Vides zinātnes izglītībai Latvijā – 100 gadu

Vides zinātnes izglītības pirmsākumi Latvijā meklējami pirms 100 gadiem, kad 1921. gadā Augstskolā nodibināja Higiēnas katedru. Tās pirmais vadītājs bija Ernsts Fērmanis (1872.–1947. g.). Pēc Otrā pasaules kara Higiēnas katedra atsāka darbu 1945. gadā profesora Jāņa Maizītes (1883.–1950.) vadībā. Nodibinoties Rīgas Medicīnas institūtam, Higiēnas katedru no 1951. līdz 1962. gadam vadīja docents Mihails Garbarenko (1899.–1962.). Lielu darbu vides zinātnes attīstībā ieguldījusi profesore Zinaīda Lindberga (1916.–2007.), kas vadīja katedru no 1962. līdz 1990. gadam. 

Palielinoties izpratnei par vides faktoriem un to iedarbību, 1994. gadā Higiēnas katedra tika pārdēvēta par Aroda un vides medicīnas katedru (vadītāja – profesore Maija Eglīte). 

Katedra veic  RSU studentu apmācību vides zinību, vides un arodveselības jomā; ārstu tālākizglītību, doktorantu un maģistrantu apmācību, arodveselības un arodslimību ārstu kvalifikācijas celšanu. Sadarbībā ar RSU Darba drošības un vides veselības institūtu un Eiropas Komisijas institūcijām katedra piedalās pētnieciskā darbā, dažādu projektu un normatīvo dokumentu izstrādē.

Katedras kolektīva pētnieciskie darbi ir veltīti aktuālām ekoloģijas problēmām, vides piesārņojuma un darba vides riska faktoru ietekmei uz veselību.