Risks aizmigt nevietā un nelaikā! Narkolepsija kā miega slimību veids
Lai paplašinātu ārstu, citu medicīnas speciālistu un studentu zināšanas par retajām slimībām un to ārstēšanas iespējām Latvijā, 22. oktobrī tiešsaistē notiks 11. Latvijas reto slimību konference, kuru rīko Reto slimību speciālistu asociācija un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
Laikam jau katrs no mums būs dzirdējis par miega slimībām. Ar to diagnostiku, izpēti un ārstniecību ikdienā nodarbojas pediatre – miega speciāliste Marta Celmiņa no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra, kura konferencē stāstīs par vienu no miega slimībām – narkolepsiju. Mediķe ir Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle un ir strādājusi kā docētāja RSU Pediatrijas katedrā.
“Konference iepazīstinās ar reto slimību daudzveidību un mūsu mediķu panākumiem to diagnostikā un ārstniecībā. Ja arī kāda slimība ir iekļauta reto sarakstā, tas ne vienmēr nozīmē, ka šī saslimšana tik tiešām ir ārkārtīgi reti sastopama. Tādēļ ir svarīgi, ka RSU iesaistās konferences organizēšanā, dodot būtisku ieguldījumu dažādo slimību atpazīšanā, izpētē un ārstniecībā,” uzsver M. Celmiņa.
Marta Celmiņa
Narkolepsija nav narkoloģija!
Iespējams, kāds no mums būs ievērojis kolēģi, kurš mēdz regulāri iemigt darba laikā, piemēram, piedaloties sapulcē. Kāds varbūt nosodoši teiks, ka pirms darba dienas ir nepieciešams izgulēties un krāt spēkus, nevis ballēties cauru nakti. Tomēr vai tas ir patiesais iemesls? Varbūt šim kolēģim ir narkolepsija, par kuru pediatre stāstīs konferencē.
Starptautiskie pētījumi liecina, ka šī slimība ietekmē aptuveni vienu no 2000 cilvēkiem, tātad Latvijā ar to varētu slimot līdz pat 900 mūsu līdzcilvēkiem.
Skaitli ir grūti noteikt precīzi, jo atklāti tiek vien ap 10 procentiem gadījumu.
Marta ir novērojusi, ka par narkolepsiju nezina ne tikai lielākā daļa sabiedrības, bet arī daļa mediķu. Reiz kāds dakteris šādu pacientu esot aizsūtījis pie narkologa. Sākas taču ar “narko”! Tomēr narkologs nevarēs palīdzēt, jo tā ir neiroloģiska slimība, kuras rezultātā cilvēks visu laiku jūtas miegains.
Miega speciāliste min salīdzinājumu, ka vesels cilvēks tā varētu justies, ja nebūtu gulējis trīs diennaktis.
Pacientam regulāri nāk miegs, viņš var aizmigt pat visnepiemērotākajās situācijās – ne tikai sabiedriskajā transportā, bet pat sarunas laikā ar citiem cilvēkiem, pusdienojot vai arī jebkurā brīdī, kad kļūst nedaudz garlaicīgāk.
Vēl viens narkolepsijai tipisks simptoms ir katapleksija. Tas nozīmē, ka emociju, visbiežāk pozitīvu, iespaidā zūd muskuļu spēks.
Vainīgs hormons, kurš regulē miegu un nomodu
Slimības iemesls visbiežāk ir hormona – oreksīna – trūkums. Tā uzdevums ir palīdzēt regulēt nomodu un miegu. Piemēram, kad redzam sapņus, muskuļi parasti ir paralizēti. Kā stāsta Marta, tas tādēļ, lai, sapņojot par cīņu ar pūķi, cilvēks nesāktu gultā aktīvi cīnīties. Narkolepsijas pacients dažkārt var nepilnīgi pamosties no sapņa – apziņa ir skaidra, bet vēl saglabājas miegam raksturīgā paralīze. Slimībai ir raksturīgas arī halucinācijas, tādēļ ārstiem ir svarīgi atpazīt šo reto slimību, un saprast, ka ne visi halucināciju gadījumi ir smagas psihiskas slimības radīti. Marta stāsta, ka miega paralīze un halucinācijas var kombinēties, un tad sajūta ir patiesi biedējoša.
Kā atpazīt narkolepsiju?
Miega speciāliste stāsta, ka pirmais trauksmes zvans ir miegainība, tomēr tai var būt visdažādākie iemesli. Arī ģimenes ārsti ne vienmēr māk atpazīt šo slimību, un miegainību skaidro ar stresu vai intensīvu darba dienu. Starptautiskie pētījumi liecina, ka visā pasaulē bieži paiet pat vairāki gadu desmiti, kamēr slimība tiek atklāta.
Jebkuram cilvēkam, kas sūdzas par miegainību, noteikti jāuzdod arī jautājumi par narkolepsijas simptomiem. Ja rodas aizdomas, ka varētu būt šī slimība, miega laboratorijā veic īpašu izmeklējumu – polisomnogrāfiju un multiplo miega latentuma testu (attēlā).
Vai slimību var izārstēt?
Tā kā mēs zinām, ka saslimšanas iemesls lielākoties ir oreksīna trūkums, veiksmīga ārstniecība varētu būt šā hormona papildu ievadīšana. Diemžēl zinātne vēl nav atklājusi, kā to nogādāt smadzenēs, tādēļ šodienas terapija balstās uz simptomu mazināšanu ar dažādiem medikamentiem.
Miega speciāliste skaidro, ka ļoti svarīgi ir arī, kā pacients, zinot savu saslimšanu, spēj pielāgoties, piemēram, ievēro plānotas diendusas, aktīvi piedalās sporta nodarbībās, kas mazina katapleksiju, tālsatiksmes sabiedriskajā transportā nebrauc viens vai lūdz šoferi brīdināt par noteiktas pieturvietas tuvošanos, un kopumā ir piesardzīgs.
Kā pierādīt kvalitatīva miega nozīmi?
Lai raksturotu miega nozīmi, Marta stāsta par kādu divu nedēļu pētījumu. Daļai dalībnieku diennaktī ļāva gulēt astoņas stundas, daļai – sešas, citai daļai – tikai četras stundas, bet ceturtajai grupai neļāva gulēt pētījuma pēdējās trīs diennaktis. Pēc tam visiem dalībniekiem bija jāveic dažādi atjautības uzdevumi. Protams, tie, kuri gulēja vairāk, izpildīja šos uzdevumus labāk, tomēr interesanti, ka tie, kuri gulēja mazāk un izpildīja uzdevumus sliktāk, to neapzinājās, uzskatot, ka viss ir kārtībā. Tas liecina, ka ikdienā cilvēki bieži neapzinās, cik ļoti miega trūkums ietekmē darba spējas un kvalitāti.
Kvalitatīvs miegs ir ne tikai veiksmīgas darba dienas, bet kopumā dzīves kvalitātes priekšnoteikums, tādēļ M. Celmiņa aicina savlaicīgi doties pie miega speciālista, ja ilgākā laikā ir novērojami miega traucējumi. Par narkolepsijas diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī miega nozīmi pediatre stāstīs RSU rīkotajā reto slimību konferencē.
