Sabiedrības psihiskā veselība un sociālais darbs psihiatrijā (PUNK_025)
Īsumā par studiju kursu
Mērķis
Veidot izpratni par sabiedrības veselību, sabiedrības psihiskās veselības veicināšanu un psihisko slimību profilaksi, sociālo psihiatriju un tām iespējām, ko var sniegt psihisku traucējumu un slimību gadījumos. Dot zināšanas par to, kā sabiedrības veselības veicināšana un psihisko slimību profilakse var novērst psihisko slimību attīstību, kā arī sniegt zināšanas par sociālās vides ietekmi uz psihisko veselību, tās saistību ar psihisko traucējumu izplatību, rašanos, klīniskām izpausmēm un dinamiku, kā arī ar sociālo faktoru ietekmi terapijā, rehabilitācijā un profilaksē.
Priekšzināšanas
• Anatomijā (centrālās nervu sistēmas struktūra, funkcijas, sinapšu uzbūve);
• Psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā (krīzes reakcijas fāzes, psiholoģiskie aizsargmehānismi, personības struktūra);
• Medicīnas ētikā (ētisko jautājumu specifika psihiatrijā);
• Epidemioloģijā (psihisko un uzvedības traucējumu incidence, prevalence, pētniecības veidi);
• Sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas);
• Slimnieku klīniskās aprūpes pamatos (deontoloģija, jatrogēnija, intervija ar pacientu, izmeklēšanas metodes);
• Farmakoloģijā (antidepresanti, garastāvokļa stabilizatori, trankvilizatori, antipsihotiskie līdzekļi);
• Psihoterapiju pamatprincipos (palīdzība krīzes situācijās, atbalsta, kognitīvi biheiviorālās, psihodinamiskās, grupu un ģimenes terapijās);
• Rehabilitācijā; Sociālajā aprūpē;
• Psihiatrijā un narkoloģijā.
Rezultāti
Spēj izskaidrot psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā darbības ētiskos un juridiskos principus, sabiedrības veselības nodrošināšanas un sociālā darba lomu psihiatrijā. Izprot sabiedrības veselības jautājumus un sociālo psihiatriju. Apraksta, kā iespējams nodrošināt psihisko slimību profilaksi, veicināt psihisko veselību, kā sociālie apstākļi un sociālā vide var ietekmēt psihisko veselību, apraksta sabiedrības veselības un sociālo apstākļu saistību ar psihisko traucējumu izplatību, rašanos, klīniskām izpausmēm un attīstību.
Studiju kursa apguves rezultātā studējošie pratīs identificēt klienta psihiskās veselības traucējumu attīstības riska faktorus, spēs katrai psihisko traucējumu nozoloģiskai formai noteikt piemērotāko veselības veicināšanas vai slimības profilakses pasākumu, spēs identificēt sociālās problēmas, pratīs atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo funkcionēšanu; pratīs sniegt klientam palīdzību un atbalstu slimību profilaksei un sociālo problēmu risināšanai; pratīs plānot un veikt sabiedrības veselības un sociālā darba aktivitātes kopienas līmenī; pratīs izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām un sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu atbalsta sistēmas.
Izmantojot iegūtās zināšanas un kompetences, studējošie spēs identificēt, definēt, analizēt un risināt sabiedrības psihiskās veselības, sociālās un psihiskās problēmas, spēs vadīt problēmu risināšanas procesu un nodrošināt sociālo gadījumu. Spēs plānot, organizēt un vadīt sabiedrības veselības, slimību profilakses un sociālo darbu ar psihiski slimo indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu. Spēs rast alternatīvus veselības veicināšanas, slimību profilakses un sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties atbilstošo stratēģiju, sadarbojoties ar klientu ar psihiska rakstura traucējumiem.
Plānojums
| Studiju programma | Studiju semestris | Programmas līmenis | Studiju kursa kategorija | Docētāji | Grafiks |
|---|---|---|---|---|---|
| Sabiedrības veselība, SVF | 7 | Bakalaurs | Obligāts | Māris Taube, Vineta Viktorija Vinogradova, Silvija Cīpare, Kristīne Kozlova, Krista Šēniņa | |
| Sociālais darbs, SD | 7 | Bakalaurs | Obligāts | Māris Taube, Vineta Viktorija Vinogradova, Silvija Cīpare, Kristīne Kozlova, Krista Šēniņa |
