Absolvente Sindija Hīstere: RSU ārvalstu studentu kopiena apbrīnojami strauji ir izaugusi

Ārste Sindija Hīstere (Cindy Heaster) bija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas studente no 2003. līdz 2009. gadam. Lai gan Sindija ir no Austrālijas, Rīgā viņa savulaik nokļuvusi caur Viļņu un nolēmusi palikt Latvijā ar vīru un bērniem, kuri dzimuši šeit. Tiekamies pirmajā Ārvalstu studentu asociācijas (International Student Association) rīkotajā Ārvalstu studentu absolventu salidojumā, kas norisinājās 2019. gada 16. novembrī. Uz pasākumu Sindija Hīstere tika aicināta kā goda viesis, lai atskatītos uz studiju gadiem un dalītos pieredzē. Intervijā runājām par viņas studiju laiku, latviešu valodas apguves nepieciešamību un pārmaiņām RSU ārvalstu studentu kopienā pēdējo 17 gadu laikā. 

Sindija Hīstere (pirmajā rindā otrā no kreisās) RSU izlaidumā kopā ar saviem studiju biedriem 2009. gadā

Kā nokļuvi RSU?

Austrālijā satiku savu vīru, kurš tobrīd Sidnejas Universitātē studēja fizioterapiju. Mēs iepazināmies baznīcā, un pēc dažiem mēnešiem devos viņu apciemot uz Viļņu, kur viņš tobrīd dzīvoja. Nākamajā gadā apprecējāmies un bieži ceļojām. Tolaik iemācījos krievu valodu.

Pēc kāda laika sāku meklēt medicīnas studiju vietu. Togad Kauņā un Viļņā nebija piemērotu variantu, tāpēc sākām pētīt Krievijas piedāvājumu. Lai iestātos lielākajā daļā Maskavas un piepilsētas augstskolu, veselu gadu bija jāapgūst krievu valoda un tikai tad  bija iespējams sākt studijas krievu valodā. Viena no augstskolām piedāvāja studijas arī angļu valodā, un es gandrīz devos uz turieni, tomēr nolēmām vēl brīdi uzgaidīt. Tad devāmies uz Rīgu, lai apciemotu dažus draugus, un viņi ieminējās par iespēju studēt medicīnu angļu valodā RSU, tādēļ ieradāmies, lai apskatītos. Redzētais atstāja uz mani iespaidu. Parunājos ar Ārvalstu studentu nodaļas dekāni Smuidru Žermanos, un viss bija izlemts. Viņa bija ļoti izpalīdzīga. Dekānes padomi lieti noderēja, izvēloties, piemēram, Rīgā dzīvošanai piemērotāko rajonu. Esmu viņai ļoti pateicīga par palīdzību studiju pirmsākumos.

Jāņem vērā, ka tolaik – 2003. gadā – interneta iespējas nebija tik plašas kā pašlaik, studēt RSU izvēlējos, tikai balstoties uz citu ieteikumiem.

Kāpēc tomēr izvēlējies ārsta, nevis fizioterapeita studijas?

Arī tas bija Smuidras Žermanos ierosinājums. Viņa teica: "Jūs varētu šeit studēt fizioterapiju, taču tādā gadījumā būsiet vienīgā studente grupā. Tas būs diezgan sarežģīti, jums nebūs grupasbiedru. Turklāt studiju programma Medicīna paver plašākas iespējas. Protams, tā ir taisnība, tāpēc esmu patiesi priecīga par šo tālredzīgo padomu. Patiesībā vienmēr esmu sapņojusi par medicīnas studijām un gribējusi kļūt par ģimenes ārsti, tomēr nezināju, kā izturēšu sešus studiju gadus un apvienošu studijas ar ģimenes dzīvi. Uzskatīju, ka ģimenes dzīvi būtu vienkāršāk apvienot ar fizioterapijas studijām, tomēr priecājos, ka izvēlējos ārsta profesiju.

Jūs ar vīru jau daudzus gadus dzīvojat ārzemēs. Vai tas ir grūti? Esat apsprieduši iespēju atgriezties dzimtenē?

Kādu dienu ceru atgriezties Austrālijā, kad mani vecāki novecos un būšu viņiem nepieciešama, taču pašlaik viņi vēl ir diezgan jauni un pie labas veselības. Kamēr mūsu palīdzība viņiem nav ļoti nepieciešama, priecājamies par iespēju dzīvot Latvijā. Šeit jūtamies kā mājās. Mans vīrs šeit vada baznīcu, un tur organizējam zupas virtuvi. Viņam šeit ir sava misija, un es patiesi izbaudu studijas. Bērni apmeklē šeit skolu.

