Aizvadīta diskusija par augstskolu un zinātnisko institūciju pielāgošanos un noturību

RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki sadarbībā ar Harkivas Aviācijas institūta (Ukraina) kolēģiem divu gadu garumā realizējuši projektu Labākās prakses universitāte: transformācijas un pielāgošanās process izaicinājumu vidē, kura gaitā izstrādātas vairākas zinātniskās publikācijas, kā arī rekomendāciju rokasgrāmata akadēmisko un zinātnisko institūciju drošības un noturības stiprināšanai. Projekta noslēgumā 29. novembrī tika organizēta diskusija, kuras laikā tika rosināts atklāti runāt par zinātnes aizsardzības izaicinājumiem, kā arī augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju noturību ģeopolitisko izaicinājumu laikā.

RSU rīkotajā apaļā galda diskusijā piedalījās gan Latvijas augstskolu un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, gan Ukrainas partneri. Diskusijas ievadā RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un projekta vadītāja asociētā profesore Karina Palkova vērsa uzmanību uz tādiem jautājumiem kā pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un tehnoloģiskās atkarības un hibrīddraudi, kas padara Latvijas augstskolas un zinātniskās institūcijas par potenciāliem ārvalstu ietekmes mērķiem un aktualizē jautājumu, vai Latvijas un Eiropas augstskolas ir gatavas šādiem izaicinājumiem. Asoc. prof. K. Palkova savā ievadrunā vērsa uzmanību uz iespējām mazināt ārvalstu spiediena ietekmi uz akadēmisko brīvību un pētniecību un mācību no Ukrainas pieredzes – no valsts, kura savu akadēmisko un zinātnisko potenciālu saglabājusi pat kara apstākļos.

Diskusijas atklāšanā piedalījās arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Vēstnieks savā uzrunā uzsvēra Ukrainas zinātnieku nozīmīgo lomu un ieguldījumu pētniecības jomā, tostarp Latvijas–Ukrainas sadarbības projektā, norādot, ka sadarbības projektiem ir būtiska loma zinātnes attīstībā, jo tie ne tikai veicina abu valstu pētnieku sadarbību, bet arī ievērojami ietekmē globālās zinātnes attīstību.

Ar atklāšanas vārdiem uzstājās arī Ukrainas Nacionālās aviācijas un kosmosa universitātes – Harkivas Aviācijas institūta – rektors profesors Oleksijs Litvinovs (Oleksii Lytvynov). Ukrainas un Latvijas zinātnieku sadarbība ir spilgts piemērs tam, kā kopīga pieredze un darbs sekmē zinātnisko inovāciju noturību mūsdienu drošības izaicinājumu priekšā. Šī partnerība ne tikai stiprina starpdisciplināras pieejas un tehnoloģisko attīstību, bet arī apliecina drošas un pielāgojamas vides nozīmīgumu pētniecībā un izglītībā. Kopīgi izstrādātie risinājumi uzlabos mūsu institūciju spēju ātri reaģēt uz pārmaiņām un nodrošināt augstākās izglītības nepārtrauktību pat vissarežģītākajos apstākļos. Šis projekts ir ne tikai teorētisks ieguldījums, bet arī praktisks solis ceļā uz universitāšu ilgtspējīgu attīstību un jaunu perspektīvu radīšanu nākotnē, pauda rektors prof. O. Litvinovs.

Diskusijas sākumā tās moderators, RSU pētnieks, lektors un rokasgrāmatas idejas autors Vitālijs Rakstiņš uzsvēra akadēmiskas drošības stiprināšanas nepieciešamību kiberdrošības perspektīvā. Ukrainas sadarbības partneru pārstāve asociētā profesore Olena Andriejeva diskusijā norādīja: “Ukrainas universitātes ir pierādījušas savu spēju pielāgoties krīzes apstākļiem, veidojot jaunu nākotnes redzējumu Ukrainai, vienlaikus saglabājot izglītības, zinātnes un sociālā progresa vērtības. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir drošas vides radīšana studentiem un personālam, kiberdrošības pasākumu īstenošana un jauniešu sagatavošana mūsdienu izaicinājumiem.” Saeimas priekšsēdētāja biedre Antoņina Nenaševa, uzrunājot dalībniekus, savukārt, uzsvēra: “Latvijas akadēmiskā vide ir mūsu valsts nākotnes pamats, kur top idejas, kas maina pasauli. Taču, lai universitātes un zinātnieki varētu pilnībā koncentrēties uz jaunu vērtību radīšanu, ir jārūpējas gan par fizisko, gan digitālo drošību. Mēs zinām, ka draudi ir reāli. Par to ir jārunā, un mums kopā jāmainās līdzi laikam. Pēdējo gadu pieredze ar Ķīnas un Krievijas ietekmes mēģinājumiem tikai parāda, cik svarīgi ir rūpīgi izvērtēt sadarbības partnerus, finansējumu un tehnoloģijas, kuras izmantojam. Mūsu mērķis ir saglabāt Latvijas augstskolu starptautisko prestižu un drošību, lai katrs students un pētnieks varētu strādāt vidē, kurā dzimst idejas, nebaidoties par ārējo ietekmi. Tā ir mūsu kopīga atbildība.” Harkivas Aviācijas institūta profesore Natālija Filipenko, runājot par zinātnes institūciju lomu mūsdienās, norādīja, ka laikā, kad universitātes saskaras ar militāriem draudiem, kiberdraudiem, demogrāfiskām izmaiņām, politisko nestabilitāti un ekonomiskām krīzēm, ilgtspējas un transformācijas stratēģiju izstrāde ieņem svarīgu lomu, un Ukrainas pieredze var kalpot par pamatu, lai nodrošinātu izglītības nepārtrauktību un zinātnes drošības stiprināšanu visā Eiropas Savienībā. Latvijas Universitātes asociētā profesore Inese Āboliņa pauda, ka zinātnes noturību var stiprināt caur izglītības sistēmas pilnveidošanu. “Eiropas studijas piedāvā ieskatu efektīvas politikas veidošanā sešu ietvaru kontekstā. Institucionālie un pārvaldības ietvari, pārrobežu sadarbība (transnacionālā sadarbība, zināšanu apmaiņa), ekonomiskie apsvērumi (finansēšanas mehānismi, izmaksu un ieguvumu analīze), sabiedrības līdzdalība un ieinteresēto pušu iesaiste (iekļaujoša politikas veidošana, deliberatīvās demokrātijas modeļi), kā arī uzraudzība, novērtēšana, ilgtspējas un vienlīdzības apsvērumi var tikt un jau ir aplūkoti studiju programmās, kas arī sniedz padziļinātu izpratni par definēto problēmu,” sacīja I. Āboliņa.

Diskusijas noslēgumā tika apkopotas jaunas idejas Latvijas universitāšu zinātnes noturības stiprināšanai, kā arī nosprausti turpmākās sadarbības soļi.

Raksts tapis Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju sadarbības projekta (2023) Labākās prakses universitāte: transformācijas un pielāgošanās process izaicinošā vidē (Nr. LV_UA/2024/1) ietvaros.