Doktorantūras studijas sniedz iespēju attīstīties

RSU doktorante Ilze Dreifelde

Doktora studiju programma: Psiholoģija

Doktora darba nosaukums: Organizācijas darbinieku uzvedības pašregulācijas prasmju un personības iezīmju saistība ar pašefektivitāti

Darba vadītājas: asoc. prof. Maija Zakriževska (RISEBA) un asoc. prof. Sandra Mihailova (RSU)

​

KAS pēta?

"Psiholoģiju sāku studēt 1996. gadā, kad meklēju atbildes uz dažādiem psiholoģijas jautājumiem. Tajā laikā psiholoģija Latvijā bija jauna zinātņu nozare, neko daudz par to neviens no mums nezināja.

Manas psiholoģijas studijas ir bijušas pakāpeniskas un ar pauzēm. Sāku studēt organizāciju psiholoģiju. Pēc bakalaura grāda iegūšanas turpināju studijas RPIVA psiholoģijas maģistrantūrā, bet pēc tam studēju Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmā Mākslas terapija. Paralēli mākslas terapijas studijām RSU apguvu arī supervizora specialitāti. Tad studijās sekoja ievērojama pauze, bet pirms vairāk nekā gada radās interese un izjūta, ka ir atbrīvojusies kāda daļa no manas dzīves telpas, un to es nolēmu veltīt studijām RSU doktora studiju programmā Psiholoģija.

Doktorantūrā visvairāk uzmanības tiek pievērsts pētniecībai, un tieši tam es vēlos pievērst visvairāk uzmanības. Kaut arī pētniecība man nav sveša lieta, jo daudzus gadus esmu RSU Labklājības un sociālā darba katedras docētāja un, gatavojoties nodarbībām, lasu, meklēju, analizēju utt., es ļoti daudz ko vēl nezinu.

Doktorantūras studijas ir mana redzesloka paplašināšana, tā sniedz iespēju attīstīties. Tās patiesi ir cita līmeņa studijas, kad docētāji mani vairs nemāca, bet dalās ar savām zināšanām un pieredzi," atzīst RSU doktorante Ilze Dreifelde.

KO pēta?

"Savā promocijas darbā gribu noskaidrot saistību starp organizācijā strādājošo uzvedības pašregulācijas prasmēm, viņu personības iezīmēm un pašefektivitāti.

Mūsdienās pieaug vajadzība un izpratne par to, ka veiksmīgākai indivīda funkcionēšanai sabiedrībā palīdz dažādu domāšanas, emociju un uzvedības pašregulācijas prasmju attīstīšana, un organizācijās šis jautājums ir vairāk aktuāls nekā sabiedrībā kopumā.

Savā pētījumā es vairāk uzmanības pievērsīšu uzvedības pašregulācijas prasmēm, ko var dēvēt par prasmi sevi disciplinēt. Par uzvedības pašregulācijas prasmēm tiek uzskatītas, piemēram, prasme izturēt nenoteiktību, strādājot organizācijas pārmaiņu periodos, prasme aktivizēt sevi noteiktas, mērķtiecīgas darbības virzienā, meklēt iespējas, īstenot darbības plānu, prasme neizrādīt pretestību ar rupjību, neīstenot "zobs pret zobu" taktiku, prasme pārvarēt vēlmi darbību atlikt, vilcināties (tā tiek uzskatīta par pašregulācijas kļūdu) utt.

Pašregulācijas prasmju attīstīšanos nosaka iedzimtība, agrīna bērnības pieredze, personības iezīmes un sociālā vide. Kad pašregulācijas prasmes ir vāji attīstītas, cilvēkā, kad viņš sastopas ar grūtībām un izaicinājumiem, rodas trauksme. Tā liek aizsargāties, atlikt, pārdzīvot dažādas nepatīkamas izjūtas. Jo labākas pašregulācijas prasmes un jo mazāk trauksmes, jo efektīvāk tiek sasniegti visdažādākie mērķi darbā, sadzīvē, attiecībās, kas nodrošina pašefektivitāti – cilvēka pārliecību par to, ka viņš tiks galā ar saviem dzīves uzdevumiem un dažādām dzīves grūtībām."

KĀPĒC pēta?

"Deviņu gadu laikā, strādājot savā privātpraksē un sniedzot supervizores konsultatīvo atbalstu ar darbu saistītos jautājumos gan individuāli, gan grupās, esmu ievērojusi, ka organizācijās līdzās jautājumiem, kas skar peļņu, darba efektivitāti un citus dažāda veida sasniegumus, šobrīd arvien vairāk izvirzās savstarpējo attiecību nozīmīguma jautājums, ko visbiežāk, kad tiek meklēts problēmas vai konflikta risinājums, sauc par "komunikācijas kļūdām", "sadarbības prasmju trūkumu", saliedētības trūkumu u. c. Mūsdienās labas attiecības organizācijā, jo īpaši organizāciju pārmaiņu periodos, kļūst tikpat svarīgas kā biznesa rādītāji."

KĀ pēta?

"Pētījumu plānots īstenot, lasot un analizējot zinātnisko literatūru un veicot vairākas dažādās organizācijās strādājošo aptaujas, pēc tam iegūtos rezultātus salīdzinot un noskaidrojot pētāmo parādību – uzvedības pašregulācijas prasmju, personības iezīmju un pašefektivitātes – saistības.

Pašlaik viens no pirmajiem darbiem, sākot pētījumu, ir pašizvērtējošās aptaujas, kas palīdzēs noskaidrot aptaujāto uzvedības pašregulācijas prasmes, adaptācija Latvijā. Lai to adaptētu Latvijas vidē, tiek veikti vairāki uzdevumi: tā ir iztulkota no angļu valodas latviešu valodā, un jāapjautā vismaz 200 organizācijās strādājošo.

Aptauja palīdzēs saprast, kādas personības iezīmes nosaka to vai citu uzvedības pašregulācijas prasmju attīstību, vai un kā tās ietekmē pašefektivitāti – ticību saviem spēkiem, kādi faktori veicina šo prasmju attīstību, vai uzvedības pašregulācijas prasmes ir labākas vīriešiem vai sievietēm, kā arī to, vai augstāk attīstītām pašregulācijas prasmēm ir saistība ar augstāku dzīves labklājības līmeni Latvijas organizāciju darbiniekiem utt."

KO secina?

"Promocijas darba rezultātus vēl ir pāragri prognozēt, bet domāju, ka man izdosies pierādīt izvirzīto hipotēzi, ka labāk attīstītas uzvedības pašregulācijas prasmes nosaka indivīda pašefektivitāti – ticību savām spējām –, ļauj neizvairīties, neatlikt savus mērķus un veiksmīgāk īstenot darbības to sasniegšanai."

Mūsu doktorantu stāsti