Aizvadīts līdz šim plašākais rehabilitācijas speciālistu saiets

Vienlaikus ar skaļajām veselības aprūpes jomā notiekošajām budžeta diskusijām Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) 19.–20. septembrī aizvadīts plašākais rehabilitācijas speciālistu saiets Latvijas vēsturē – Pirmais Latvijas nacionālais rehabilitācijas kongress. Tajā tikās ap 850 dažādu profesiju (ārstu, funkcionālo speciālistu, psihologu, sociālo darbinieku u. c.) speciālistu no visas Latvijas, un šis pasākums, kuru rīkoja Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība (LRPOA) sadarbībā ar RSU, norisinājās RSU Rehabilitācijas fakultātes 25 gadu jubilejas ietvaros. Savas pastāvēšanas gados Rehabilitācijas fakultāte ir sagatavojusi vairāk nekā 2000 rehabilitācijas speciālistu, bet, skaitot kopā ar citu augstskolu rehabilitācijas speciālistu absolventiem, to skaits Latvijā sasniedz vismaz 2500.  

Divu dienu kongresā izskanēja vairāk nekā 50 ziņojumu gan par rehabilitācijā fundamentāliem jautājumiem, proti, cilvēku veselības traucējumu radītiem funkcionēšanas ierobežojumiem un to novērtēšanu, rehabilitācijas mērķiem, darba specifiku monoprofesionāli un multiprofesionālās komandās, gan par šaurākam speciālistu lokam aktuāliem jautājumiem, piemēram, par spasticitāti, funkcionēšanas problēmām bērniem ar retajām slimībām, digitāliem risinājumiem alternatīvajā komunikācijā un protezēšanā ortozēšanā, robottehnoloģiju izmantošanu, rehabilitāciju psihiatrijā un citiem.

Kongresa laikā norisinājās diskusijas arī par rehabilitācijas speciālistu izglītību, kurās piedalījās visu atbilstošo Latvijas augstskolu pārstāvji. Īpašu uzmanību raisīja diskusijas par šobrīd noritošo valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu organizācijas reformu Latvijā. Svarīgi, ka daudzi no ziņojumiem tika sagatavoti, izmantojot dažādu RSU maģistratūras un doktorantūras studējošo pētījumus rezultātus.  

Kongresā tika arī diskutēts par nepietiekošo veselības aprūpes valsts budžetu, kas rada ārstniecisko pakalpojumu pieejamības ierobežojumus. “Lai arī rehabilitācijas speciālisti, lietojot presē izskanējušo argumentāciju, nepieder pie profesijām, kurās nevar piepelnīties ar privātām konsultācijām, un daudzu rehabilitācijas speciālistu darba apstākļus nodrošina tehniski labi apgādātas un organizētas rehabilitācijas iestādes, tomēr ir nepieciešama skaidra valsts politika rehabilitācijas pakalpojumu finansēšanā attiecībā uz pacientiem, kuru ārstniecībā valsts iegulda ievērojamus resursus. Jo īpaši attiecībā uz šobrīd par prioritāti pasludinātajām jomām – bērniem, sirds un asinsvadu slimībām, onkoloģiju un psihiatriju. Ir jāsaprot, ka rehabilitācija un aprūpe šajās jomās ir neatņemama ārstniecības procesa daļa visos tās posmos sākot ar profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu,” norāda LRPOA prezidents profesors Aivars Vētra.

Rehabilitācijas speciālisti kongresā arī pauda bažas, ka, paplašinoties maksas pakalpojumu īpatsvaram rehabilitācijā un pacienta paša finanšu līdzekļiem kļūstot par papildu atlases kritēriju rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai arī smagu veselības traucējumu gadījumā, var pieaugt ilgstošu darba spēju zaudējumu un invaliditātes gadījumu skaits. Uz nepieciešamību Latvijas iedzīvotāju interesēs vairāk integrēt medicīnisko un sociālo rehabilitāciju kongresa atklāšanā jau norādīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Kongresā diskutējām par nozarē aktuālajām problēmām, kas bija vispusīgi analizētas studiju procesā īstenotajos pētījumos, kuri savukārt veidoja daļu no kongresa ziņojumiem. Tajos ietvertie secinājumi un atzinumi lielā mērā kalpos par pamatu rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes veicināšanai. Kongresa sekcija, kura bija veltīta rehabilitācijas speciālistu izglītībai, iespējams, pirmo reizi pulcēja pārstāvjus no visām Latvijas augstskolām, kuras sagatavo funkcionālos speciālistus un citus rehabilitācijā iesaistītos speciālistus. Viena no šajā atziņām: mums būtu jāvienojas par vienotu nozares pamatkonceptu (piemēram, rehabilitācija, funkcionēšanas novērtēšana) interpretāciju studiju programmās.

Asoc. prof. Signe Tomsone, RSU Rehabilitācijas fakultātes dekāne

Kongresa noslēgumā tā delegāti pieņēma rezolūciju, kurā uzsvērta nepieciešamība izstrādāt skaidru stratēģiju iekļaujošas sabiedrības veidošanai Latvijā, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas globālo rehabilitācijas darbības programmu 2030, un valsts atbildību veidot tādu rehabilitācijas pakalpojumu sistēmu, kas  nodrošina adekvātu šo pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Kongresa delegāti arī lēma, ka turpmāk svarīgu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz rehabilitāciju, saskaņotu nozares speciālistu profesionālu viedokli ir jābalsta uz  Latvijas nacionālā rehabilitācijas kongresa platformas. Nākamais RSU un LRPOA rīkotais kongress tiek plānots 2021. gada rudenī.