Piedalies RSU starptautiskajā studentu konferencē: "Ja nepamēģināsi, neuzzināsi!"
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) medicīnas 4. kursa students no Vācijas Deniss Buks (Dennis Buck) ir RSU Vācu studentu asociācijas (Deutsche Studenten im Ausland) prezidents. Savukārt Jenna Vehevīta (Jenna Vähäviita) ir 3. kursa medicīnas studente no Somijas, un viņa nesen tika ievēlēta par RSU Ārvalstu studentu asociācijas (International Students’ Association) medicīnas zinātnes pārstāvja palīdzi. Jauniete aktīvi iesaistās dažādās universitātes akadēmiskajās aktivitātēs. Šogad abi jaunieši nolēma pievienoties RSU starptautiskās studentu konferences Health and Social Sciences organizētāju komitejai un ir starptautiskās žūrijas koordinatori.
Kā uzzinājāt par RSU starptautisko studentu konferenci?
Jenna: Iepriekšējās studentu konferencēs piedalījos kā klausītāja. Man ļoti patīk, ka studenti paši organizē šo pasākumu.
Turklāt tā ir lieliska iespēja iepazīties ar studentiem no Latvijas. Šī iemesla dēļ šogad palīdzēju organizēt anatomijas olimpiādi. Ārvalstu studenti un studenti no Latvijas ir nošķirti cits no cita, tādēļ, manuprāt, tā bija lieliska iespēja satikties un iepazīties.
Deniss: Es iesaistījos līdzīgu iemeslu dēļ. Kāda draudzene bija koordinatore iepriekšējā gadā, un viņa mani pamudināja pieteikties, ja gribu iepazīties ar latviešu studentiem. Turklāt, ja pats palīdzi organizēt konferenci, vari gūt lielāku priekšstatu par tās norisi. Iepriekš piedalījos tikai kā klausītājs. Interesanti redzēt, cik daudz darba tiek ieguldīts, cik daudz sapulču notiek aizkulisēs.
Vai, palīdzot organizēt konferenci, apgūstat prasmes vai zināšanas, kas noderēs turpmākajā karjerā vai studijās?
Jenna: Jā, noteikti! Piemēram, prasmi sadarboties. Lai konferenci organizētu, vajadzīgs vienots darbs, un tajā jāiesaistās daudziem. Katram ir savi pienākumi, bet mēs palīdzam cits citam. Sociālās prasmes, ko iegūstam, organizējot konferenci, būs ļoti noderīgas. Manuprāt, ļoti svarīgi ir arī nodibināt jaunus kontaktus. Labi, ja ir izveidojusies sadarbība ar citiem medicīnas studentiem, tāpat ar ārstiem, kas ir starptautiskās žūrijas locekļi.
Deniss: Vēl viens iemesls, kādēļ gribēju iesaistīties, – sūdzēties ir viegli, bet, ja cilvēks pats iesaistās darbā un redz, kā un kurš pieņem lēmumus, rodas labāka izpratne par to, kāpēc viss ir tieši tā un ne citādāk.
Lūdzu, pastāstiet, kad sākāt darbu, kādi ir jūsu pienākumi?
Deniss: Sākām semestra sākumā, septembrī. Pirmās tikšanās laikā bija jāievēro pašizolācija, jo bijām tikko ieradušies Rīgā. Mūsu galvenais pienākums ir sazināties ar ārvalstu ārstiem – žūrijas locekļiem, kuri vērtē studentu prezentācijas.
Jenna: Esam starpnieki starp ārstiem un konferenci. Sniedzam aktuālo informāciju. Īpaši būtiski tas ir šobrīd, kad nezinām, kādā formātā pandēmijas dēļ konference norisināsies. Ļoti svarīgi ir sniegt ārstiem aktuālo informāciju par plānoto.
Vai jums, sākot darbu, iedeva sarakstu ar cilvēkiem, kuri jāuzrunā, vai tas bija jāizlemj pašiem?
Jenna: Pagājušogad konference nenorisinājās, kā plānots, to koronavīrusa dēļ vajadzēja pārcelt tiešsaistē. Daudzi ārsti tāpēc nevarēja piedalīties un lūdza ar viņiem sazināties šogad. Tāpēc bija saraksts ar ārstiem, kurus uzrunājām pirmos. Pēc tam uzrunājām ārstus, ko pazīstam paši vai mūsu draugi, paziņas. Arī ārstus veterānus, kurus gadu no gada lūdz piedalīties.
