Mana dzīve pēc RSU absolvēšanas. Intervija ar absolventu no Vācijas Marselu Benderu

Šā gada pavasarī RSU Ārvalstu studentu asociācija aicināja uz interviju 28 gadus veco RSU absolventu Marselu Benderu, kurš patlaban strādā Vācijā un ir otrā gada rezidents ortopēdiskajā ķirurģijā, traumatoloģijā un sporta medicīnā. Interaktīvā saruna ar M. Benderu notika kafejnīcā Spiikiizi, un studentiem bija iespēja iepriekš iesūtīt jautājumus.

​

Marsels Benders dalās pieredzē ar studentiem interaktīvajā sarunā.

Kāda bija pirmā lieta, ko izdarīji pēc RSU absolvēšanas?

Vispirms es devos brīvdienās, kas, manuprāt, bija pelnītas pēc gatavošanās valsts eksāmenam.

Kā izlēmi par savu nākotnes specializāciju un izvēlējies šī brīža slimnīcu?

Vasaras prakses laikā man bija nojausma par to, ko vēlos darīt un kurā jomā plānoju specializēties. Pamanīju, ka man ir interese par ķirurģiju un zināju, ka tā ir specialitāte, kuru vēlos turpmāk apgūt.

Kā atradi slimnīcu un kas ietekmēja tavu lēmumu strādāt samērā nelielā reģionālā slimnīcā?

Mazākas slimnīcas bieži piedāvā labāku apmācību pieredzi. Darbinieki pazīst viens otru, un hierarhija ir mazāk izteikta. Rezidentūras laikā viņi man piedāvāja turpināt mācīties, un man bija iespēja apmeklēt dažādas nodarbības. Es augstu novērtēju darba un privātās dzīves līdzsvaru un esmu pārliecināts, ka to visu nodrošina mazāka slimnīca. Vasaras prakses laikā man bija iespēja praktizēties universitātes slimnīcā. Salīdzinot ar šī brīža pieredzi, toreiz es nonācu mazāk draudzīgā un diezgan bezpersoniskā vidē.

Kā tu vērtē klīnisko apmācību RSU? Vai juties gatavs skarbajai medicīnas darbinieka ikdienai?

Tā kā regulāri pieteicos vasaras praksēm, man pietrūka praktisko iemaņu, savukārt teorētisko zināšanu bāze bija pietiekama. Rezidentūras laikā nācās iekalt galvā daudz informācijas un iedziļināties sīkumos.

Kad pieteicies rezidentūrai un cik daudz laika bija nepieciešams Latvijā izsniegtā diploma atzīšanai?

Slimnīcām pieteikumus sāku sūtīt tikai pēc absolvēšanas, jo līdz tam laiks bija jāvelta, lai sagatavotos valsts eksāmenam. Man ātri izdevās nodrošināt dažus darba piedāvājumus, tāpēc lieki nestresoju par pieteikumiem. Latvijas diploma atzīšanai Vācijā bija nepieciešami tikai divi mēneši. Man bija jāiesniedz Latvijas policijas izziņa un RSU izsniegtie dokumenti. Jāsazinās ar attiecīgajām institūcijām valstī, kurā vēlaties strādāt, nevis valstī, kurā esi dzimis. Dažās valstīs jāiesniedz arī izziņa par veselības stāvokli, kas pārsvarā ir formāla prasība.

Kāda ir tava ierastā darba diena?

Maiņa oficiāli sākas pulksten astoņos, bet es ierodos ātrāk, lai sagatavotu pacientus ārsta apgaitai. Astoņos mēs pulcējamies, lai apraudzītu pacientus un veiktu apgaitu. Pēc tam sākas mans ikdienas darbs. Es strādāju neatliekamajā palīdzībā un uzņemu pacientus vai strādāju stacionārā. Es asistēju operācijā un patstāvīgi veicu pirmās procedūras. Pēc darba dienas es cenšos līdzsvarot manu ikdienu, iesaistoties dažādās sporta aktivitātēs, tomēr jāatzīst, ka bieži vien pēc smagās darba dienas esmu diezgan noguris.

Ko tu ieteiktu esošajiem RSU studentiem?

Dodieties praksē, atklājiet lietas, ar kurām jāsaskaras darbā slimnīcās. Izbaudiet studentu dzīvi Rīgā, jums vēl nāksies saskarties ar daudzām grūtībām, tāpēc izmantojiet to brīvo laiku, kas pašreiz ir jūsu rīcībā.

Vai tas, ka neesi iestājies doktorantūrā un neesi sācis promocijas procesu, ir trūkums?

Nē, bet man zināms, ka dažās slimnīcās tas varētu arī būt trūkums, īpaši gadījumos, kad rezidents vēlas attīstīt karjeru akadēmiskajā jomā.