Kāda izskatīsies “klimatam draudzīga slimnīca”, un ko iegūs pacients un valsts. Skaidro RSU doktorante

Autore: Olga Veilande, RSU Sociālo zinātņu fakultātes zinātniskā asistenta p. i. un doktorante

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam terminus “ilgtspēja” un “zaļā pāreja”, kas saistībā ar Eiropas Zaļā kursa īstenošanu, skars arī valsts slimnīcas, pacientus un viņu ģimenes, slimnīcu vadību un darbiniekus. Ko īsti nozīmē ilgtspējīgas pārvaldības pieeja slimnīcās “klimatam draudzīgas slimnīcas” (ilgtspējīgas) jeb “zaļā slimnīcas”?  Kādas pārmaiņas tas viesīs un kāpēc?

"Zaļā slimnīca” ir tāda slimnīca, kas savā darbībā, infrastruktūrā un pacientu aprūpes procesos integrē videi draudzīgu praksi, samazina savas darbības negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus radot apstākļus veselības uzlabošanai un labklājībai.

Kā pacienti varētu redzēt “zaļās slimnīcas” labos augļus un ko ilgtspējīga pārvaldība Latvijas slimnīcās dotu valstij un videi?

Zaļā veselības aprūpes iestādē vairāk izmanto dabas elementus veselības aprūpes iestādēs, veido ārstnieciskos dārzus un piedāvā ilgtspējīgu pārtiku. Tādēļ uzlabojas pacientu komforts un tas palīdz ātrāk atveseļoties, tās ir rūpes par pacientu labbūtību.

Pierādīts, ka dabiskais apgaismojums – tādu izmanto zaļajās slimnīcās – samazina stresa līmeni slimnīcu darbiniekiem, uzlabo darba apstākļus un apmierinātību ar darbu.

Lai gan sākotnējie ieguldījumi zaļajās tehnoloģijās un infrastruktūrā var būt lieli, ilgtermiņā tie radīs ietaupījumus, jo energoefektīvas sistēmas samazina komunālo pakalpojumu rēķinus, samazina atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, papildus ilgtspējīga prakse uzlabo slimnīcas darbības efektivitāti.

Ieviešot pārdomātu slimnīcu vides praksi, ievērojami samazinās slimnīcas darbības laikā radītais oglekļa (CO2) pēdas nospiedums (CO2 izmešu daudzums) un kaitējums dabai.

Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartos ir noteikta prasība izzināt ieinteresēto pušu viedokli par slimīcu izvirzītajiem mērķiem ilgtspējas jomā – ne tikai vides pārvaldības, bet arī sociālo jautājumu pārvaldības aspektā. Tādēļ uzlabosies dialogs ar pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, darbiniekiem, politikas veidotājiem, slimnīcu piegātājiem.

Slimnīcas apzinās, ka viņu ilgtspējīga attīstība ir atkarīga no darbinieku, pacientu un viņu ģimenes locekļu labbūtības, drošas vides, zināšanām un prasmēm, tādēļ ir svarīgi izveidot cieņpilnu un ētisku sadarbību ar ieinteresētajām pusēm. Piemēram, viņus var iesaistīt slimnīcas ilgtspējas prioritāšu noteikšanā un rast kopīgu izpratni par vērtībām.

Septiņi praktiski uzdevumi zaļām slimnīcām

Pasaules veselības organizācija (PVO) ir definējusi septiņas komponentes ilgtspējīgai darbībai slimnīcās (PVO, 2009.):

1. energoefektivitāte: ar efektivitātes un taupības pasākumiem tiek samazināts slimnīcas enerģijas patēriņš un izmaksas;
2. zaļās ēkas projektēšana: slimnīca jābūvē atbilstoši vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, un tā ir optimizēta mazākam enerģijas un resursu patēriņam;
3. alternatīvās enerģijas ražošana: slimnīca ražo un/vai patērē tīrus, atjaunīgus vietējos energoresursus, lai nodrošinātu uzticamu un elastīgu darbību;
4. transports: slimnīcas transportlīdzekļos jāizmanto alternatīvas degvielas, un darbinieki, pacienti un sabiedrība tiek mudināti izmantot alternatīvas pārvietošanās iespējas, piemēram, ejot kājām, braukt ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu;
5. pārtika: darbiniekiem un pacientiem jānodrošina ilgtspējīga vietējā pārtika;
6. atkritumi: slimnīcai jāsamazina, atkārtoti jāizmanto, jāpārstrādā, jākompostē un jāizmanto alternatīvas atkritumu sadedzināšanai;
7. ūdens: slimnīcai jācenšas taupīt ūdeni un, ja ir drošas alternatīvas, izvairīties no pudelēs pildīta ūdens lietošanas.