Starptautiskā žūrija studentu prezentācijas vērtēs 22. martā. Studentiem būs iespēja uzstāties 17 kategorijās. Katrā kategorijā Latvijas žūrijā būs viens starptautiskās žūrijas loceklis. Žūrija izvēlēsies labāko prezentāciju. Starptautiskās žūrijas locekļi vērtēs arī Grand Prix otrās dienas dalībniekus jeb pirmās dienas uzvarētājus un izvēlēsies pirmās vietas ieguvēju.
Vai un cik liela nozīme ir starptautiskās žūrijas sastāvam, lai pamudinātu arvien vairāk studentu piedalīties konferencē? Vai šajā žūrijā būs arī slaveni ārsti?
Jenna: Manuprāt, starptautiskā žūrija ir ļoti svarīga. Ārvalstu studentu RSU ir daudz, tāpēc ir labi, ka žūrijā ir ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu pārstāvji. Domāju, ka profesionalitāte medicīnā ir svarīgāka par slavu.
Deniss: Svarīgi, ka viņi pārstāvēs daudz un atšķirīgus viedokļus no dažādām valstīm.
Kāpēc pētniecība ir svarīga? Kāpēc studentiem jāiesaistās pētniecībā?
Deniss: Studiju pamatā ir uz pierādījumiem balstīta medicīna. Pierādījumi ir iegūti pētniecības ceļā. Viss, ko apgūstam, ir uz pierādījumiem balstīts, tāpēc ir svarīgi iesaistīties pētniecībā arī tad, ja pēc studijām students negribēs veidot pētnieka karjeru. Ir labi redzēt pētniecības procesu, redzēt, kā tiek radīts gala produkts.
Jenna: Domāju, ir svarīgi saprast, kā veic pētījumus, kādi ir etapi, kā interpretēt, jo tas lielā mērā ietekmē medicīnu. Īpaši ņemot vērā, ka pētījumu ir daudz un tie ir dažādi, tos veic visu laiku. Mums jāmācās, kā pētījumus izvērtēt un izstrādāt vadlīnijas, pamatojoties uz šiem pētījumiem. Aktīva iesaiste sniedz labu pamatu nākotnei, kad pašiem būs jāanalizē un jāapkopo secinājumi.
Mums – studentiem – ir daudz laika, ko tam varam atvēlēt. Kad sāksim darba gaitas, tas būs mūsu galvenais pienākums, bet tagad, studenti būdami, varam izmēģināt, mācīties. Universitāte mums sniedz lielisku iespēju, tāpēc, manuprāt, tā noteikti jāizmanto.
Kādas tēmas jūs šobrīd interesē, par kādām tēmām jūs varētu reiz uzstāties konferencē?
Deniss: Pirmajos četros gados apgūstam pamatus. Tagad arvien vairāk sākam iesaistīties klīniskajā darbā. Šķiet, ka nu sākam apgūt tēmas, kas mani interesē visvairāk. Nupat sākām apgūt radioloģiju, un domāju, ka šī joma mani varētu interesēt. Lektori un profesori mūs iedrošina. Vienmēr gatavi palīdzēt, ja palīdzība vajadzīga. Vecāko kursu laikā attiecības starp lektoriem un studentiem mainās, kļūst draudzīgākas.
Jenna: Medicīna ir ļoti plaša – mani interesē viss. Un tas, manuprāt, ir visslabākais! Bet visvairāk mani interesē anestezioloģija. Darbojos Anestezioloģijas un intensīvās terapijas akadēmiskajā biedrībā kopš tās dibināšanas. Biedrībā varam uzstāties ar prezentācijām, un tas man palīdz sagatavoties tam, kad pati veikšu pētījumus par sevi interesējošu tēmu.
Kas anestezioloģijā tevi interesē visvairāk?
Jenna: Intubācija šķiet ļoti interesanta. Tā mani fascinē. Ļoti sarežģīta procedūra, kas var izglābt dzīvību. Par to es gribētu veikt pētījumus. Turklāt intubācija ir saistīta ar anatomiju, un tā mani ļoti interesē.
