Gribu atmest smēķēšanu! Vai ar attieksmes maiņu pietiek?

Vēl pavisam nesen valdīja uzskats, ka cilvēku uzvedību var mainīt, tikai informējot viņus un tādējādi panākot attieksmes un rīcības maiņu. Visi zinām, ka ir jāēd veselīgi, jāsporto, bet vai to darām? "Uzvedības maiņas komunikācija ir komplekss jēdziens, tā aptver ne tikai indivīda vēlmes un motivāciju, bet daudz plašāku spektru – arī sociālās un fiziskās vides ietekmi, likumdevēju rīcību, kopienas atbalstu un citus faktorus. Šīs komunikācijas nozīmi īpaši spilgti var redzēt pašlaik pandēmijas laikā, kad saprotam, cik grūti ir ātri mainīt cilvēku rīcību," stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) maģistra studiju programmas Veselības komunikācija vadītāja Vita Savicka.

"Uzvedības maiņas komunikācija ir mūsu studiju programmas mācībspēku un studentu viens no pētniecības objektiem. Pētniecība prasa starpdisciplināru pieeju, kas arī ir viens no mūsu studiju programmas spēcīgākajiem trumpjiem. Būtiski, ka šie pētījumi ir ar praktisku nozīmi, jo tos var izmantot, īstenojot dažādas komunikācijas kampaņas."

Uzvedības maiņas komunikācijai ir aktuāls jautājums pētnieku dienaskārtībā arī citur pasaulē. V. Savicka regulāri papildina zināšanas Londonas Universitātes koledžas Uzvedības maiņas centrā (Centre for Behaviour Change, University College London), kas ir vadošā pētniecības institūcija uzvedības maiņas  jautājumos.

Pērn V. Savicka kopā ar kolēģi – RSU Sabiedrības veselības institūta direktori asoc. prof. Andu Ķīvīti-Urtāni – īstenoja pētījumu, aptaujājot smēķētājus Latvijā. Aicinājām V. Savicku detalizētāk iepazīstināt ar šo pētījumu, kurā tika veiktas dziļās intervijas ar respondentiem, analizēti iegūtie dati un izstrādāti praktiski ieteikumi, kā palīdzēt cilvēkiem atmest smēķēšanu.

Kāda bija pētījuma gaita?

Pētījām diezgan šauru cilvēku grupu – smēķētājus, kas vēlas atmest smēķēšanu. Atklājām, ka šiem cilvēkiem nozīmīgi ir 15 uzvedību ietekmējoši faktori. Piemēram, zināšanas par atmešanas metodēm, par gribasspēka trenēšanu, attieksme, mērķi, sociālās normas un citi aspekti. Kā pats būtiskākais faktors tika nosauktas prasmes. Kā reaģēt uz negatīviem vides faktoriem, piemēram, ja kolēģi aicina uzsmēķēt vai ja apkārtējie ir neatbalstoši? Tāpat cilvēki gribēja apgūt prasmes stresa mazināšanai, relaksācijas un jaunu ieradumu veidošanas iemaņas, lai mazinātu abstinences sindromu, kā arī konkrētas metodes smēķēšanas atmešanai.

Secinājām, ka svarīgi ir iesaistīt tuviniekus un draugus, lai viņi atbalsta un palīdz. Svarīgs ir sociālais atbalsts, atbalsta grupas, kurās darboties un dalīties pieredzē.

Respondenti atzīmēja, ka vispārīgi ieteikumi, tāpat arī starptautiskas mobilā telefona aplikācijas nepalīdz, vajag individualizētu pieeju. Un ir svarīgi noformulēt nevis vispārīgu mērķi, bet personīgu mērķi – kāpēc tieši man ir svarīgi būt brīvam no smēķēšanas.

Pārliecība par spēju atmest smēķēšanu ir būtiska. Jā tās nav vai ja ir piedzīvota neveiksme, tad ir zema motivācija sākt atmešanu no jauna. Aptaujātie kopumā ļoti labi izprata potenciālos ieguvumus no smēķēšanas atmešanas, taču tā nebija pietiekama motivācija, lai to īstenotu. Kā bremzējošs faktors izgaismojās dažādas bailes – no svara pieauguma, neprasmes socializēties un mazināt stresu.

Vēl pētījumā parādījās interesanta tendence, ka cilvēki kaunas par savu smēķēšanu, slēpj to no tuviniekiem, kolēģiem. Viņi atzīst – atmest smēķēšanu ir stilīgi, bet vienlaikus parādās arī izmisums, ka to nespēj izdarīt. Aptaujātie neatzina, ka savu gribasspēku, ko veiksmīgi bija izmantojuši citās dzīves jomās, var izmantot arī šajā gadījumā.

Sagrupējot šos smēķētāju uzvedību ietekmējošos faktorus, var tālāk saprast, kādā līmenī ir jādarbojas, lai ietekmētu uzvedību. Vai vajag palīdzēt apgūt kādas prasmes vai pārliecināt, vai demonstrēt vēlamo uzvedību, veikt vides izmaiņas, noteikt ierobežojumus?

Lai ietekmētu indivīdu, jāskatās, kurā vēl sociāli ekoloģiskās sistēmas līmenī ir jāveic izmaiņas – vai vietējās kopienas, pašvaldības vai likumdevēju. Protams, arī komunikācijai ir liela nozīme līdztekus citām aktivitātēm.

Kādi bija pētījuma galvenie secinājumi un praktiskie ieteikumi smēķētājiem?

Lai arī pēdējos gados ļoti būtiski ir uzlabojusies likumdošana un vide ir kļuvusi draudzīgāka nesmēķētājiem, tomēr viens no pētījuma galvenajiem secinājumiem bija, ka

Latvijā trūkst mērķtiecīgi organizētas atbalsta sistēmas tiem, kuri grib atmest smēķēšanu. Nav brīvi pieejamas konsultācijas, nav izveidota līdzcilvēku atbalsta kustība. Šīs problēmas risināšanā nepieciešama dažādu speciālistu iesaiste – ne tikai narkologa un psihologa, bet arī ģimenes ārsta, ginekologa, uztura speciālista.

Pētījuma ietvaros izstrādājām stratēģiskos ieteikumus, kā veidot komunikāciju. Piemēram, ļoti svarīgi ir runāt par abstinences atpazīšanu un pārvarēšanu, par emocijām – kā tās atpazīt un saprast, ka tām ir jābūt atmešanas procesā. Runāt ne tikai par medicīniskajiem, bet arī sociālajiem ieguvumiem no smēķēšanas atmešanas. Jāstāsta arī par to, kā izvirzīt mērķi un sasniegt to, kā cilvēkiem izmantot savus resursus un apgūt stresa vadīšanas tehnikas.

Nepietiek tikai ar komunikāciju, bet problēmas risināšanā jāiesaistās arī tuviniekiem un darba devējiem, veidojot atbalsta sistēmu. Valstij nopietnāk jādomā par likumdošanas izmaiņām cigarešu tirdzniecības kontekstā un finanšu instrumentiem, piemēram, akcīzes nodokļa paaugstināšanu cigaretēm, kā arī jāfinansē atbalsta grupu izveidošana un speciālistu konsultācijas. Svarīgi ir izglītot speciālistus, kas profesionāli palīdzētu atmest smēķēšanu, jo tādu ir maz.