Pieminot kritušos varoņus, RSU studenti, docētāji un rektors piedalās gājienā uz Brāļu kapiem

Kā ik gadu, arī šogad 18. novembra rītā Latvijas studentu un studenšu korporācijas, akadēmiskās vienības, valsts augstākās amatpersonas, NBS amatpersonas un Latvijas augstskolu vadītāji un pārstāvji devās tradicionālajā gājienā no Latvijas Universitātes galvenās ēkas uz Rīgas Brāļu kapiem un piedalījās tur piemiņas brīdī, pieminot varoņus, kas krituši par mūsu valsti brīvības cīņās.

Foto no RSU arhīva

Brāļu kapos tika dziedāta valsts himna un citas dziesmas, kā arī teiktas svinīgās uzrunas, ne tikai pieminot cīņas par Latvijas valsts neatkarību no 1918. līdz 1920. gadam un šajās cīņās kritušos, bet arī sveicot svētkos – Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas dienā.

"Mūsu neatkarīgās valsts vēsture rakstāma jau divos gadsimtos, un varētu domāt, ka varam to pieņemt par pašsaprotamu, taču notikumi tepat kaimiņos – Krievijas zvērīgais karš Ukrainā – liek īpaši novērtēt Latvijas patriotu iestāšanos par mūsu valsti gan pagājušajā gadsimtā, gan šodien. Mēs esam šeit, lai pateiktos Latvijas virsniekiem, latviešu studentu organizācijām, korporācijām un citām akadēmiskajām vienībām, kas nenobijās un noticēja Latvijai un latviešu spēkam," pasākumā, pie Mūžīgās uguns uzrunājot klātesošos, teica rektors prof. Aigars Pētersons.

"Mēs šodien šeit stāvam, lai apliecinātu cits citam, ka esam vienoti un gatavi saliedēties, lai aizstāvētu savu Latviju katrs tādā veidā, kā vislabāk protam."

Pēc piemiņas brīža klātesošie nolika ziedus pie Mātes Latvijas tēla.

18. novembra gājiens, kura pirmsākumi rodami pirmās brīvvalsts laikā, bet kas kā tradīcija atjaunota 1992. gadā, tiek rīkots par godu Latvijas Republikas dibināšanai un brīvības cīņās kritušajiem, un tajā katru gadu piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku. Gājienu organizē Latvijas studentu korporāciju Prezidiju konvents.

Par Latvijas brīvības cīņām

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija cīņas par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz Latvijas un Krievijas miera līguma noslēgšanai 1920. gada 11. augustā. Cīņās jaundibinātā Latvijas Republika, ko bija atzinušas Igaunija, Polija un Rietumu sabiedrotie (de facto), pieveica gan Padomju Krievijas un Padomju Latvijas, gan vācu Dzelzsdivīzijas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas jeb Bermonta karaspēku.

Plašāk par brīvības cīņām Nacionālajā enciklopēdijā