RSU doktorants Nauris Zdanovskis: “Mēs spējam analizēt smadzeņu mikrostruktūru!”

Nauris, kurš šobrīd ir RSU doktorants, RAKUS radiologs un invazīvais radiologs, atceras: neskatoties uz to, ka sesija notika trešajā, noslēdzošajā dienā, kad sakrājies nogurums un drīzumā bija jādodas mājās, prezentētās idejas un inovatīvās iespējas deva it kā otro elpu un, kā šodien izrādās, iezīmēja turpmākā darba un pētniecības ceļu.

Šogad jaunais pētnieks un ārsts saņēma šā kongresa atzinības rakstu. No iesūtītajiem 1885 darbiem apbalvojumu saņēma trīsdesmit astoņi, un RSU doktorants Nauris Zdanovskis bija apbalvoto pētnieku vidū.

Pirmie soļi radioloģijā

“Pats nāku no Daugavpils, no mediķu ģimenes. 11. vai 12. klasē bija doma mācīties IT jomā, tomēr sapratu, ka šādu soli vēlāk nožēlotu, savukārt mana pašreizējā radiologa specialitāte ļauj apvienot ārstniecību ar modernāko informācijas tehnoloģiju,” profesijas izvēles iemeslu skaidro Nauris.

Pirmais praktiskais solis pētniecībā ticis sperts, mācoties RSU Medicīnas fakultātes sestajā kursā, kad students sāka veikt vienas smadzeņu struktūras jeb hipokampa izmēru un tilpuma mērījumus. Jaunais pētnieks salīdzināja tos cilvēkiem, kuriem nav kognitīvo traucējumu, un cilvēkiem, kuriem ir šādi traucējumi un demence.

Nauris atceras, ka pirms septiņiem gadiem, kad uzsāka pētījumu, hipokampu mērīja ar rokām, apvelkot to magnētiskās rezonanses attēlā. Šodien, pateicoties IT attīstībai un dažādiem algoritmiem, pat mākslīgajam intelektam, šos aprēķinus veic dators.

Galvas smadzenes kā dažādu struktūru kopums

Ikdienā cilvēki galvas smadzenes bieži redz kā vienu orgānu, un varbūt ir dzirdējuši par dažādām to funkcijām, kuras veic atsevišķas smadzeņu daļas. Mūsdienu modernā magnētiskā rezonanse dod iespēju skatīties daudz sīkākās detaļās, un atsevišķi vērtēt galvas smadzeņu daļas, kas atbild par atmiņu, domāšanu, kustībām un citas. Viena no šādām struktūrām ir jau pieminētais hipokamps, kuru pētot, var censties atbildēt uz jautājumu, vai cilvēkiem, kuriem ir mazāks tā tilpums ir, piemēram, sliktāka atmiņa. Pagaidām vēl nav precīzas atbildes, un pētījums turpinās.

Rezidentūras laikā Nauris ieguva arī invazīvā radiologa sertifikātu. Ja radiologs attēlus analizē, tad invazīvais radiologs jau veic dažādas terapeitiskas manipulācijas, piemēram, tromba izņemšanu no galvas asinsvadiem. Ja to veic savlaicīgi, tad pacients atgriežas mājās bez jebkādām sekām, tāpēc svarīgi ir nekavējoties atpazīt insulta pazīmes un pēc iespējas ātrāk vērsties pēc palīdzības.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Pasaules veselības organizācijas pētījumi liecina, ka nākotnē ar demenci sirgstošu cilvēku skaits arvien pieaugs, jo palielinās dzīvildze.

Šīs slimības veidos arvien lielāku ekonomisku spiedienu uz sabiedrību, skaidro Nauris.

Ir skaidrs, ka turpmāko 10 vai 20 gadu laikā zinātniski pārbaudītas zāles būs. Pētnieks stāsta, ka neskatoties uz zāļu trūkumu, jau šodien katrs var sev palīdzēt pats. Piemēram, daudz palīdz mūžizglītība, kas trenē smadzenes, un sporta nodarbības, kas uzlabo galvas smadzeņu apasiņošanu, un kopumā smadzeņu darbību. Ir citas slimības kā paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts vai paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, kas ilgākā laika periodā tieši vai netieši var izraisīt kognitīvos traucējumus. Tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš šo slimību ārstēšanai.

Kas palīdzēja?

Lielu paldies pētnieks saka RSU Radioloģijas katedras vadītājam asociētajam profesoram Ardim Platkājim, kurš ir Naura doktora darba vadītājs un daudz palīdzējis pētījuma īstenošanā. Tāpat radiologs augstu vērtē sadarbību ar asociēto profesoru Aināru Stepenu, kura vadītajā Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrā arī tiek veikts smadzeņu kognitīvo funkciju izpētes darbs. Kā skaidro Nauris: “Asociētā profesora Stepena pētījumā vairāk tiek skatītas kognitīvo traucējumu ārējās izpausmes, taču mēs kopā ar profesoru Platkāji pētām, kas notiek smadzenēs”.

Naurim liekas fascinējoši, ka mūsdienu modernā magnētiskā rezonanse var apskatīt, kas notiek cilvēka smadzenēs, un pateikt, kādēļ cilvēkam ir tāda vai citāda izpausme, labāka vai sliktāka atmiņa, kā arī izdarīt citus secinājumus un iespējams pat prognozēt cilvēka rīcību.

Dr. Nauris Zdanovskis un zinātniskā grupa strādā pie jauna veida magnetiskās rezonanses galvas smadzeņu attēlu analīzes ar speciālām izvērtēšanas datoru programmām, kuras ļauj agrīni noteikt neirodegeneratīvu saslimšanu radītas izmaiņas galvas smadzenēs. Šādas izmaiņas nav saskatāmas ar speciālista redzi. Šie pētījumi ir principiāli jauna pieeja galvas smadzeņu neirodeģeneratīvo slimību agrīnā diagnostikā. Dr. Zdanovska un zinātniskās grupas pirmie darba rezultāti ir augsti novērtēti Eiropas kongresā un starptautiskās publikācijās.

Asoc. prof. Ardis Platkājis,
RSU Radioloģijas katedras vadītājs

No sirds priecājos un augsti novērtēju radiologa, RSU doktoranta Naura Zdanovska sasniegto! Viņa pētnieciskās aktivitātes sniedz būtisku pienesumu arī projekta Modificējamie bio un dzīves stila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai, MOBILE-COG nosprausto mērķu sasniegšanā. Pateicoties dr. Zdanovska izrādītājai iniciatīvai un prasmei analizēt magnētiskās rezonanses datus ar pētnieciskās radioloģijas rīkiem, esam būtiski palielinājuši mūsu spējas galvas smadzeņu struktūras un funkciju interpretēšanā.

Asoc. prof. Ainārs Stepens,
RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs