Lielais noslēpums: kāpēc cilvēkiem vajag pētīt kosmosu

2021. gada 25. augustā RSU Anatomijas muzejā notika medicīnas un mākslas mijiedarbībai veltīts simpozijs Anatomy & Beyond, kurā mākslinieki, zinātnieki un ārsti diskutēja par to, kā māksla un anatomija iztēlojas cilvēces nākotni uz zemes un ārpus tās.

Andželo Vermūlens (Angelo Vermeulen) ir kosmosa sistēmu pētnieks, biologs un mākslinieks no Beļģijas. 25. augustā viņš uzstājās ar lekciju Reģeneratīvas sintētiskās ekosistēmas un evolucionējoši asteroīdu kosmosa kuģi: kibernētiska kosmosa kolonizācijas politikas, poētikas un ētikas pārveidošana (Regenerative synthetic ecosystems and evolving asteroid starships: a cybernetic reframing of the politics, poetics and ethics of space colonization). Šī bija viņa pirmā vizīte Rīgā, un mums izdevās viņu noķert pēc lekcijas, lai lūgtu izteikties par kosmosa tūrismu, savas pētījumu nozares nepieciešamību un RSU Anatomijas muzeju.

Man šķiet, ka plašsaziņas līdzekļi šobrīd diezgan negatīvi atspoguļo visu, kas saistīts ar kosmosa tēmu. Vai jūs tam piekrītat?

Ņemot vērā visu, kas pašlaik notiek uz mūsu planētas, īpaši runājot par klimata pārmaiņām, kas daudzu cilvēku dzīvē ir kļuvis par ļoti izplatītu tematu, kosmosa izpēte ir ieguvusi mazliet negatīvu reputāciju. Sevišķi to ietekmējušas kosmosa tūrisma aktivitātes, kuras esam pieredzējuši pēdējo mēnešu laikā.

Cilvēki uz to skatās kā uz sava veida nevajadzīgu greznību.

Taču tie piedzīvojumi kosmosā, kurus izdzīvo tādas personības kā Džefs Bezoss (Jeff Bezos) un Ričards Brensons (Richard Branson), ir tikai neliela daļa no lielā kosmosa izpētes kopuma.

Kādā jomā jūs veicat savus pētījumus?

Es strādāju pie bioloģiski iedvesmotas inženierijas. Bioloģiski iedvesmota inženierija ir... tas, ko mēs varam mācīties, piemēram, no termītiem – kā viņi būvē savus pūžņus jeb ligzdas. Tas mums dod iespēju daudz mācīties un izmantot šīs zināšanas inženierzinātnēs, bet man – kosmosa izpētē. Mēs izstrādājam kosmosa kuģus, kas laika gaitā kļūst lielāki un attīstās.

Kāpēc mums vispār būtu jādodas kosmosā?

Man ir trīs argumenti, kāpēc mums ir nepieciešama kosmosa izpēte, tās attīstīšana un kāpēc mums jāturpina ieguldīties šajā jomā. Pirmkārt, visiem ir diezgan labi zināms, ka kosmosa izpēte atgriež visa veida tehnoloģijas uz Zemes. Pastāv virkne vēsturisku piemēru: bezvadu urbji un visa veida materiāli, kas ir izgudroti kosmosam, bet kurus var izmantot uz Zemes.

Būtībā, ja paskatās uz to no šāda skatupunkta, var teikt, ka

kosmoss ir ekstremāla vide. Ja mēs spējam rast risinājumus kosmosam, mums ir tikpat daudz pieejamu risinājumu šeit, uz Zemes.

Uz šo vēlos likt galveno uzsvaru. Ja vēlamies turpināt progresēt un attīstīties, kosmosa izpēte ir neatņemama sastāvdaļa.

Otrkārt, mums noteikti ir jāizplešas ārpus Zemes robežām. To ir teikuši, piemēram, tādi cilvēki kā Īlons Masks (Elon Musk). Taču runa nav par to, ka mēs iznīcinām zemi, vēlāk atstājam to un atrodam citu vietu, kuru tieši tāpat varam iznīcināt. Tas viss noteikti darbojas vienlaikus. Mums ir dota lieliska iespēja izveidot stratēģiju, kurā cilvēce sāk izplatīties, lai nodrošinātu izdzīvošanu nākotnē, jo pastāv varbūtība, ka uz Zemes kaut kas var noiet greizi. Viens no klasiskajiem piemēriem ir komētas vai asteroīda ietriekšanās Zemē, kas var iznīcināt dzīvību. Protams, pastāv arī citas cilvēku radītas problēmas, taču tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no Zemes un pastāvēšanas uz tās. Bieži vien ir dzirdēts par to, ka mēs dodamies kosmosā, lai nodrošinātu cilvēces izdzīvošanu, jo, dzīvojot uz Zemes, jau esam padevušies. Protams, ka tā tas nav! Pastāv brīnišķīga iespēja vienlaikus rūpēties par Zemi un tajā pašā laikā doties ārpus tās.

Šie bija divi argumenti ... Taču ir arī trešais, kas, manuprāt, patiesībā ir daudz nozīmīgāks, proti, mums jāturpina pieņemt savu noslēpumainības izjūtu.

Kosmoss ir viens no mūsu dzīves lielākajiem noslēpumiem. Runa nav par to, ka mums lielās mistērijas jautājums un jaunu atklājumu veikšana būtu jāatstāj otrajā plāna līdz brīdim, kad visas uz Zemes pastāvošās problēmas un sarežģījumi tiek atrisināti un atkal rodas iespēja atgriezties pie lielā dzīves noslēpuma minēšanas.

Kā jūs domājat, ko varam mācīties un iegūt no jūsu prezentācijas?

Runājot par manu pētījumu, ceru, ka cilvēki aizdomāsies par to, ka mums, ja pārvietosimies kosmosā, kas jau šobrīd notiek un kļūst par arvien nozīmīgāku civilizācijas nākotnes daļu, būtu jāpieņem bioloģija tikpat lielā mērā kā visas tehnoloģijas. Mūsu priekšstats par to, kā cilvēce attīstīsies kosmosā, bieži vien ir ļoti klīnisks. Ja skatāmies uz zinātnisko fantastiku, bioloģijas tur tikpat kā nav. Uz to mums būtu vairāk jākoncentrējas.

Kādi ir jūsu ieguvumi, piedaloties šajā konferencē RSU Anatomijas muzejā?

Šī ir mana pirmā vizīte Latvijā, bet es noteikti atgriezīšos vēlreiz. Esmu ļoti ieintriģēts un apburts ar redzēto. Diemžēl man šoreiz nebūs pietiekami daudz laika, lai visu izpētītu sīkāk.

Anatomijas muzejā viss ir ļoti skaisti paveikts. Muzeja telpas, apmeklētājam ienākot, apbur ar tā laika saglabāto seno noskaņu. Tas ir kā muzejs par muzeju.

Izstādīto eksponātu kolekcija ir tikai daļa no lielā kopuma, tā ka apmeklētājam ir iespēja apskatīt arī oriģinālos, seno laiku artefaktu ietvarus, objektus un iekārtas, kuros šie eksponāti ir glabājušies kādreiz, tādējādi viss, kas atrodas muzeja telpās – gan pati kolekcija, gan muzeja telpas un tā iekārtojums – kļūst par atsevišķu apskates objektu. Mani arī ieintriģēja objektu papildu pārklājums. Visi artefakti ir parādīti ļoti izsmalcinātā veidā, detaļām ir pievērstā neticama uzmanība. Man patīk tas, kā senie objekti savienojas ar mūsdienu digitālajām tehnoloģijām vienā veselumā.