RSU izveido Latvijas kultūrvidei piemērotu rīku psihologiem personības novērtēšanai
Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT) pašlaik ir vienīgais pieejamais psiholoģiskais tests Latvijā, ko psihologi izmanto savā darbā, nosakot patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības. “Testu, kas piemērots Latvijas kultūrvidei, izveidoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komanda,” tā par testa izstrādi saka RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra un testa izstrādes grupas vadītājs asociētais profesors Ainārs Stepens.
“Šā testa izveide ilga gandrīz desmit gadus – pirmās ieceres radās 2013. gadā, kad Valsts pētījumu programmas ietvaros sākām izstrādāt šo instrumentu. Darba gaitā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) tests tika uzlabots un izveidota tā digitālā versija, kuru pirmie ikdienas lietošanā ieviesa Nacionālo Bruņoto spēku Psihodiagnostikas centrs.”
2021. gadā RSU noslēdza līgumu ar SIA Exploro par testa digitālās versijas ieviešanu veselības aprūpes sistēmā, un no šā gada aprīļa tests ir pieejams Latvijas psihologiem izmantošanai. Sadarbība ar uzņēmumu Exploro ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad tiek slēgts licences līgums par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu. Patlaban testu izmanto vairāk nekā 300 psihologu.
Klīniskais personības tests pašu spēkiem
RSU Psiholoģijas laboratorijas vadītāja Jeļena Koļesņikova uzsver, ka
RSU pētnieku grupai bija mērķis izveidot klīnisko personības testu Latvijas kultūrvidei, jo tādu šeit nebija vai arī bija nepilnīgi.
“Testu veidojām no paša sākuma, lai gan nevar teikt, ka izgudrojām riteni no jauna. Dažreiz pielāgot un tulkot ir daudz sarežģītāk nekā izveidot kaut ko no sākuma. Ir daudz brīvpieejas testu, kuri mēra līdzīgus psihisko traucējumu un personības funkcionēšanas grūtību simptomus, piemērām trauksmes, depresijas simptomus, kas ir arī mūsu testos,” papildina RSU Komunikācijas fakultātes docente Viktorija Perepjolkina. “Bez saliedētas komandas darba testa izstrādāšanu un ieviešanu apritē noteikti nevarētu paveikt. Mūsu darba grupā bija dažādu psiholoģijas virzienu speciālisti, kā arī veselības psiholoģijas maģistrantūras studenti. Testa izstrādē bija iesaistītas vairākas darba grupas, kurām bija jāizveido sākotnējie testa apgalvojumi, un, balstoties uz ekspertu vērtējumiem un psihometriskiem rādītājiem, vēlāk izvēlējās piemērotākos.”
A. Stepens atzīmē: “RSU psihologu komandai bija idejas, kā esošo testu metodoloģiju padarīt inovatīvāku un atbilstīgāku mūsdienu skatījumam uz personības izpēti, tāpēc nolēmām izstrādāt testu paši.
2013. gadā Valsts pētījumu programmas ietvaros sākām izstrādāt šo instrumentu. Kad programma noslēdzās, bijām ieguvuši testa galvenās aprises un turpmākajos gados strādājām vairākos virzienos. Sadarbībā ar RTU papildinājām testu un izveidojām digitalizētu personības novērtēšanas sistēmu, kuru nodevām lietošanā mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Paralēli strādājām, lai klīnisko testu nodotu komercializēšanai – sākām sadarbību ar Exploro, kurš iegādājās testa licenci. Uzņēmumam bija izveidota platforma, kur bija vairāki psiholoģiskie testi, un mūsu tests bija viens no tiem. Kopš 2019. gada esam īstenojuši divus Latvijas Investīciju attīstības aģentūras projektus šā testa komercializēšanai. Pirmajā etapā noskaidrojām testa tirgus potenciālu, otrajā – izveidojām testa latvisko un krievisko versiju, kas nepieciešama Latvijas kultūrvidei. Tests ir paredzēts lietošanai dzimtajā valodā, taču mūsu kultūrvidē ir nepieciešamība arī pēc krievu valodas. Sākotnēji bija paredzēts testu adaptēt arī Krievijā, bet, ņemot vērā tur notiekošos procesus, šo ieceri pārtraucām.”
Vaicāts, kāpēc Exploro ieinteresēja Klīniskais personības tests, uzņēmuma vadītājs un līdzdibinātājs Jānis Ekmanis atzīmē, ka šis tests ir unikāls un pašlaik vienīgais šāda veida profesionāls rīks psihologiem Latvijā. “Mēs nodrošinām platformu, kurā var publicēt psiholoģiskos testus izmantošanai Latvijā.
Elektronizēto testu izmantošana attīstās ļoti lēni, un šis tests ir līderis izmantošanas ziņā. Testam ir daudz izmantotāju, jo ir ieinteresētība arī no izstrādātāju puses – RSU plaši popularizē testu un divreiz gadā rīko apmācības psihologiem. To izmanto gan elektroniskā, gan papīra formātā, bet testa apstrāde un rezultātu iegūšana ir elektroniskā vidē.”
Komunikāciju ar psihologiem palīdz uzturēt testa tīmekļa vietne.
