Komunikācijas kultūra un multimediji
Sagatavo augsti kvalificētus, starptautiskajām prasībām atbilstošus speciālistus komunikācijas zinātnē – mācībspēkus, zinātniskos darbiniekus un komunikācijas nozares profesionāļus.
Īsumā par programmu
vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība
akreditēta līdz
zinātnes doktors (Ph. D.) sociālajās zinātnēs
Programmas mērķis
Darīt iespējamus modernus, komparatīvus un inovatīvus komunikācijas pētījumus, kā arī attīstīt studējošo prasmes kritiski vērtēt mezo un makro līmeņa komunikācijas procesus un sniegt rekomendācijas politikas veidotājiem un īstenotājiem.
Programmas uzdevumi
- Nodrošināt doktorantiem iespēju apgūt daudzveidīgās komunikācijas teorijas paradigmas un vairot viņu kompetences to izmantošanai empīrisko datu vākšanā, apstrādē, interpretācijā un prezentācijā.
- Nodrošināt doktorantiem iespēju iegūt kompetenci pārnest teorētiskās atziņas komunikācijas procesu praktiskajā organizēšanā mezo un makro līmenī.
- Veicināt doktorantu iespēju iegūt kompetenci integrēt lokālos teorētiskos un praktiskos pētījumus komunikācijas jomā starptautiskajā kontekstā.
Programmas saturs
- Obligātā zinātniski pētnieciskā daļa
- Patstāvīgi veikts oriģināls zinātniskais pētījums, dalība konferencēs, publikāciju sagatavošana un publicēšana, dalība zinātniskajos projektos
- Publikācija starptautiski recenzētos zinātniskos izdevumos vai apstiprinājums par publikācijas pieņemšanu publicēšanai žurnālos, kas iekļauti datubāzēs Scopus, Web of Science, Erih plus
- Publikācija Latvijas recenzētā zinātniskā izdevumā vai apstiprinājums par publikācijas pieņemšanu publicēšanai žurnālos, kas iekļauti datubāzēs Scopus, Web of Science, Erih plus
- Starptautisko konferenču un kongresu recenzēto referātu pilna teksta (Proceedings) izdevums (vismaz trīs lpp.)
- Mutisks ziņojums vai referāts par promocijas darba tēmu starptautiskā kongresā vai konferencē
- Mutisks ziņojums vai referāts par promocijas darba tēmu vietēja mēroga kongresā vai konferencē
- Tēzes starptautiskajā kongresā, konferencē vai seminārā
- Tēzes vietēja mēroga kongresā, konferencē vai seminārā
- Zinātniska monogrāfija (vienīgais autors)
- Sadaļa zinātniskajā monogrāfijā
- Pētnieciskais darbs ārvalstīs
Līdz studiju beigām jābūt vismaz divām citējamām publikācijām starptautiski recenzētos zinātniskos izdevumos vai vienai citējamai publikācijai starptautiski recenzētā zinātniskajā izdevumā (Scopus, Web of Science, Erih plus) un vienai monogrāfijai.
- Obligātā izglītības daļa
- Zinātnes filozofija, pētniecības principi, metodes, metodoloģija un prakse sociālajās zinātnēs starpnozaru integrācijas perspektīvā
- Zinātniskā rakstīšana un zinātniskā komunikācija
- Promocijas eksāmens svešvalodā
- Promocijas eksāmens zinātnē un izvēlētās zinātnes nozarē un apakšnozarē
- Patstāvīga pedagoģiskā darbība
- Patstāvīgs zinātniski pētnieciskais darbs
- Promocijas darba izstrāde
- Dalība zinātniskajos projektos
- Ierobežotās izvēles daļa (jāizvēlas kursi 6–8 KP apjomā)*
* Ierobežotās daļas kursus var aizvietot ar brīvās izvēles kursiem ne vairāk kā 2 KP apjomā
- Inovatīvas veselības aprūpes organizācijas konceptuālās pieejas
- Civilā un vides aizsardzība
- Matemātiskās statistikas metodes sociālajās zinātnēs
- Angļu valoda sociālajās zinātnēs: zinātniskā manuskripta sagatavošana
- Komunikācijas teorijas un pētniecības metodoloģijas aktuālie jautājumi
- Informācijpratība zinātnē (sociālajām zinātnēm)
- Dalība projektos par promocijas darba tēmu
- Brīvās izvēles daļa (jāizvēlas kursi 0–2 KP apjomā)
- Brīvās izvēles daļā (C) tiek piedāvāti izvēlei doktora studiju 8. līmenim atbilstīgi studiju kursi
Dokumenti
Erasmus+ nosacījumi un RSU sadarbības augstskolas
Uzņemšanas noteikumi 2024./2025. akad. gadam
Komentāri
