Attālināto veselības aprūpes pakalpojumu tiesiskie aspekti. Ārsti un juristi starptautiskā konferencē smeļ pieredzi
Tiekoties ap 250 jurisprudences un medicīnas jomu profesionāļiem, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) 17. jūnijā aizvadīta konference Attālināto veselības aprūpes pakalpojumu tiesiskie aspekti: Vācijas un Baltijas valstu pieredze. Pandēmijas iespaidā attālinātie pakalpojumi veselības aprūpē ievērojami pieauguši savā nozīmē, un līdz ar pirmo tik plašo šim tematam veltīto konferenci RSU iezīmē savu arvien spēcīgāko ekspertīzi medicīnas tiesībās – jomā, kas apvieno tiesībzinātņu un veselības aprūpes profesionāļus. Pirmo medicīnas tiesībām veltīto konferenci RSU rīkoja pērn, un turpmāk šāda veida starptautisks zinātniski praktisks notikums iecerēts ik gadu.
Kā norāda konferences organizatore, Juridiskās fakultātes docente, zvērināta advokāte Karina Palkova, kura vada RSU doktora studiju programmu Tiesību zinātne, Covid-19 skaidri iezīmējis attālināto veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu un digitalizācijas, robotikas, mākslīgā intelekta un citu jomu attīstības rezultātā šī nozīme tikai pieaugs. Taču līdzās tehniska un praktiska rakstura jautājumiem gan pacienti, gan mediķi un ārstniecības iestāžu pārstāvji saskarās ar tiesiska rakstura izaicinājumiem, sniedzot, piemēram, attālinātas konsultācijas. Ar Baltijas–Vācijas Augstskolu biroja atbalstu organizētajā konferencē starptautiskā dalībnieku lokā tika aktualizēta attālināto pakalpojumu nozīme un rastas atbildes uz virkni tiesiskā rakstura problēmjautājumiem. Tiešsaistē un klātienē sanākušo dalībnieku vidū bija veselības aprūpes profesionāļi, medicīnas organizāciju, veselības aprūpes iestāžu vadītāji un pārstāvji, valsts un pašvaldības iestāžu vadītāji un pārstāvji, praktizējoši juristi, advokāti, tiesneši, datu speciālisti un šo jomu studenti un pētnieki.
Kā pasākuma atklāšanā uzsvēra RSU rektors profesors Aigars Pētersons, augstskola ļoti mērķtiecīgi iet starpdisciplināro attīstības ceļu, jo nākotnes izaicinājumi prasīs risinājumus, kas radušies vairāku disciplīnu mijiedarbībā. “Viens no mūsu augstskolas starpdisciplinaritātes veiksmes stāstiem meklējams tieši Juridiskās fakultātes paspārnē, kur ļoti veiksmīgi tiek attīstīts medicīnas tiesību virziens, kas pasaules mērogā ļoti strauji attīstās, aptverot gan civiltiesību, krimināltiesību, starptautisko tiesību un citu tiesību zinātnes apakšnozaru elementus,” akcentēja rektors. Papildinot profesoru Pētersonu, RSU Juridiskās fakultātes dekāns profesors Jānis Grasis norāda, ka fakultātes komanda aktīvi strādā pie medicīnas tiesību attīstības Latvijā un medicīnas tiesībām veltīta konference ir tikai viens no darbiem, kas paveikti akadēmiskā gada laikā. Medicīnas tiesības aptver virkni aktuālu jautājumu: veselības aprūpes sistēmas uzbūves un funkcionēšanas tiesiskos aspektus, zāļu kompensācijas mehānismu tiesiskos aspektus, tiesiskās prasības ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām, pacientu tiesības un datu aizsardzību, seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības, ārstniecības personu tiesisko atbildību un citus.
RSU rektors prof. A. Pētersons uzrunā konferences dalībniekus
Eiropas Veselības tiesību asociācijas prezidents profesors K. H. Sēvigs piedalās konferencē attālināti
Konferences pirmajā daļā Eiropas Veselības tiesību asociācijas prezidents profesors Karls Haralds Sēvigs (Karl Harald Søvig) iezīmēja attālināto veselības aprūpes pakalpojumu tiesiskā regulējuma īpatnības Eiropas Savienībā, kā arī sniedza ieskatu Norvēģijas telemedicīnas pakalpojumu tiesiskajā regulējumā. Tikmēr pasaules kontekstu telemedicīnas pakalpojumu attīstībā akcentēja Pasaules Veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs dr. Uldis Mitenbergs. Savukārt pacientu un ārstu tiesības, pienākumus un drošības jautājumu uzrunā uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente dr. Ilze Aizsilniece. Starptautisko skatījumu papildināja trīs juristi: ar telemedicīnas tiesisko ietvaru Vācijā, kā arī jaunāko tiesu praksi attālināto veselības aprūpes pakalpojumu jomā ir iepazīstinājis profesors Eriks Hāns (Erik Hahn); par reto un bīstamo slimību diagnostiku attālināto konsultāciju veidā konferences dalībniekus uzrunāja Lietuvas pārstāvis profesors Viktors Justickis (Viktoras Justickis); tikmēr zvērināta advokāte, Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Veselības sistēmas attīstības departamenta vadītāja Silja Elunurma (Silja Elunurm) iepazīstināja ar Igaunijas e-veselības stratēģiju attiecībā uz attālinātiem veselības aprūpes pakalpojumiem un digitalizāciju veselības aprūpes jomā.
Konferences otrā daļa tika veltīta nacionālā rakstura problēmjautājumiem. Tā, piemēram, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktora vietniece Andreta Slavinska aktualizēja jautājumu par ārstniecības personu tiesībām uz drošību. Par Ārstniecības riska fonda aktualitātēm un izaicinājumiem telemedicīnas kontekstā stāstīja zinātniskā grāda pretendente RSU Juridiskās fakultātes docētāja Dace Tarasova. Zinātniskā grāda pretendente Laura Šāberte uzstājās ar referātu Administratīvā atbildība par vecumam neatbilstošu Covid-19 vakcināciju Latvijas Republikā, savukārt krimināltiesiskos aspektus, tostarp telemedicīnas jomā, aktualizēja zvērināts advokāts, RSU asociētais profesors Aldis Lieljuksis referātā Medicīniskie dokumenti kā pierādījumi kriminālprocesā.
Konferences organizatori un dalībnieki Rīgas Stradiņa universitātē
Saistītās ziņas
RSU pētnieki aicina ekspertus piedalīties drošības stiprināšanai veltītā seminārāKonsolidācija, Drošība, Pētniecība
