Profesore Gunta Lazdāne par starptautisko pētniecību: “Kopā varam vairāk!”

Iesaiste starptautiska līmeņa pētījumos Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) vienmēr ir bijusi svarīga, un mūsu pētnieki ir klātesoši daudzos šādos projektos un starptautiskās organizācijās. Šogad 50 gadu jubileju atzīmē vērienīga programma, kuras izveidē iesaistījušās vairākas lielas un ietekmīgas organizācijas, uzņēmumi un valstis – tā ir Cilvēku reprodukcijas programma (Human Reproduction Programme, HRP), kas darbojas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paspārnē.

Šīs programmas ietvaros darbojas Alianse pētniecības kapacitātes stiprināšanai (HRP Alliance for Research Capacity Strengthening), kuras konsultatīvajā padomē (HRP Alliance Advisory Board) Eiropas reģiona pārstāve no 2021. gada ir RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece, Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja profesore Gunta Lazdāne. Savukārt šīs programmas organizētajās apmācībās par seksuālās un reproduktīvās veselības pētniecību ir piedalījusies un zinātnisku darbu izstrādājusi ginekoloģe, RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja asociētā profesore Natālija Vedmedovska.

Pārliecība, ka starptautiskā pētniecība ir vajadzīga

HRP ir vairāku organizāciju kopīga darba rezultāts – konsorcijs, kuru 1972. gadā PVO vadībā izveidoja ANO Attīstības programma (UNDP), ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA), ANO Bērnu fonds (UNICEF) un Pasaules banka. Programmai pievienojušās arī virkne citu organizāciju, kurām ir lēmumu pieņemšanas tiesības, piemēram, ANO HIV un AIDS programma, Starptautiskā ģimenes plānošanas federācija, kā arī donororganizācijas – Bila un Melindas Geitsu fonds (Bill & Melinda Gates Foundation), Hewlett-Packard, Merck & Co un citi lieli uzņēmumi. Arī ANO un PVO dalībvalstis, kuras vēlas iesaistīties komiteju darbā vai atsevišķos pētniecības projektos, var iesaistīties programmā.

“Visus programmas dalībniekus vieno pārliecība: pētniecība reproduktīvās veselības jomā ir nepieciešama,” par HRP stāsta profesore G. Lazdāne (attēlā). “Šajā programmā esmu iesaistīta galvenokārt savas starptautiskās un zinātniskās pieredzes dēļ. Programmas ģeogrāfija aptver visu pasauli – HRP Alianses konsultatīvajā padomē esmu kopā ar kolēģiem no ASV, Bangladešas, Argentīnas un Dienvidāfrikas.”

Vaicāta, kāpēc pirms 50 gadiem bija nepieciešamība izveidot šādu programmu, profesore atzīst, ka seksuālās un reproduktīvās veselības tēma ir nozīmīga, taču tajā nav tik redzamu un aktuālu problēmu, kā piemēram, infekciju vai hronisko slimību jomā, tāpēc piesaistīt finansējumu visaptverošiem pētījumiem šajā jomā bija un ir grūti. Cilvēku reprodukcijas programmas izveide sekmēja starptautiska līmeņa pētniecību, turklāt - arī starpdisciplināru pieeju problēmām. “Latvijā ir pierasts, ka reproduktīvā veselība saistās galvenokārt ar ginekoloģijas un dzemdniecības jomu,” stāsta G. Lazdāne. “Taču HRP darbojas arī citu specialitāšu pētnieki – juristi, sabiedrības veselibas speciālisti un daudzi citi.”

Programmas devīze ir Research for impact (Rezultatīva pētniecība), kas apliecina visu iesaistīto pušu vēlmi virzīt seksuālās un reproduktīvās veselības jomu uz pārmaiņām un attīstību.

Izpētīt neizpētīto. Divi vaļi, kas balsta programmu

“HRP darbība balstās uz diviem vaļiem. Pirmais ir pētniecības jomas un tēmas, kuras nepēta citi. Tā nemēģina konkurēt ar citām pētniecības programmām, bet aptver grūtus, neērtus, finansiāli grūti vadāmus projektus ar sarežģītu loģistiku. Otrs valis, uz kura balstās programma, ir pētniecības kapacitātes paaugstināšana. Vairāk tas attiecas uz zemu vai vidēju ienākumu valstīm, bet Latvija pēc Pasaules bankas klasifikācijas ierindojas augstu ienākumu valstu grupā, līdz ar to HRP finansiāla palīdzība nepienākas. Jāpiebilst, ka pēc 2022. gada pārskatītajiem Pasaules bankas datiem PVO Eiropas reģionā tikai četras valstis (Kirgizstāna, Tadžikistāna, Ukraina un Uzbekistāna) ir zemu un vidēju ienākumu valstis. Iespēja mācīties, celt zinātnisko kapacitāti, piedalīties pētījumos un apmācībās ir visu valstu zinātniekiem. Viņiem tiek dota metodoloģija, kolēģu atbalsts, kontakti, bet pats pētniecības darbs netiek apmaksāts,” stāsta G. Lazdāne.

