RSU jaunā pētniece starptautiskā kongresā iegūst balvu par labāko mutisko prezentāciju

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētniece un RSU doktorante Lība Sokolovska 7. Starptautiskajā reimatoloģijas un autoimunitātes kongresā (International Congress on Controversies in Rheumatology and Autoimmunity) ieguva balvu par labāko mutisko prezentāciju jaunāko pētījumu rezultātu sesijā Vērtīgi atklājumi autoimunitātes jomā (Free Communications: Pearls in Autoimmunity).

Foto no privātā arhīva

Starptautiskais reimatoloģijas un autoimunitātes kongress ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem reimatoloģijas un autoimunitātes jomā, un šogad tas norisinājās Itālijā (Turīnā) no 16. līdz 18. martam.

Lība Sokolovska kopā ar Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kolēģiem pēta autoimūnās vairogdziedzera slimības, kur vīruss ir viens no biežākajiem palaidējfaktoriem.

Savos pētījumos institūta zinātnieki izmanto pacientu bioloģisko materiālu – asinis, audus utt., kur meklē vīrusu, kā arī antivielas un citus vīrusu infekcijas marķierus. “Pēc tam iegūtos datus liek kopā ar konkrētā pacienta klīnisko ainu, lai varētu pamazām soli pa solītim atrast likumsakarības un veikt jaunus atklājumus vīrusu pasaulē,” institūta pētnieciskā darba specifiku skaidro RSU vadošā pētniece, virusoloģe un viena no Lības Sokolovskas disertācijas vadītājām Modra Murovska.

Vai jūs esat virusoloģe?

Tā sanāk, jo bakalaura un maģistra studijas pabeidzu LU Bioloģijas fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedrā un

visu savu pētniecības "karjeru" esmu nodarbojusies ar vīrusiem – cilvēka papilomas vīrusu, cilvēka herpesvīrusu 6, SARS-CoV-2.

Pašlaik jūs studējat RSU doktorantūrā…

Jā, esmu RSU doktorantūras studiju programmas Veselības aprūpe apakšprogrammas Medicīna 3. kursa studente.

Kāds bija jūsu mutiskās prezentācijas nosaukums, par ko saņēmāt balvu?

HHV-6 encoded GPCRs U12 and U51 and thyroid autoimmunity, kas latviski būtu HHV-6 kodētie GPCR (ar G proteīnu saistītie receptori) U12 un U51 un vairogdziedzera autoimunitāte.

Par ko bija šī prezentācija?

Autoimunitāte ir komplekss process, kurā mijiedarbojas gan cilvēka ģenētiskā predispozīcija jeb nosliece uz kādu slimību, gan vides faktori, no kuriem ļoti nozīmīgi ir vīrusi.

Cilvēka herpesvīruss 6 (HHV-6) ir viens no vīrusiem, kurš bieži vien tiek minēts kā dažādu autoimūno slimību palaidējfaktors, tostarp autoimūno vairogdziedzera slimību.

Lai gan vairāku pētījumu rezultāti liecina par saistību starp autoimūnām vairogdziedzera slimībām un HHV-6, tieši mehānismi, kas to ietekmē, nav skaidri.

Mēs kopā ar Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta kolēģiem Maksimu Čistjakovu, Modru Murovsku un Alīnu Sultanovu

izvirzījām hipotēzi, ka saistībai starp autoimūnām vairogdziedzera slimībām un HHV-6 sava nozīme ir diviem maz pētītiem HHV-6 kodētiem proteīniem – U12 un U51.

Tie abi ir līdzīgi cilvēka hemokīnu receptoriem, tie var saistīt un ietekmēt virkni cilvēka hemokīnu (proteīnus, kurus izdala gan imūnās šūnas, gan inficētās šūnas ar mērķi nodrošināt starpšūnu mijiedarbību un koordinēt imūnatbildi), tie var tikt ekspresēti jeb pārvietoti uz inficētu šūnu virsmas, turklāt pētījumi liecina, ka tie varētu veicināt vīrusa replikāciju jeb vairošanos.

