RSU norobežojas no Latvijas Televīzijas sižetā paustajiem apgalvojumiem
Šā gada 9. oktobrī Latvijas Televīzija ziņu raidījumā un sociālo mediju platformās izplatīja sižetu Tiesa atzīst mobingu pret pasniedzēju. Sižetā izskan vietām nepilnīga, vietām neprecīza informācija, un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzskata par savu pienākumu vērst uz to gan medija, gan skatītāju uzmanību. Jāņem vērā, ka RSU patlaban rit priekšvēlēšanu laiks – novembrī paredzētas rektora vēlēšanas, un profesore S. Purviņa publiski paudusi, ka kandidē uz šo amatu, vienlaikus sižetā atzīstot, ka šī jautājuma aktualizēšana ir daļa no viņas priekšvēlēšanu kampaņas.
S. Purviņa tiesā vērsās saistībā ar divus gadus seniem notikumiem – 2020. gada 15. septembrī notikušajām RSU Farmācijas fakultātes Farmakoloģijas katedras vadītāja vēlēšanām, kurās profesore zaudēja. Katedru vadītājus RSU ievēl Senāts – augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, starp kuras pārstāvjiem ir gan studenti, gan docētāji, kurus Senātā ir ievēlējuši augstskolas kolēģi. Pirmās instances tiesa noraidīja S. Purviņas prasību uzlikt par pienākumu Senātam rīkot jaunas katedras vadītāja vēlēšanas, kā arī piedzīt no RSU ievērojamu naudas summu. Arī otrās instances tiesa lēma noraidīt S. Purviņas prasību rīkot atkārtotas RSU Farmakoloģijas katedras vadītāja vēlēšanas, tomēr apmierināja profesores prasību daļēji un piedzina no RSU par labu S. Purviņai morālā kaitējuma atlīdzību 1000 eiro apmērā.
S. Purviņai it kā nodarītais kaitējums ir šāds: lai novērstu potenciālo konfrontāciju, viņai tika liegta iespēja Zoom platformā piedalīties sanāksmē, kurā katedras kolektīvs iepazinās ar jauno katedras vadītāju. Jāuzsver, ka S. Purviņa sev nodarīto morālo kaitējumu bija novērtējusi daudz augstākā apmērā un no RSU prasīja 100 000 eiro. RSU nepiekrīt otrās instances tiesas spriedumam un ir to pārsūdzējusi. Spriedumu ir pārsūdzējusi arī otra tiesvedībā iesaistītā puse, un tas nav stājies spēkā. Līdz ar to mediju iesaiste šajā stadijā no prasītājas puses jāvērtē ne tikai kā priekšvēlēšanu aktivitātes, bet arī kā spiediena izdarīšana uz tiesu, cenšoties panākt sev labvēlīgu spriedumu nākamajā tiesu instancē.
Sižetā norādīts, ka pret profesori vērsti apmelojumi, rakstītas anonīmas vēstules, veikta iebiedēšana, sagrozīti dati darbinieku novērtējuma sistēmā. Ne pirmajā, ne otrajā instancē tiesa šeit nekonstatēja neatbilstības. Sižetā tas nav pieminēts, sniedzot skatītājam vienpusīgu informāciju. Tāpat sižetā norādīts, ka vēršanās notiek ne tikai pret S. Purviņu, bet Farmakoloģijas katedru kopumā, kuras iesniegtie projekti netiekot apstiprināti. RSU rīcībā nav informācijas par subjektīvu projektu izvērtēšanu. Arī no S. Purviņas līdz šim nav saņemtas pretenzijas, un RSU aicina profesori šos vispārīgos pārmetumus konkretizēt.
Profesionāla žurnālistika pieprasa verificēt apgalvojumus, tāpat kā līdzsvaroti atspoguļot abu iesaistīto pušu skatījumu, kas minētajā sižetā nav izdarīts. Žurnālists Ģ. Zvirbulis izvēlējies atstāt ārpus ētera intervijā izskanējušo faktu, ka starp RSU vairāk nekā 1800 darbiniekiem šis ir vienīgais tiesvedības gadījums par darba tiesisko strīdu pēdējo gadu laikā. Tāpat arī, regulāri sižetā atsaucoties uz spriedumu lietā, netiek norādīts, ka lielākā daļa S. Purviņas un Ģ. Zvirbuļa uzskaitīto pārmetumu (anonīmās sūdzības, iebiedēšana, novērtējuma sistēmā sagrozīti dati) no tiesas puses tika atzīti par nepamatotiem.
