Profesore Anita Villeruša: "Balstvakcīna mobilizē imūno sistēmu"
Gan Eiropā, gan citur pasaulē saslimstības rādītāji strauji aug, un ir bažas par nākamo COVID-19 vilni, kas saistīts gan ar koronavīrusa Delta variantu, gan tā jauno variantu Omicron.
To valstu pieredze, kurās lielākā sabiedrības daļa vakcīnas jau ir saņēmusi trešo devu, liecina, ka tādejādi paaugstinās cilvēka organisma aizsardzības spējas, un balstvakcinācija ir labs veids, kā samazināt simptomātiskas un arī smagas saslimšanas riskus. Vairāk par trešās potes nozīmi stāsta RSU profesore, Imunizācijas valsts padomes locekle Anita Villeruša.
Kādēļ ir nepieciešama balstvakcīna?
Ilgstoši pētījumi pasaulē par vakcīnu efektivitātes izmaiņām liecina, ka aptuveni pēc sešiem mēnešiem kopš pilna pabeigta vakcinācijas kursa vakcīnas efektivitāte sāk samazināties. Būtiskāka ir efektivitātes samazināšanās attiecībā uz vieglas vai asimptomātiskas saslimšanas risku.
Vakcīnas efektivitāte labāk saglabājas attiecībā uz risku nenokļūt slimnīcā ar smagāku saslimšanas gaitu.
Ar balstvakcināciju mēs mobilizējam savu imūno sistēmu un palielinām tās reaģēšanas spēju saskarsmē ar vīrusu.
Kas var saņemt balsta vakcīnu?
Pētījumi liecina, ka visiem iedzīvotājiem no 40 gadu vecuma būtu jāsaņem trešā pote.
Pakāpeniskums balstvakcīnas saņemšanā ir saistīts ar laika termiņu kopš iepriekšējā pilna vakcinācijas kursa saņemšanas.
Pasaulē un arī Latvijā vakcinācijas pamatprincips bija sākt ar riska grupām, kurās ir vecāki cilvēki un iedzīvotāji ar dažādām smagām hroniskām saslimšanām, un tad turpināt citās sabiedrības grupās. Pēc līdzīga grafika tiek ieviesta arī balstvakcinācija.
Kopumā balstvakcinācija šobrīd Latvijā ir iespējama visai sabiedrībai no 18 gadu vecuma, tikai nepieciešams sekot līdzi, cik ilgs laiks ir pagājis kopš pabeigtas pilnas vakcinācijas.
Īpaši aicinātas veikt balstvakcināciju ir riska grupas, proti, gados vecākas personas, cilvēki ar hroniskām slimībām (kardiovaskulārās, nieru un onkoloģiskās slimības, cukura diabēts, aptaukošanās, imūnās sistēmas traucējumi u. c.). Nepieciešamība saņemt balstvakcīnu ir arī personām, kurām pastāv paaugstināts risks saskarties ar inficētām personām, veicot profesionālos pienākumus.
Pēc ziņneša vakcīnām, kas pie mums ir pazīstamas kā Pfizer un Moderna, balstvakcīnu rekomendējam saņemt pēc sešiem mēnešiem, savukārt pēc AstraZeneca, kas ir vīrusa vektora vakcīna, pēc pieciem mēnešiem, jo pētījumi liecina, ka šo vakcīnu efektivitāte krītas ātrāk. Savukārt Janssen, kas arī ir vīrusa vektora vakcīna un satur tikai vienu devu, visā pasaulē uzrāda visvājāko efektivitātes noturību, tādēļ rekomendācija saņemt balstvakcīnu ir jau pēc astoņām nedēļām.
Kur ir iespējams precīzi noskaidrot balstvakcīnas saņemšanas iespēju?
To var uzzināt vietnē manavakcina.lv. Ja vēl nebūs pagājis nepieciešamais laiks, tad nevarēs pieteikties trešajai potei.
Vai ir kāda sabiedrības grupa, kurai nevajadzētu saņemt balstvakcīnu?
Tāpat kā pēc pamata vakcinācijas arī pēc balstvakcinācijas var būt kādas organisma reakcijas vai blakusparādības, kurām jāpievērš uzmanība un jāziņo ģimenes ārstam, ja tās ir smagākas. Balstvakcinācija nav nepieciešama tiem cilvēkiem, kuri ir pilnībā vakcinēti un pēc tam pārslimojuši vīrusu, kas apstiprināts ar Covid-19 PCR testu. Tādejādi organisms jau ir mobilizējies un papildu vakcīna netiek rekomendēta. Ja ir kādas bažas par medicīniskām kontrindikācijām balstvakcīnai, pieredze ir tāda pati kā attiecībā uz līdzšinējo vakcināciju. Nepieciešama apspriešanās ar ārstiem, dažos gadījumos ārstu konsīlija lēmums par balstvakcinācijas atlikšanu.
Kādas vakcīnas tiek izmantotas balstvakcinācijā? Vai tās var izvēlēties?
Baltvakcinācijai kā pirmā izvēle tiek rekomendēts saņemt mRNS jeb ziņneša vakcīnas, tātad Pfizer vai Moderna. Tās arī tiek piedāvātas vakcinācijas kabinetos.
Vai mainīsies vakcinācijas sertifikāts pēc balstvakcīnas saņemšanas?
Sertifikāts tiek atjaunināts. Pēc primārās vakcinācijas cilvēks saņem sertifikātu, kas turpina būt spēkā arī pēc trešās potes saņemšanas. Tajā tiek ievadīta informācija par balstvakcinācijas laiku un vakcīnas veidu. Normatīvajos aktos ir teikts, ka 15 dienas pēc balstvakcinācijas var saņemt jaunu izdrukātu sertifikātu, bet ir piebilde, ka abi sertifikāti – gan šis, gan pēc pamata vakcinācijas izdrukātais – ir vienlīdz derīgi lietošanai.
Par balstvakcīnas saņemšanas termiņiem un balstvakcīnas veidiem atbilstīgi iepriekšējai vakcinācijai
Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas par baltsvakcināciju