Komunikācijas kultūras un multimediju doktora studiju programma pastāv ceturto gadu. Pirmie trīs doktoranti ir pabeiguši trīsgadīgo mācību procesu, un drīzumā iesniegs aizstāvēšanai disertācijas. Šie pētnieciskie darbi veiksmīgi apliecina mūsu programmas specializēšanos uz kvalitatīvo un kvantitatīvo metožu pielietošanu komunikācijas prakšu analīzē. Kvantitatīvās metodes nav bijušas populāras Latvijas komunikācijas pētnieku vidē, un tās ignorē arī komunikācijas un mediju politikas veidotāji. Tradīcijas trūkumu RSU cenšas kompensēt, piedāvājot studentiem specializētos kursus, datu bāzes un individuālās konsultācijas par empīrisko datu statistisko apstrādi. RSU īpašie granti doktorantiem, kā arī mūsu līdzdalība pētnieciskajos projektos nodrošina resursu jauno datu vākšanai. Vertikāli integrēto projektu kurss ļauj doktorantiem sadarboties datu vākšanā arī bakalaura un maģistra līmeņa studentus. Šādi doktorants iegūst gan plašāku empīrisko datu bāzi (intervijas, aptaujas, tekstu analīze), gan nepieciešamo pedagoģisko praksi. Tagad mūsu rīcībā ir 2016.–2020. g. reprezentatīvo aptauju dati par mediju lietošanas un komunikācijas praksēm, studenti pakāpeniski paplašina reģionālo laikrakstu satura analīzes datu bāzi. Īpaši jāpasaka par 5.–12. Saeimas sēžu un interneta ziņu portālu komentāru digitālajiem korpusiem, kurus esam izstrādājuši ar LU Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieku palīdzību. Korpusu diskursa analīze atklāj, cik atšķirīgi runātāji lieto konceptus, kurus nozīmes uzskata par pašsaprotamu lietu.
Vēl viens daudzsološs pētījumu virziens ir valsts un pašvaldību komunikācijas prakšu institucionālā uzbūve un politikas plānošanas dokumentu diskursa analīze. Zinātnieki atklāj, ka ne mazums problēmu jau ir ieprogrammētas saistošajos dokumentos, formulējot, piemēram, darba pienākumus un atbildību, rīcības cēloņus un sekas, sasniedzamos mērķus un konkrētas darbības. Šī ir viena no pieejām veselības komunikācijas izpētei Latvijā.
RSU doktora studiju programmu sociālajās zinātnēs uzbūve veicina daudzdisciplinārās pieejas promocijas darbu izstrādē. Sadarbības praksi ar zinātniekiem psiholoģijas, ekonomikas, socioloģijas, sociālantropoloģijas jomās esam nostiprinājuši, kopīgi īstenojot jau trīs lielus pētnieciskus projektus un publicējot kolektīvās monogrāfijas. Iespēja izvēlēties divus promocijas darba vadītājus, kā arī konsultantus citās zinātņu nozarēs likvidē birokrātiskos šķēršļus starpdisciplinaritātei.
Protams, tas nav viss, ko var pētīt komunikācijas jomā. Esam atvērti ar doktora grāda pretendentu pētnieciskajām un interesēm. Mūsu sociālo zinātņu bloka docētāju un vieslektoru pētnieciskās intereses un kompetenču jomas sniedz plašas iespējas promocijas darba problemātikas izvēlē.Prof. Sergejs Kruks, studiju programmas docētājs
Strauji mainīgajā komunikācijas jomā akūta nepieciešamība ir spēja pirmajam saskatīt to, ko vēl pārējie nav pamanījuši vai zinājuši, vai paraudzīties no cita redzes leņķa uz it kā zināmiem procesiem vai problēmjautājumiem, un piedāvāt radošus risinājumus.
Doktorantūras studijas metaforiski varētu salīdzināt ar redzes korekcijas procesu – akadēmiskās zināšanas un pētījumos balstītā informācija ļauj paskatīties uz problēmām citā rakursā, ieraudzīt tās detalizētāk, precīzāk un daudzpusīgāk. Doktora studiju programma Komunikācijas kultūra un multimediji piedāvā starpdisciplināru studiju pieeju, sniedzot iespēju palūkoties, piemēram, no tiesībzinātņu, ekonomikas, lingvistikas, semiotikas vai socioloģijas skatu punkta.
Esmu to teikusi jau iepriekš un atkārtošu arī tagad, es kā Rīgas Stradiņa universitātes docētāja un doktorantūras studente ar pilnu atbildību varu apgalvot – RSU raksturo akadēmiskais dumpinieciskums. Ar dumpinieciskumu saprotot urdošo pētnieka garu, dinamisku pētniecības vidi, labvēlīgus un atbalstošus profesorus un kritiski analītisku atvērtību jaunām idejām. Praktiski tas izpaužas kā iespējas sadarboties un konsultēties ar citiem mācībspēkiem, iespēja piesaistīt promocijas darbam vēl arī otru zinātniskā darba vadītāju vai konsultantu.
Lai izdodas noformulēt atbildi uz jautājumu “ko es vēlos noskaidrot?”, un tiekamies doktorantūras studijās!Ruta Siliņa, Komunikācijas fakultātes docētāja
Docētāji