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētniece Lība Sokolovska uzstājas 7. Starptautiskajā reimatoloģijas un autoimunitātes kongresā Turīnā. Foto no privātā arhīva

Lai tālāk pētītu HHV-6 saistību ar vairogdziedzera autoimunitāti un noskaidrotu U12 un U51 ietekmi šajā procesā, mēs analizējām vairogdziedzera audu un asins plazmas paraugus no 81 pacienta ar autoimūno jeb Hašimoto tireoidītu, kas ir autoimūna saslimšana, kura izraisa progresējošu vairogdziedzera hormonu deficītu.

HHV-6 DNS tika atrasta visos pētītajos vairogdziedzera audu paraugos, un vairāk nekā pusē HHV-6 infekcija bija aktīvā stadijā. Iepriekš publicētā mūsu grupas pētījumā tika parādīts, ka vairogdziedzera audos no cilvēkiem bez autoimunitātes HHV-6 aktīvā stadijā tika atrasts tikai 1/ 30 paraugu. 75 % vairogdziedzera audu ar aktīvu HHV-6 infekciju tika atrasta arī U12/ U51 ekspresija, un tās klātbūtnē vīrusa slodze vairogdziedzera audos bija ievērojami augstāka. Autoimūno vairogdziedzera slimību pacientu plazmas paraugos varēja atrast gan U12, gan U51 specifiskas antivielas, un pacientiem ar aktīvu HHV-6 infekciju antivielu līmeņi bija ievērojami augstāki.

Ir sākta arī vairogdziedzera audu mikroskopēšana, lai vizualizētu šo HHV-6 proteīnu ekspresiju, un mūsu provizoriskie rezultāti parādīja, ka U12/ U51 ekspresija vairogdziedzerī atrodama līdzās HHV-6 glikoproteīnu ekspresijai.

Kopumā mūsu rezultāti stiprina pārliecību, ka HHV-6 ir saistība ar autoimūnajām vairogdziedzera slimībām un norāda uz to, ka U12/ U51 varētu palīdzēt vīrusam vairoties vairogdziedzerī, kā arī šie proteīni izraisa antivielu veidošanos, taču

nepieciešami tālāki pētījumi, lai noskaidrotu, kāda ir šo antivielu un vīrusa proteīnu nozīme slimības attīstībā vai progresēšanā.

Kāpēc savulaik pievērsāties zinātniski pētnieciskajam darbam?

Bioloģijas studijas izvēlējos samērā nejauši, taču nevienā brīdī šo izvēli neesmu nožēlojusi. Jau studiju sākumā mani ieinteresēja molekulārā bioloģija, mikrobioloģija un virusoloģija. Mikroskopiskā un molekulārā pasaule šķita kas prātam neaptverams un nebeidzami aizraujošs – kā tik mazas molekulas bioķīmiskos ceļos vai vīrusos spēj izdarīt un zināt, kā izdarīt lietas, ko tie spēj.

Kad pienāca laiks meklēt un izvēlēties vietu, kur izstrādāt kursadarbu, uzzināju, ka viena no tādām iespējām ir RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtā. Šeit izstrādāju gan kursadarbu, gan baklaura un maģistra darbu, bet pašlaik – doktora darbu.

Kas jūs saista pētniecībā?

Nevaru iztēloties, ka varētu darīt ko citu! Visas "parastās" profesijas šķiet garlaicīgas.

Pētniecībā mani noteikti saista savu zināšanu mūžīgā papildināšana, jo nevaru savu dzīvi iztēloties bez mācībām, problēmu risināšanas, prasmju paplašināšanas un sasniegto rezultātu prezentēšanas, kā arī iespējas to darīt gan Latvijā, gan pasaulē.