Jūs abi minējāt, ka sākāt darbu semestra sākumā, tātad pandēmijas vidū. Kāda ir konferences organizatoru pieeja darba organizēšanai šajā situācijā?
Jenna: Šobrīd nekas nav skaidri zināms. Konferencei tuvojoties, saņemam vairāk informāciju. Manuprāt, raugāmies uz situāciju kā uz iespēju, ne traucēkli.
Nu varam uzaicināt dalībniekus, kuri normālos apstākļos nebūtu varējuši piedalīties, piemēram, speciālistus no ASV, kuri piedalīsies tad, ja konference notiks tiešsaistē.
Vēl neesam pasūtījuši lidmašīnas biļetes ārstiem, jo nezinām, vai konference notiks klātienē. Visticamāk, ka tā būs tiešsaistē. Vismaz starptautiskā žūrija strādās attālināti. Varbūt dalībnieki no tuvākām valstīm, piemēram, Lietuvas, varēs piedalīties klātienē.
Deniss: Gala lēmums jāpieņem pašiem ārstiem. Viņi ir laipni gaidīti konferencē klātienē, bet vienmēr ir iespēja piedalīties tiešsaistē.
Vai esošās situācijas dēļ konferencē varēs piedalīties vairāk klausītāju?
Jenna: Manuprāt, jā! Domāju, šādu iespēju varam piedāvāt, jo piedalīties var neierobežots klausītāju skaits. Varbūt piedalīsies, piemēram, medicīnas studenti no Somijas, viņi varēs iepazīties ar mūsu piedāvājumu, kas savukārt radīs jaunas sadarbības iespējas nākotnē. Tā ir tiešsaistes konferenču priekšrocība. Domāju, ka konferencē varēs piedalīties vairāk dalībnieku no citām valstīm. Šķiet, cenšamies šā brīža situāciju pagriezt sev par labu, runājam par konferenci sociālajos plašsaziņas līdzekļos, cenšamies to padarīt studentiem pamanāmāku.
Deniss: Īpaši tagad, kad cilvēki ir spiesti pavadīt laiku mājās vai varbūt viņiem nav daudz darāmā ārpus mājās, viņi varēs pieslēgties konferencei un vismaz noklausīties dažas prezentācijas vai lekcijas.
Liela priekšrocība, ka konferencē nav jābūt visu dienu no rīta līdz vakaram. Var izvēlēties sev interesējošo, pieslēgties konferencei, stundiņu paklausīties un tad darīt savus darbus.
Ko jūs ieteiktu jaunāko kursu studentiem, kuri par šo konferenci dzird pirmo reizi? Varbūt viņiem pietrūkst drosmes, lai uzstātos, vai viņi domā, ka konferencē drīkst piedalīties tikai vecāko kursu studenti...
Deniss: Lai būtu klausītājs, drosme nav vajadzīga! Nav jābaidās sākumā piedalīties kā klausītājam, jo tā ir iespēja vērot citus dalībniekus un mācīties no viņiem, līdz ar to vēlāk būs vieglāk piedalīties pašam.
Es iesaku piedalīties! Studenti varēs vērot citu studentu uzstāšanos, gūt ieskatu konferences norisē. Es jutos daudz drošāk, tāpēc ka iepriekš biju redzējis, kā uzstājas citi.
Jenna: Taisnība! Manuprāt, ja studentam ir ideja un viņš prāto, vai piedalīties vai ne, viņš jau ir uz pareizā ceļa. Noteikti jāpiedalās! Pirmais vai otrais semestris nebūt nav pārāk agri, lai sāktu. Es sāku piedalīties anestezioloģijas interešu grupā bez jebkādas pieredzes. Anestezioloģija mani interesēja, un es daudz iemācījos.
Sāku agri un daudz ieguvu.
Varbūt kāds teiks, ka šajā semestrī vēl ne, bet nākamajā noteikti. Kā tu zini, ka tad būsi gatavs? Ja interese ir, jāmeklē informācija par dalību konferencē un jāizmēģina pašam! Tu vari daudz vairāk, nekā domā!
Plašāka informācija
Svarīgākie datumi
- 2020. gada 1. novembris – sākās dalībnieku un klausītāju reģistrācija
- 2021. gada 15. janvāris – beidzas tēžu iesniegšana
- 2021. gada 10. februāris – dalības apstiprināšana