Asoc. prof. E. Lī Gibsons no Rohemptonas Universitātes gribētu plašāku sadarbību ar RSU
Septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notika divas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Sporta un uztura katedras organizētās asoc. prof. E. Lī Gibsona (E. Leigh Gibson) vieslekcijas. Viņš ir biopsiholoģijas pasniedzējs un Rohemptonas Universitātes (Lielbritānija, University of Roehampton) Psiholoģijas fakultātes Klīniskās un veselības psiholoģijas pētījumu centra direktors.
E. Lī Gibsons uzstājās ar lekcijām Ēšanas un dzeršanas paradumi bērniem: dzinuļi un šķēršļi (Drivers and barriers in children’s eating and drinking) un Ar aptaukošanos un diabētu saistītais kognitīvais deficīts: vai to izraisa nepietiekama glikozes līmeņa regulācija? (Cognitive deficits associated with obesity and diabetes: is poor gluco-regulation responsible?).
Viņa pašreizējais pētījums ir saistīts ar pārtikas produktu izvēli un to ietekmi uz apetīti, mijiedarbību ar stresu, veselību, kognitīvo un emocionālo labklājību. E. Lī Gibsons ir arī pārtikas un dzērienu nozares eksperts.
Asoc. prof. E. Lī Gibsons kopā ar RSU bakalaura studiju programmas "Uzturs” un maģistra studiju programmas "Uzturzinātne" vadītāju Lolitu Neimani (vidū) un lekt. Māru Grundmani konferencē "Rehabilitācija un uzturs" Rīgā
Kā aizsākās jūsu sadarbība ar RSU?
Vispirms es tiku uzaicināts piedalīties konferencē Uzturs un veselība, kas notika RSU 2012. gadā (pirmā konference Rīgā). Sadarbība jau bija izveidojusies, jo pie mums mācījās bakalaura programmas studente Erasmus+ programmas ietvaros, ko es koordinēju. Pēc tam sazinājāmies, kad viņa studēja maģistrantūrā RSU, es biju viņas darba vadītājs. Šīs sadarbības rezultātā RSU uzaicināja mani piedalīties konferencē. Nākamajā gadā mani aicināja lasīt vieslekcijas RSU maģistra un pamatstudiju programmas studentiem.
Kā vērtējat studentu atsaucību lekciju laikā. Vai viņi uzmanīgi klausās? Vai uzdod jautājumus?
Jā, saskarsme vienmēr ir bijusi ļoti pozitīva, studenti ir uzdevuši inteliģentus jautājumus, un tas sniedz gandarījumu.
Vai esat bijis arī citu maģistra darbu vadītājs RSU?
Es labprāt tam pievērstos vairāk un apsvērtu sadarbību pētniecības jomā.
Studiju programma Uzturs RSU šogad svin 15 gadu jubileju. Jūs esat pieredzējis fakultātes attīstību pēdējo gadu laikā – kādas izmaiņas esat novērojis fakultātes darbā?
2013. gadā man bija iespēja piedalīties jaunā Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra, kas izceļas ar jaunu mācību aprīkojumu, atklāšanā. Tas ir ļoti iespaidīgs. Uztura speciālistiem ir ierīkota mācību virtuve ēdiena gatavošanai un modernas laboratorijas. Rohemptonā iekārtojums ir atšķirīgs. Šeit tā atrodas klīniskā vidē un iekļauta rehabilitācijas blokā. Rīgā klīniskais uzturs tiek organizēts nedaudz atšķirīgāk kā Lielbritānijā. Tur nav rehabilitācijas nodaļu vai centru, bet gan atsevišķas fizioterapijas, arodslimību, dietologu un citu speciālistu grupas tiek integrētas slimnīcas vidē, tas tiek saukts par Pēcaprūpes bloku.
Rehabilitācijas strukturēšanā vērojama šķietami atšķirīga pieeja.
Manuprāt, RSU pieeja šķiet visnotaļ saprātīga. Uzsvars likts uz terapijas rezultātu nozīmīgumu, koordinētā veidā organizējot pacientu rehabilitāciju.