Ilgstpējības idejai Latvijā pirmsākumi pirms 100 gadiem

Latvijā ilgtspējīgas attīstības princips iekļauts Latvijas Satversmē (tās ievadā) jau vairāk nekā gadsimtu! Proti, 1922. gadā, nosakot, ka “ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu”. Globālajā līmenī ilgtspējīga attīstība pirmo reizi tika definēta 1987. gadā kā “attīstība, kas atbilst pašreizējām vajadzībām un neapdraud iespējas īstenot nākamo paaudžu vajadzības”.

Ilgtspējīgas attīstības mērķis ir spēt domāt vienlīdz par ekonomisko labklājību (peļņu), iespēju iekļauties sabiedrībā dažādiem cilvēkiem un rūpēm par vidi. Tas nozīmē, ka

uzņēmējam ideālā rūp vides un sociālie jautājumi tikpat kā viņa peļņa.

Labi zināms, ka cilvēku darbība ietekmē dabu, izraisot klimata pārmaiņas jeb globālo sasilšanu (piemēram, naftas produktu, ogļu, rūpniecisko fluorēto gāzu lietošana). Pēdējo desmit gadu laika novērojumi rāda, ka laikapstākļi ir kļuvuši ekstrēmi un neprognozējami. Piemēram, arvien biežāk saskaramies ar sausumu, lietusgāzēm, vētrām, kopējās bioloģiskās daudzveidības samazinājumu. No minētā varam secināt, ka klimata pārmaiņas jau ir realitāte nevis nākotne, un liela daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu jau ir piedzīvojuši lielus postījumus klimata pārmaiņu seku dēļ: mājām norauti jumti, sabojātas automašīnas, izpostīti parki, kritušo koku dēļ apgrūtināta ceļa un dzelzceļa satiksme, cieš lauksaimnieki.

Lai mazinātu klimata pārmaiņas un veicinātu ilgtspējīgu attīstību, 2015. gadā Apvienoto nāciju organizācija (ANO) Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. Rezolūcijā ir noteikti 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus  un 169 apakšmērķus, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga:

                          Attēls. ANO 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi (2015.)

2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija paziņoja par Eiropas Zaļo kursu (COM(2019) 640), kas iezīmē ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu izaugsmes stratēģiju. Eiropas Zaļā kursa viens no mērķiem ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti – nodrošināt, lai siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (galvenokārt CO2) līdz 2050. gadam samazinātos līdz nullei salīdzinājumā ar 1990. gada emisiju līmeni, tādējādi nodrošinot klimata pārmaiņu radīto seku novēršanu.

Veselības aprūpes nozare – piektā lielākā emisiju radītāja uz planētas

Pētījumi liecina, ka pasaules veselības aprūpes nozare ievērojami veicina CO2 emisijas – tā rada apmēram 4,4 % (2022.) no pasaulē radītām CO2 emisijām. Tās ietekme uz klimatu ir līdzvērtīga ikgadējām siltumnīcefekta gāzu emisijām no 514 ogļu spēkstacijām. Ja veselības aprūpes nozare būtu valsts, tā būtu piektā lielākā emisiju radītāja uz planētas.

2023. gada 5. janvārī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva direktīva (ES) 2022/2464 (turpmāk – CSRD), kura aizstāj Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu (turpmāk – NFRD) nr. 2014/95/ES. CSRD paplašina to uzņēmumu loku, kuriem ir pienākums ziņot par savu ilgtspējas praksi. Direktīva attiecas uz visiem lielajiem un fondu biržā kotētiem uzņēmumiem, pieprasot tiem atklāt informāciju par savu sociālo un vides ietekmi, pārvaldības jautājumiem.

