Sācies RSU zinātnieku pētījums par nāvi un pēcnāvi

2019. gada novembrī Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā 299 921 eiro finansējumu ieguvis Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) projekts Memento mori: dzīves noslēgums, nāve un iztēlotā pēcnāve mūsdienu Latvijas iedzīvotāju dzīvespasaulē, kurā tiks pētīti Latvijas iedzīvotāju priekšstati un izpratne par mirstīgumu un nāvi.

"Latvijā nāve ir daudz biežāks notikums nekā piedzimšana – uz katriem diviem dzimušajiem ir trīs mirušie. Vai cilvēki cenšas nedomāt par nāvi vai, gluži otrādi, apzināti tai gatavojas, piemēram, iekrājot bēru naudu, atstājot testamentu un norādījumus par savu apbedīšanu? Viņi labāk gribētu mirt mājās, tuvinieku vidū vai slimnīcā, mediķu aprūpēti? Vai mēs ticam, ka nāve ir visa beigas, vai apceram, kā cilvēks turpinās pēc fiziskās nāves – savos bērnos, sava mūža nozīmīgākajos profesionālajos veikumos, palicēju atmiņās vai nonākot kādā citā realitātē, kā to skaidro reliģijas? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kam pievērsīsimies mūsu pētījumā," pastāstīja Komunikācijas fakultātes vadošā pētniece un šā projekta vadītāja Agita Misāne.

Projekta mērķis ir trīs gadu laikā (no 01.2020. līdz 12.2022.) apzināt Latvijas iedzīvotāju priekšstatus un izpratni par mirstīgumu un nāvi kā nozīmīgu cilvēka dzīvespasaules daļu. Ar jēdzienu "dzīvespasaule" (vāc. – Lebenswelt; angl. – lifeworld) filozofijā un socioloģijā tiek apzīmēta cilvēka pašsaprotamās pieredzes telpa – tā sociālā realitāte, ko katrs indivīds veido un apdzīvo komunikācijā ar citiem un ko uzskata par jēgpilnu un ētiski saistošu.

Kopā ar vadošo pētnieci Agitu Misāni projektā strādās RSU asoc. prof. Ritma Rungule un Ilva Skulte, doc. Ivars Neiders un Silva Seņkāne, lekt. Normunds Kozlovs, kā arī RSU doktora studiju programmas Socioloģija doktorante Edīte Pauna, kura specializējusies sociālajā antropoloģijā, un zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē Diāna Kalniņa, kura tikko pabeigusi RSU doktora studiju programmu Komunikācijas kultūra un multimediji.

Pētījuma datu vākšanai tiks izmantotas dokumentu un literatūras studijas, aptauja un fokusētā etnogrāfija, kurai raksturīgi īsi un intensīvi datu vākšanas posmi, pētnieku grupām vai atsevišķiem pētniekiem koncentrējoties uz konkrētiem jautājumiem, kā arī ļoti detalizēta analīze. Projekta rezultāti tiks publicēti monogrāfijā (rakstu krājumā), kā arī atspoguļoti zinātniskajos rakstos, konferenču prezentācijās u. c.

Projekts veicinās transdisciplināru nāves un miršanas pētniecību (tanatoloģiju) sociālajās zinātnēs Latvijā, sniedzot Latvijas datu analīzi un dodot iespēju veikt plašākus salīdzinošos starptautiskos pētījumus, kā arī veicinās pētījumos balstītu politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, par eitanāzijas iespējamo legalizāciju Latvijā u. c.