Cik valodās runā jūsu bērni?

Meita runā angliski un latviski, un viņa labi saprot arī krievu valodu. Savukārt dēli pamatā runā angļu un latviešu valodā.

Kā veicās ar latviešu valodas apgūšanu?

RSU lektore Dace Žibala bija mana latviešu valodas skolotāja, un latviešu valoda bija pirmā nodarbība universitātē. Apzinājos, ka, plānojot Latvijā pavadīt vismaz sešus gadus, būtiski apgūt latviešu valodu. Daces Žibalas nodarbības vienmēr bija aizraujošas un noderīgas. Manuprāt, latviešu valodas apguve ir būtiska visiem medicīnas studentiem. Ja students nevelta pietiekami lielas pūles valodas apguvei, viņa komunikācijas prasmes nevar būt sevišķi labas, jo praktiskais darbs ar pacientiem nenorit pietiekamā apjomā. Kaut vairāk studentu apņemtos mācīties valodu! Nenoliedzami, latviešu valodas prasme palīdz arī integrēties sabiedrībā.

Cik būtiska ir latviešu valodas apguve studentu izglītības procesā?

Ļoti būtiska!

Ja studenti neapgūst latviešu valodu, tad, atgriežoties dzimtenē, viņiem būs ļoti labas teorētiskās zināšanas, taču praktiskās prasmes un iemaņas nebūs tik labas, kā varētu būt tad, ja studiju pirmsākumos viņi būtu vairāk pievērsušies valodas apguvei. RSU piedāvā lieliskas latviešu valodas nodarbības.

Aktīvi darbojos baznīcā, tāpēc man bija iespēja sarunāties latviski. Manuprāt, iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē ir būtiska – dziediet korī, pievienojieties vietējai draudzei, izejiet sabiedrībā, tiecieties ar cilvēkiem! Komunicējiet ar latviešu senioriem, kuri nerunā angļu valodā, lai apjaustu, kāda patiesībā ir Latvija! Neieslēdzieties četrās sienās, lasot grāmatas. Izejiet sabiedrībā, lai saprastu, ka Latvija ir lieliska valsts!

Cik ilgs laiks pagāja, līdz juties ērti, sarunājoties ar pacientu?

Šķiet, trešajā studiju gadā. Latviski varēju sarunāties pēc aptuveni diviem šeit pavadītajiem gadiem, taču trešajā studiju gadā jutos gatava darbam ar pacientiem.

Pastāsti par savu studiju pieredzi kopumā? Kā tā atšķīrās no citām universitātēm, kurās esi studējusi?

Kopš mana studiju laika ir notikušas lielas izmaiņas. Ir labi, ka studijas ir vairāk balstītas uz problēmsituācijām, jo tādējādi mācīšanās ir efektīvāka.

Manos studiju gados lielu daļu mācību materiāla bija jāiekaļ no galvas, kas, protams, ir nepieciešams, jo mediķiem ir jāapgūst daudzas lietas, un tā ir būtiska medicīnas studiju daļa. Domāju, ka citviet pasaulē situācija ir līdzīga.

RSU piedāvā pasaules līmeņa izglītību – tā nav sliktāka kā citviet. Par to liecina RSU absolventu sasniegumi. Viņi var paveikt visu, ko vēlas, ja vien velta tam pūles!

Kā piemērus varu minēt savus grupasbiedrus: viens no viņiem ir vadošais Izraēlas gastroenterologs, vēl viena mana grupasbiedrene pēc studijām izvēlējās strādāt Šrilankā, citi grupasbiedri strādā Īrijā un citviet pasaulē. Absolventu sasniegumi liecina par studiju programmas kvalitāti.

Ja students ir apņēmies mācīties un ir motivēts, manuprāt, viņš var saņemt tikpat labas kvalitātes izglītību kā citviet. Studentiem ir būtiski pievērst uzmanību savai komunikācijas prasmei, t. i., strādāt un sarunāties ar pacientiem tik daudz, cik tas ir iespējams, lai uzlabotu savas valodas un saziņas prasmes.

Kā mainījusies RSU ārvalstu studentu kopiena pa šiem gadiem?

