Iznākusi grāmata “Pacientu autonomija un krimināltiesības. Eiropas viedokļi”

Grāmatas 10. nodaļas Patient Autonomy and Criminal Law : A Latvian perspective autors
RSU Juridiskās fakultātes asociētais profesors dr. iur Aldis Lieljuksis

Pacientu autonomija ir ne tikai filozofisks un ētisks jautājums, bet arī ārkārtīgi svarīgs juridisks jautājums. Satversmes 96. pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver tiesības uz personas autonomiju un brīvu izvēli, tāpēc ārstniecība bez informētās piekrišanas personām, kuru brīva izvēle nav ierobežota ar likumu, ir šo tiesību pārkāpums.

Grāmatā ietverts 21 Eiropas valsts juristu skatījums uz pacienta autonomijas aizsardzību krimināltiesībās. Ar ieceri par šāda darba radīšanu pie manis pirms vairāk nekā diviem gadiem vērsās Polijas Zinātņu akadēmijas Tiesību zinātnes institūta profesors Pāvels Daņiļuks (Paweł Daniluk), rosinot veikt pētījumu par šo svarīgo pacienta tiesību aizsardzības jautājumu. Sākoties Covid-19 pandēmijai, autori tika aicināti atspoguļot pacienta tiesību jautājumus arī saistībā ar vakcinācijas pret Covid-19 procesu.

Grāmatas nobeiguma daļā, apkopojot visu autoru sniegto informāciju, secinājumus veicis poļu tiesībzinātnieks Kšištofs Vala (Krzysztof Wala). Kopsavilkumā secināts, ka personas autonomija un integritāte kā personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un aizsargājama vērtība ir ietverta visu apskatīto valstu konstitūcijās, turklāt Itālijas un Bulgārijas pamatlikumā pacienta tiesības uz neaizskaramību ārstniecībā ir paredzētas īpašā normā. Personas tiesību uz informētu piekrišanu pārkāpuma gadījumā valstu tiesību sistēma reaģē atšķirīgi, piemērojot administratīvo, civilo un krimināltiesisko regulējumu. Valstu krimināltiesiskais regulējums ir atšķirīgs, piemēram, pārkāpuma gadījumā, paredzot kriminālatbildību atkarībā no sekām – par nodarījum pret personas veselību un par nodarījumu pret personas brīvību. Arī šādā regulējumā konstatētas atšķirības atkarībā no tā, vai pacienta veselības stāvoklis pēc veiktajām manipulācijām ir uzlabojies. Tādās valstīs kā Austrijā, Bosnijā un Hercegovinā, Portugālē un Polijā krimināltiesībās paredzēta īpaša norma par veiktu ārstniecību bez pacienta informētas piekrišanas. Kopsavilkuma autors noslēgumā secina, ka pacienta un ārstniecības personas interesēs ir tas, lai tiesiskais regulējums būtu pietiekami skaidrs, tāpēc tik svarīga interese kā pacienta tiesības uz neaizskaramību un integritāti ir aizsargājamas ar īpašu krimināltiesībās paredzētu normu. Grāmata ir paredzēta plašam lasītāju lokam, tomēr īpaši noderīga tā ir topošajām ārstniecības personām un topošajiem juristiem, kā arī ārstniecības personām un juristiem, kas jau darbojas krimināltiesību un pacienta tiesību aizsardzības jomā.