Vai esat ticies ar daudziem RSU mācībspēkiem?
Jā, viņi ir ļoti labi sagatavoti! Esmu pārliecināts, ka viņi lielā mērā ir daudz zinošāki par mani, jo mans darbs robežojas starp divām dažādām disciplīnām. Uzskatu, ka nepietiek ar zināšanām par uzturu – jāmaina ēšanas paradumi, un ēšana ir uzvedība. Tā mēs nonākam pie uzvedības zinātnes.
Šķiet pašsaprotami, ka studenti, kuri absolvē universitāti un iziet apmācības, bagātina praktiskās iemaņas Latvijā un atgriežas RSU, lai sniegtu savu artavu programmas attīstībā. Tas ir liels ieguvums.
Palielinājies arī darbinieku skaits, un tas nozīmē, ka RSU var uzņemt lielāku studētgribētāju skaitu. Tomēr, manuprāt, studējošo skaits arvien ir salīdzinoši neliels. Domāju, ka iespējams palielināt studentu skaitu, ņemot vērā telpu lielumu. RSU uzņem arī diezgan daudz ārvalstu studentu maģistra studiju programmās angļu valodā.
Asociētais profesors E. Lī Gibsons konsultē vienu no savām studentēm
Iespējams, jūs neesat vienīgais mācībspēks, kurš apvieno psiholoģiju un uzturu.
Ir neliela cilvēku grupa, saukta par Lielbritānijas ēšanas un dzeršanas paradumu grupu (the British Feeding and Drinking Group), kas kļūst arvien internacionālāka un kas ir starpdisciplināra zinātnieku, galvenokārt psihologu, grupa, kuri interesējas par ēšanas paradumiem, traucējumiem un aptaukošanos. Tajā ir iesaistījušies arī daži uztura speciālisti. Viņi ik gadu rīko konferenci 100-150 dalībniekiem.
Vai arī Amerikas Savienotajās Valstīs šajā jomā ir daudz paveikts?
Patiesībā, jā! Piemēram, žurnālā Psiholoģija un uzvedība (Physiology & Behavior) daudzi raksti ir par tematiem, kas saistīti ar uzturu. Savukārt konferencēs par aptaukošanās jautājumiem ASV un Eiropā dominē mediķi – endokrinologi, bariatriskās (kuņģa samazināšanas operāciju) ķirurģijas speciālisti. Nav īpaši daudz psihologu vai uztura speciālistu. Uztura paradumu izpētes biedrība (Society for the Study of Ingestive Behavior) rīko sanāksmes, lai gan tās pārsvarā orientētas uz dzīvniekiem.
Tas gan attiecas uz sarežģītākiem gadījumiem – vai jūs vairāk orientējaties uz profilaksi, nevis ārstēšanu?
Mani noteikti interesē sabiedrības veselība. Vēlos izprast, kāda būtu terapijas gaita, ja tiktu ņemtas vērā zināšanas par ēstgribas kontroli, pārtikas produktu izvēles paradumiem un vides, tostarp ģimenes, ietekmi uz pacienta ēšanas paradumiem.
Vai jums ir priekšstats par to, kas notiks pēc Brexit ar universitāšu sadarbību, kas joprojām atrodas ES?
Neviens nezina, kas notiks, bet, iespējams, uzņēmumiem būs jāatrod risinājumi politiķu radītajām problēmām un jāsadarbojas, un ceru, ka arī zinātnieki no dažādām pasaules valstīm sadarbosies.
Runājot par sadarbību ar RSU, es varētu ar RSU akadēmisko personālu plašāk pārrunāt iespējas kopīga finansējuma rašanai pētniecībai. Jānoskaidro, vai Latvijas valdība var piedāvāt iespējas nodrošināt finansējumu vai tml. – būtu lietderīgi veicināt starptautisko sadarbību. Un otrādi – es varu mēģināt noskaidrot, vai Lielbritānijā ir pieejams līdzvērtīgs finansējuma avots vai Eiropas finansējums.