Testa izmantošana dažādās psiholoģijas jomās
J. Koļesņikova uzsver, ka psihologi, kuri izmanto testu savā ikdienas darbā dažādiem mērķiem, var darboties sešos virzienos. Piemēram, klīniskie un veselības psihologi pamatā strādā veselības aprūpē, viņi novērtē pacientu psihiskās veselības problēmas un palīdz izstrādāt psiholoģiskās palīdzības plānu, ka arī ar testa palīdzību psihologi sniedz ārstiem svarīgu informāciju ārstēšanas vai rehabilitācijas plāna izstrādei vai diagnozes precizēšanai. Militārie psihologi testu izmanto militārajās misijās, lai novērtētu karavīru psiholoģisko stāvokli vai dienesta kandidātu novērtēšanai. Organizāciju psihologi – lai novērtētu riska faktorus konkrētam amatam, lai laikus novērtētu izdegšanas faktorus un novērstu tos. Skolu un izglītības psihologi, kas strādā ar jauniešiem no 18 gadiem, var novērtēt riska faktorus, resursus, psiholoģiskās problēmas, tostarp arī pašnāvību riska faktorus. Juridiskajā psiholoģijā šo testu izmanto medicīniski psihiatriskajā ekspertīzē, kā arī ieslodzījumu vietās un probācijas dienesta vajadzībām, lai novērtētu recidīva riska faktorus.
Tests ir profesionāls instruments psihologu lietošanai, ar kura palīdzību var saprast klienta personības īpatnības un vai šajās īpatnībās varam saskatīt kādas patoloģiskas iezīmes. Testu aizpilda klients kopā ar psihologu, bet testa rezultātus ārstniecības procesā var izmantot arī citi speciālisti, piemēram, psihiatri.
Asoc. prof. Ainārs Stepens
“Ja psihologa praksi salīdzina ar ārsta praksi, tad testu varam salīdzināt, piemēram, ar rentgena aparātu – tas pats par sevi neko neārstē, bet ir profesionāls instruments, ar kura palīdzību var uzstādīt diagnozi, izveidot ārstēšanas plānu, kā arī novērtēt ārstēšanas rezultātus. Mūsu testam ir būtiska priekšrocība un atšķirība no citiem līdzīgiem testiem – tajā ir unikāla sadaļa, kas novērtē personas funkcionēšanas ierobežojumus un to, cik lielā mērā šie traucējumi ietekmē cilvēka ikdienas aktivitātes.”
No kreisās: Jānis Ekmanis, Viktorija Perepjolkina, Jeļena Koļesņikova, Ainārs Stepens
Testa nākotne un attīstības plāni
J. Ekmanis uzsver, ka Latvijas Klīniskais personības tests ir plašs un visaptverošs, un ir iespēja katru no testa sadaļām attīstīt dziļāk un plašāk.
RSU pētnieku grupai ir iecere paplašināt Latvijas Klīniskā personības testa izmantošanu un attīstīt to arī ukraiņu valodā, kā arī pielāgot testu izmantošanai pusaudžiem.
“Esam uzrakstījuši pieteikumu Latvijas Zinātnes padomes grantu saņemšanai, lai turpinātu sadarbību ar RTU un integrētu testā fizioloģiskos parametrus, lai testu padarītu precīzāku, piemēram, atbildes sniegšanas laiku un atbildes pogas spiediena stiprumu. Šai iecerei jau ir bijis pilotprojekts, un tas parādīja, ka maskētu traucējumu gadījumā – piemēram, slimojot ar depresiju – šiem parametriem var būt būtiska nozīme,” uzsver A. Stepens.
“Mūsu galvenā vēlme ir, lai tas tiek ieviests reālajā dzīvē – psihiskās veselības aprūpē, it sevišķi ārstniecības iestādēs. Pērn RSU sadarbībā ar Exploro nodrošināja testa izmantošanu bez maksas ārstniecības iestādēs testa režīmā.
Tikai tad, kad šo testu aktīvi lietos un redzēsim reālos rezultātus, varēsim attīstīt to tālāk.”
Atsauksmes
Latvijas psihologu saimei pieejamo psiholoģiskās izvērtēšanas instrumentu klāsts ir bagātināts ar RSU komandas darbā atbildīgi un rūpīgi veidotu psiholoģiskās izvērtēšanas rīku, kas radīts, balstoties mūsdienu psihometrikas zinātnes prasībās, proti, pēc simtkārtīgi veiktiem aprēķiniem. Īpaši atzīmējams ir tas, ka Latvijas Klīniskais personības tests ir noderīgs ne tikai praktiskajā psihologa darbā, bet arī pētniecībā. Lepojamies ar RSU kolēģu darbu!
Prof. Kristīne Mārtinsone,
RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja
Klīniskais personības tests, ko veidojuši RSU speciālisti, ir ļoti noderīgs un savā ziņā arī unikāls, jo veidots tieši Latvijas populācijai. Tas daudz precīzāk raksturo tieši Latvijas iedzīvotāju personības profilus un ir neatņemama sastāvdaļā psihiatriskajā diagnostikā. Testa elektroniskā versija paver iespējas efektīvākai informācijas apstrādei un rezultātu iegūšanai, paver nākotnē iespējas darba optimizācijai un psiholoģisko atzinumu standartizācijai. Katra jauna iestrāde rada zināmas bažas un piesardzību speciālistos, tāpēc ir nepieciešama apmācība, kā arī jāparedz finanšu līdzekļi testa veikšanas apmaksai, piemēram, tā jāiestrādā valsts apmaksas sistēmā. Ceram, ka visi šie sarežģījumi ir pārvarami, lai laba darba rezultāti tiktu ieviesti ikdienas praksē.
Prof. Māris Taube,
RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras
Pozitīvi vērtēju to, ka Latvijas klīniskais personības tests ir veidots Latvijas kultūrvidē. Testa rezultāti sniedz daudzpusīgu priekšstatu gan par personības iezīmēm, gan par personības funkcionēšanas grūtībām. Formāts, kādā tests izveidots, ir ērti lietojams gan psihologiem, gan klientiem.
Rita Niedre,
Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja
