Cik izplatīta bija depresija un trauksme mediķiem Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā?
Depresijas un trauksmes izplatība un riska faktori medicīnas personālam Latvijā Covid-19 pandēmijas laikā – tāds bija RSU doktorantes Lauras Valaines disertācijas pētījuma lauks.
Mērķis bija noteikt depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu biežumu medicīnas personālam Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā, tā izmaiņas dinamikā un saistītos faktorus.
“Pirmo reizi Latvijā veikts apjomīgs pētījums par medicīnas personāla psihisko veselību – noteikts depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomu biežums Latvijas medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas sākumā un 19 mēnešus pēc pirmās ārkārtējās situācijas Latvijā,” promocijas darba saturu iezīmē autore Laura Valaine.
Respondentu izlasē bija pārstāvētas dažādas ārstniecības iestādes, kuru darbiniekiem pandēmijas sākumā bija lielāks risks nonāk tiešā kontaktā ar Covid-19 pacientiem: stacionāru uzņemšanas nodaļu un intensīvās terapijas nodaļu darbinieki, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, ģimenes ārstu prakses, RSU Stomatoloģijas institūts.
Pirmā datu ievākšanas kārta notika pirmā Covid-19 viļņa laikā Latvijā laikā no 2020. gada 28. aprīļa līdz 2020. gada 2. jūnijam. Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, dalībai pētījumā atsaucās liels kolēģu skaits – 844 mediķi. Pētījums atklāja, ka pirmajā Covid-19 vilnī Latvijā 25 % medicīnas personāla bija depresijas simptomi un 17 % – trauksmes simptomi. Līdzīga situācija bija arī citās Eiropas valstīs, tomēr svarīgi izcelt, ka citas valstis šajā periodā Covid-19 infekcijas bija skārusi smagāk. Latvija Covid-19 ierobežošanā tika minēta kā veiksmes stāsts ar maz inficētajiem un stacionētajiem pacientiem. Attiecīgi augstais depresijas un trauksmes izplatības līmenis iezīmēja ilgstošu psihoemocionālo pārslodzi jau pirms pandēmijas.
Medicīnas personāla depresijas un trauksmes simptomu izplatības un iedzīvotāju saslimstības ar Covid-19 dinamika pandēmijas laikā Latvijā. Attēls no Lauras Valaines disertācijas
Pētījums izceļas ar regulāru un ilgstošu dalībnieku apsekojumu – dati tika ievākti septiņas reizes 19 mēnešu periodā. No 844 mediķiem 627 piekrita dalību pētījumā turpināt un piedalījās vismaz vienā atkārtotā aptaujā. Dalība pētījumā bija brīvprātīga – dalībnieks katrā kārtā izvēlējās, vai aizpildīt atkārtoto anketu. “Esmu dziļi pateicīga par katru anketu, kuru saņēmām, jo kolēģim bija jāizbrīvē laiks jau tā pārsātinātajā darba ritmā,” atzīmē Laura Valaine.
Tika konstatēts, ka klīniski nozīmīgu depresijas un trauksmes simptomu izplatības palielināšanās bija saistīta ar Covid-19 saslimstības pieaugumu. Depresijas simptomu visaugstākā izplatība (43 %) bija 2021. gada martā – pēc otrā Covid-19 viļņa. Trauksmes simptomu visaugstākā izplatība (37 %) bija 2021. gada septembrī, kad saslimstība ar Covid-19 strauji pieauga. Pēc Covid-19 saslimstības samazināšanās depresijas un trauksmes simptomu izplatība medicīnas personāla vidū līdz pat pētījuma beigām saglabājās augsta un neatgriezās sākotnējā līmenī, norādot uz ilgstošām sekām, ko šādi ārkārtas stāvokļi izraisa.
Pētījumā novērtēti depresijas un trauksmes biežumu un dinamiku ietekmējošie faktori. Īpašu vērību doktorante piešķīra pašcieņas nozīmei kā psihiskās veselības traucējumu ietekmējošam faktoram. Iegūti unikāli dati par pašcieņas ietekmi uz depresijas un trauksmes simptomu attīstību, veidojot ieguldījumu ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī. Piemēram, respondentiem ar zemu pašcieņu bija par 82 % lielāks depresijas risks nekā tiem, kam ir augsta pašcieņa. Dusmas un stress darbā palielināja depresijas risku par 29 %, bet patīkamas emocijas darbā to samazināja par 28 %.
Skatoties pēc sociāldemogrāfiskajiem un darba vides faktoriem, depresijas un trauksmes riska faktori medicīnas personālam Covid-19 pandēmijas laikā bija jaunāks vecums, sieviešu dzimums, darbs ģimenes ārsta praksē un vairāk par 40 darba stundām nedēļā. Pētījums izkristalizē gan riska grupas, gan faktorus, kam jāpievērš uzmanība, rūpējoties par mediķiem, lai viņi spētu parūpēties par pacientiem!
Lai uzlabotu viņu noturību un darba kvalitāti, nepieciešams valsts un organizāciju līmeņa atbalsts – palielinot cilvēkresursus, finansējumu un nodrošinot pieejamu psihiskās veselības profilaksi un ārstēšanu. Īpaša uzmanība jāpievērš jaunajiem mediķiem, jau studiju laikā iekļaujot atbalsta pasākumus, piemēram, psihoterapiju, Bālinta grupas, psihoizglītojošus pasākumus.
Saistītās ziņas
No idejas līdz prototipam 30 stundās: studenti piedalās hakatonā "MedTech Sprints"Studentiem, Inovācijas, Darbiniekiem, Pētniecība