PVO Cilvēku reprodukcijas programmas ietvaros ir izstrādāts daudz rekomendāciju, tai skaitā arī par pozitīvu dzemdību pieredzi. 2021. gadā RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja Elizabete Pumpure (attēlā) iniciēja Latvijā PVO Eiropas reģionā notiekošu pētījumu Imagine EURO (Improving Maternal Newborn Care in the EURO Region). Pētījuma mērķis bija iegūt informāciju par mātes un jaundzimušā mazuļa veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību COVID-19 pandēmijas laikā.

Apkopotie dati par 2079 Latvijas sieviešu dzemdību pieredzi ir unikāli un iegūti pirmo reizi, un pērn decembrī tie tika publicēti starptautiski citējamā žurnālā International Journal of Obstetrics. Pētījums turpinās un tā rezultātā plānots vērot dzemdību palīdzības kvalitātes izmaiņas laikā.

No nepieredzējušas absolventes līdz zinātniecei

RSU asociētā profesore, ginekoloģijas un dzemdniecības speciāliste, ārste Natālija Vedmedovska (attēlā) 2005. gadā pabeidza PVO Medicīnas izglītības un pētniecības fonda organizētos kursus reproduktīvās veselības jomā Ženēvā. “Mācībās lielu uzmanību pievērsām pētniecībai, piemēram, apguvām praktiskas rekomendācijas, kā sagatavot pieteikumus pētniecības grantiem, kā sagatavot zinātniskus rakstus, kā publicēties starptautiskos medicīnas žurnālos, kā izmantot statistiku, literatūras avotus. Tagad šo var apgūt arī RSU, bet toreiz tā bija ļoti vērtīga informācija,” par savu pieredzi stāsta N. Vedmedovska. "Mūsu apmācībā bija iesaistīti 80 lektori – pasniedzēji no PVO un augstskolu mācībspēki. Kursu noslēgumā bija jākārto nopietns eksāmens un jāizstrādā savs zinātniskais darbs, kas deva iespēju pielietot kursu laikā apgūtos rīkus un zināšanas. Visi dalībnieki jau bija atbraukuši ar sagatavotām tēmām un iestrādēm, ar promocijas darbu tēzēm. Es nesen biju beigusi rezidentūru un tikko sākusi strādāt Dzemdību namā, un par zinātniska darba veikšanu man nebija plašs priekšstats – faktiski atbraucu kā balta lapa. Man bija jāatrod tēma, kur vēl nebija veikts sistemātisks apkopojums. Izvēlējos rakstīt par gultas režīmu un imobilizāciju pēc embrija transfēra. Lai arī man bija bažas, kā tikšu galā, rezultāti manam pētījumam bija labi un pusgadu vēlāk man liela, multicentriska PVO pētnieku grupas pētījuma ietvaros piedāvāja veikt nopietnu sistemātisku literatūras pārskatu par augļa intrauterīnu augšanu, veikt metaanalīzi par ultrasonogrāfijas drošību dzemdniecībā. Šis darbs ir ļoti nozīmīgs manā karjerā, kā arī vispār perinatālajā medicīnā, jo jebkurš raksts par ultrasonogrāfiju dzemdniecībā atsaucas uz šo metaanalīzi.

Mācības Ženēvā bija būtisku pārmaiņu brīdis manā dzīvē, jo atgriežoties mājās, es vairs nevarēju tā vienkārši strādāt par dakteri – man pietrūka pētniecības un es iestājos doktorantūrā, izvēloties tēmu perinatoloģijā - par augļa augšanas aizturi.”

Mācīties kopā strādāt

Kā Latvijas zinātnieki varētu izmantot HRP? G. Lazdāne uzsver, ka HRP sniedz iespēju piedalīties starptautiskos projektos un gūt pieredzi. “Programma piedāvā ļoti interesantus projektus seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā. Ir iespēja strādāt arī tādās eksotiskās valstīs kā Kenija, Gana vai Burkinafaso,” stāsta profesore. “Pašlaik aktuāla tēma ir telemedicīna un digitalizācija seksuālās un reproduktīvās veselības jomā. HRP organizē plašu projektu šajā jomā, bet sīkāk par HRP atbalstītajiem pētījumiem var lasīt HRP mājaslapā. Vēl viens aktuāls projekts ir par pašaprūpes metodoloģija seksuālās un reproduktīvās veselibas jomā, jo Covid-19 pandēmijas laikā galvenā uzmanība bija pievērsta infekcijas ierobežošanai un apkarošanai, bet seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes jomā daudzās valstīs bija pārrāvums.”

HRP sniedz arī plašas iespējas studentiem ne tikai izmantot viņu piedāvātās mācības, bet arī mācīties internatūrā valstīs, kurās notiek HRP atbalstīti pētījumi. N. Vedmedovska atzīst:

“Jaunajiem speciālistiem noteikti iesaku mācīties HRP piedāvātajās mācību programmās – tās ne tikai dod spēcīgu impulsu pētniecībai un iespēju iesaistīties starptautiskā zinātnē, bet arī paplašina kontaktu loku.

Vēl joprojām uzturu profesionālus sakarus ar saviem grupas biedriem no vairāk nekā 30 valstīm, sazināmies par dažādiem profesionāliem jautājumiem, un esmu arī saņēmusi konsultācijas savu pacientu sarežģītos gadījumos.”