Lai pārņemtu prasības, kas izriet no CSRD un saskaņā ar Eiropas Savienības Zaļā kursa uzstādījumiem, 26.09.2024. Saeima pieņēma Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu (turpmāk – likums), kas stājās spēkā 17.10.2024. Likums cita starpā paredz pienākumu uzņēmumam sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj vadības ziņojumā; pienākumu ilgtspējas ziņojumu sagatavot saskaņā ar ES Ilgtspējas ziņošanas standartiem (Eiropas Komisijas deleģētā regula (ES) 2023/2772 (ESRS)).

Ilgtspējas jautājumi aptver vides, sociālos un pārvaldības jomas.

Zinātnieki daudzkārt ir pētījuši ilgtspējas pārvaldības jautājumus veselības aprūpes kontekstā. Piemēram, lai noskaidrotu ilgtspējas tēmas veselības aprūpē, Indijas zinātnieki (Mehra & Sharma, 2021) M. B. M. Universitātē izpētīja akadēmisko literatūru un analīzes rezultātā secināja – lai slimnīcas darbība vides ziņā būtu ilgtspējīga, proti, klimatam draudzīga, slimnīcām būtu:

1. jāizmanto zaļā enerģija (saules, vēja utt.)
2. jāsamazina atkritumi un jāpielāgo atkritumu apsaimniekošana;
3. jāuzlabo gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma kontrole;
4. jārūpējas par dabas resursu saglabāšanu (piemēram, ūdeni);
5. jāuzlabo energoefektivitāte;
6. fosilo degvielu transportldzekļi jāaizstāj ar, piemēram, elektriskiem transportlīdzekļiem;
7. jaunu ēku būvniecībai jābūt “zaļai” jeb ilgtsējīgai;
8. jāievieš aprites ekonomikas (atkārtoti izmantot, labot, atjaunot, pārstrādāt) prakse;
9. jāuzlabo efektīva materiālu izmantošana;
10. jāievieš ilgtspējīga iepirkumu politika.

Savukārt slimnīcām tipiskākie sociālie jautājumi ilgtspējas jomā ir pacientu un darbinieku apmierinātība, darbinieku apmācības, iedzīvotāju brīvu finanšu līdzekļu pieejamība, vides pieejamība, veselības pakalpojumu pieejamība (24/7), pacientu drošība, ērtības, ilgtspējīga veselība (prevencijas, dzīvesveids u. c.).

Brazīlijas zinātnieki (Borges de Oliveira, K.; de Oliveira, O. J, 2022) ir identificējuši piecus būtiskākos virzītājspēkus (angļu: drivers), kas sekmē ilgtspējīgas pārvaldības izveidi un attīstību slimnīcās:

1. aprites ekonomika;
2. ilgtspējīgas (klimatam draudzīgas) ēkas;
3. zināšanu pārvaldība un korporatīvā kultūra;
4. organizatoriskā vadība;
5. tehnoloģiskās inovācijas.

Katrai valsts slimnīcai pašai jāizvēlas savai darbībai atbilstošos ilgtspējas aspektus, jānosaka ilgtspējas prioritātes un jāizvirza izmērāmus mērķus.

Lai palīdzētu valsts slimnīcām ilgtspējas pārvaldības prakses ieviešanā un izpētītu nevienlīdzību, ko veselības nozarē rada vai pastiprina Eiropas Zaļais kurss, Rīgas Stradiņa universitāte 01.01.2024. sāka Latvijas Zinātņu padomes finansēto fundamentāli lietišķo projektu Sociāli atbildīga zaļā pāreja: pārvaldības risinājumu uzlabošana, lai stiprinātu Homo Climaticus veselības aprūpes sektorā (projekta nr. lzp-2023/1-034, GreenCare projekts). Projekta laikā tiks izstrādāts ilgtpējīgas darbības modelis, ceļa karte ilgtspējīgas darbības modeļa ieviešanai valsts slimnīcās un sagatavotas rekomendācijas politikas veidotājiem sociāli atbildīgas zaļās pārejas veicināšanai veselības aprūpē.

Iecerētais ilgtspējīgas darbības modelis tiks pielāgots Latvijas vajadzībām, par pamatu ņemot Eiropas Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva direktīvā un Likumā noteiktās dimensijas: vides, sociālā un pārvaldības.

Pirmavots: Delfi.lv