Kā paredzēt trombu veidošanos? Rotācijas tromboelastometrijas iespējas mikroķirurģijā
Mikrovaskulāra audu lēvera transpozīcija ir sarežģīta ķirurģiska procedūra, ar kuru cenšas novērst audu defektu, izmantojot fragmentu no citas vietas organismā, tādējādi atjaunojot audu un orgānu formu, funkcijas un uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti. Lai to izdarītu sekmīgi, nepieciešams savienot šajā audu fragmentā jeb lēverī esošos asinsvadus ar tiem asinsvadiem, kuri apasiņo defekta vietu.
Pa spīti iespaidīgam tehniskajam progresam šajā mikroķirurģijas metodē, aizvien tiek novērotas šo jaunizveidoto asinsvadu trombozes – tajos veidojas asins recekļi (trombi), kuri neļauj asinīm nonākt līdz audiem. Ir ļoti grūti paredzēt, vai attīstīsies šo jaunizveidoto asinsvadu trombozes, tādēļ
Jevgeņija Stepanova disertācijas pētījuma mērķis bija noskaidrot iespējamos riska faktorus, kuri veicina trombožu attīstību, kā arī to, vai ar rotācijas tromboelastometriju – metodi, ar kuru iespējams mērīt asins recekļa veidošanās ātrumu, recekļa stingrību un noturību – iespējams agrīni prognozēt, ka pacientam attīstīsies lēvera tromboze.
Pētījumā tika iekļauti 153 pacienti pēc traumām, kuru dēļ pacientiem bija izveidojušies audu defekti un kuriem tika veikta šo defektu slēgšana, izmantojot mikrovaskulāra lēvera transpozīcijas metodi Latvijas mikroķirurģijas un plastiskās ķirurģijas centrā.
Pētījumā tika noskaidrots, ka audu lēvera trombozes risku palielināja dažu slimību klātesamība pacientam, ka arī augsts fibrinogēna līmenis jeb olbaltumvielas daudzums asinīs, kas piedalās asins recēšanā, ilgāks operācijas laiks un paaugstināta asins recēšana jeb hiperkoagulācija (asinis sarec pārāk ātri vai viegli, un tas palielina trombu veidošanās risku), ko uzrādīja rotācijas tromboelastometrija.
Rotācijas tromboelastometrijas analizators. Attēls no Jevgeņija Stepanova disertācijas
Saistītās ziņas