Kad es beidzu studijas, mēs bijām tikai divpadsmit absolventi. Atgriezos šeit 2018. gadā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma (deviņus gadus biju ārpus medicīnas, auklējot trīs bērnus), es biju patiesi pārsteigta par pārmaiņām RSU – ārvalstu studentu lielo skaitu un viņu lielisko spēju pašorganizēties. Priecājos arī par jauktajām grupām, jo studiju gados ļoti gribēju studēt kopā ar latviešu studentiem, lai uzlabotu latviešu valodas prasmes, taču tad man būtu bijis jākārto eksāmeni latviešu valodā, un tolaik nedaudz sabijos.

Lieliski, ka tagad vietējiem un ārvalstu studentiem ir iespēja studēt kopā.

Raksturo pāris teikumos, kāda bija ārvalstu studentu kopiena tad, kad tu studēji?

Tolaik lielākā ārvalstu studentu grupa bija no Šrilankas. Bieži tika organizēti Šrilankas kultūrai veltīti pasākumi. Tas bija jautri. Mēs vilkām tradicionālo sari – grupasbiedrenēm vienmēr atradās kāds tērps, ko varēju aizņemties. Izbaudīju viņu tradicionālā tērpa valkāšanu un pikanto ēdienu, kas man ļoti iegaršojās. Ir sajūta, ka esmu viesojusies Šrilankā, lai gan patiesībā tur neesmu bijusi. Ceru kādu dienu turp aizceļot.

"Šrilankiešu grupasbiedrenes Bodhīni, Kiritika, Fizna un Šarmila ("Bodhini, Kirithika, Fizna, Sharmila") studiju laikā mani ļoti atbalstīja, īpaši pēdējā studiju gadā, kad biju gaidībās (absolvēšanās brīdī biju septītajā grūtniecības mēnesī, gaidot pirmo meitu). Viņas bija lieliskas, un es patiesi gribēju ar viņām identificēties un izrādīt cieņu Šrilankas kultūrai, tādēļ izlaidumā uzvilku sari," stāsta Sindija (pirmā no labās). Foto no privātā arhīva

Ar ko nodarbojies kopš 2018. gada?

2018. gadā sāku studēt RSU rezidentūrā ģimenes medicīnu. Man studijas patīk. Pirmajā pusotrā gadā bija vairāki studiju cikli, kad bija iespēja iepazīties ar dažādām specialitātēm. Šā gada februārī esmu sākusi apgūt tieši ģimenes medicīnu – būšu ģimenes ārsta palīgs.

Kuri docētāji īpaši palikuši atmiņā no studiju laika?

Man vienmēr paliks prātā anatomija, jo šo studiju kursu vadīja asociētā profesore Dzintra Kažoka. Manuprāt, viņa ir visu laiku labākā anatomijas pasniedzēja. Mēs viņai patiešām rūpējām, viņa bija ļoti ieinteresēta. Tolaik man šķita, kas tas ir tāpēc, ka tolaik ārvalstu studentu skaits bija tik neliels, tomēr tagad saprotu, ka tas nebija īstais iemesls. Viņa arvien šādi izturas pret studentiem. Dzintra Kažoka ir brīnišķīgs cilvēks, viņa patiesi rūpējas par studentiem un radīja mums mājas sajūtu.

Gribu pieminēt arī anatomiskās patoloģijas profesori Regīnu Kleinu. Viņa uzņēmās tāda kā aizbildņa lomu mūsu grupai un iedrošināja studentus. Mācībspēku vidū bija daudz lielisku docētāju, un daudzi bija vietējie jomas eksperti.

Ko iesaki šā brīža studentam vai potenciālajam studentam, kurš vēl tikai meklē informāciju un apsver iespēju pieteikties studijām RSU?

Nāciet studēt medicīnu, ja tas ir jūsu aicinājums, ja gribat kļūt par ārstu, ja uzskatāt, ka tas ir jūsu pareizais ceļš, nevis vecāku vai kāda cita uzspiesta ideja. Ja esat pārliecināts, ka tā ir pareizā izvēle, nāciet uz RSU, un visa pasaule būs jums pie kājām!

Kas būtu jāņem vērā tiem, kuri iepriekš nekad nav bijuši Latvijā?

Pārliecinieties, ka esat gatavi ziemai un izvēlieties atbilstošu apģērbu – ziemas zābakus un mēteli. Nav sliktu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs!