādas garšas un smaržas.

bezdumu_tabakas_maisini_sq.png

Nikotīna spilventiņi (NS, attēlā) satur pulverveida nikotīnu un citas vielas. Nikotīna daudzums tajos variē atkarībā no ražotāja un markas. NS var iegādāties legāli gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības valstīs. Lai arī iesaka lietot līdz 30 minūtēm, respondenti atbild, ka realitātē lietošanas ilgums ir krietni ilgāks (aptuveni 90 minūtes), kā arī tiek lietoti vairāki spilventiņi vienā reizē. NS tiek arī izmantoti sportošanas un gulēšanas laikā. Tas ne tikai rada aspirācijas risku, bet arī palielina kariesa attīstību, turklāt nav zināmi iespējamie ilgtermiņa riski, ko izraisa pārāk ilga un bieža produkta lietošana, kas pārsniedz ražotāju ieteikumus.

nikotina_spilventini_sq.png

Elektroniskās cigaretes (EC) satur tvaiku nevis dūmus, tajās ir nikotīnu saturošs šķidrums, ķīmiskas vielas, aromatizētāji. Īpaši populāras ir kļuvušas vienreizlietojamās EC jeb veipi, un tās pārsvarā izvēlas jaunieši un bērni. Saskaņā ar SPKC datiem katrs otrais (51 %) Latvijas pusaudzis vecumā no 13 līdz15 gadiem ir pamēģinājis lietot vienreizlietojamās EC, kas ir kaitīgi nenobriedušai nervu sistēmai un palielina risku nākotnē lietot citas apreibinošas vielas. Turklāt katru gadu šo produktu lietotāju skaits palielinās, un interese par šīm ierīcēm rodas pat tiem, kas iepriekš citus tabakas produktus nav mēginājuši.

Ko atklāja pētījums

BT un NS biežāk lieto vīrieši, parasti vairāk par pieļaujamo vienu maisiņu/spilventiņu lietošanas laikā, pārsniedz ieteicamo lietošanas ilgumu, bieži lieto treniņu un nakts laikā. EC vairāk lieto sievietes, turklāt arī tās, kuras iepriekš tabakas vai nikotīna produktus nav lietojušas.

BT un NS lietotājiem, kuri lieto vismaz 5–10 maisiņus vai spilventiņus dienā ilgāk par pieciem gadiem, novietošanas vietā konstatēta vieglas pakāpes displāzija (keratoze, gļotādas sabiezēšanās, šūnu nekroze, saistaudu tūska, hronisks iekaisuma infiltrāts u. c.) jeb pirmsvēža stāvoklis, bet EC lietotājiem gļotādas izmaiņas netika atklātas.

BT, NS, EC lietotāju siekalās un smaganu kabatās noteikta kvantitatīvi un kvalitatīvi izmainīta mutes mikrobiota ar periodontālo patogēno mikroorganismu pārsvaru, kas ir augsts periodontīta attīstības riska faktors. Palielināts IL-6 daudzums siekalās ir statistiski nozīmīgi saistīts ar gļotādas izmaiņām un BT lietošanu. BT lietotāju grupā ir paaugstināti siekalās noteiktie iekaisuma biomarķieri.

Turpmākie soļi

Ņemot vērā nikotīnu produktu neseno parādīšanos apritē un to popularitāti jauniešu un pusaudžu vidū, ir svarīgi informēt zobārstus, ģimenes ārstus, sporta trenerus, izglītības speciālistus, kā arī bērnu vecākus par šo produktu kaitīgo ietekmi uz mutes dobuma veselību un veselību kopumā. SPKC jāveic plaša sabiedrības informēšana par tabakas un nikotīna produktu kaitējumu.

Zobārsti ir vieni no pirmajiem veselības aprūpē, kuri var savlaicīgi atklāt gļotādas izmaiņas mutes dobumā un skaidrot par šo produktu kaitīgo ietekmi uz mutes dobuma veselību. Zobārstiem nepieciešama ambulatorās kartes veidlapa, kurā apkopotu datus par nikotīna produktu lietošanu un fiksētu gļotādas monitorēšanas datus. Rutīnas pacientu izmeklēšanā var izmantot siekalas, kas ir viegli iegūstams materiāls gan periodontālo mikroroganismu, gan iekaisuma biomarķieru siekalās noteikšanai.

Nepieciešams turpināt pētījumus par šo alternatīvo nikotīna produktu ilgtermiņa ietekmi uz mutes dobumu un veselību kopumā, jo īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī pētīt vairāku vienlaicīgi lietotu nikotīna produktu ietekmi. Tāpat nepieciešams monitorēt mutes gļotādas izmaiņas pēc nikotīna produkta lietošanas pārtraukšanas.