RSU pētniece Inese Gobiņa: Sāpes ir subjektīva pieredze

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošās pētnieces asoc. prof. Ineses Gobiņas publikācija par dažādu sāpju izplatību pusaudžu vidū ("Prevalence of self-reported chronic pain among adolescents: Evidence form 42 countries and regions") 2018.– 2019. gadā ir iekļuvusi starp tiem 10 % rakstu, kuri ir visbiežāk lejuplādēti Eiropas Sāpju asociāciju federācijas izdotajā starptautiski citējamajā žurnālā European Journal of Pain. Šis žurnāls ir autoritatīvs un atzīts sāpju speciālistu un pētnieku vidū visā pasaulē.

Publikācijas vadošā autore uzskata to ne tikai par patīkamu pārsteigumu, bet arī apliecinājumu RSU pētnieku starptautiskajiem panākumiem. 

Sāpes nevar aptaustīt

RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docētāja Inese Gobiņa sevi uzskata par sabiedrības veselības speciālisti ar īpašu interesi sāpju epidemioloģijā un pusaudžu veselības jautājumos. Hroniskas sāpes pusaudžiem kļuva par asociētās profesores pētniecisko tēmu jau doktorantūras laikā, un azarts sāpju un pusaudžu veselības pētniecībā ir joprojām saglabājies, par ko liecina minētā European Journal of Pain publikācija. Sāpes ir daudz pētītas medicīnas bāzes zinātnēs, bet salīdzinoši daudz mazāk epidemioloģiskos pētījumos un vēl jo mazāk pusaudžu mērķauditorijā. Kā ar smaidu stāsta pētniece Inese Gobiņa, iespējams, ka "prestižāk" būtu nodarboties ar vēža vai diabēta epidemioloģiju.

Nereti gan lokālā, gan starptautiskā līmenī ir bijis jāaizstāv "sāpju tiesības" tikt pētītām. "Sāpes nevar aptaustīt, tiešā veidā novērot vai izmērīt, kas no pētniecības viedokļa ir liels izaicinājums pašos pamatos,"

asoc. prof. Inese Gobiņa 

Eiropas Sāpju asociāciju federācija atzīst, ka sāpes ir subjektīvs fenomens un problēma pati par sevi, nevis tika citu "vainu" simptoms.  

Sāpju izraisītais slogs indivīdam un sabiedrībai ir milzīgs

Asociētā profesore stāsta, ka sāpju izplatība populācijā ir liela, bet no hroniskām sāpēm cieš aptuveni 30 % pieaugušo. Lai arī lielākajai daļai šīs sāpes nav "nāvējošas", tās saistītas ar ciešanām, kas samazina dzīves kvalitāti.

Aprēķinot rādītāju "pavadītie gadi ar nespēju", iegūtie dati liecina, ka globāli galvassāpju un muguras lejasdaļas sāpju izraisītais slogs sabiedrībā ir viens no lielākajiem (Lancet, 2018). Sāpes nav tikai individuāla problēma, jo tiešus vai netiešus zaudējumus sāpju dēļ izjūt arī ģimenes locekļi, darba devēji, tautsaimniecības līmenī tiek ietekmēts sociālais budžets, un tiek tērēti milzīgi veselības aprūpes resursi. Šī ir daļa no argumentiem, kas asociēto profesori ir pārliecinājuši par sāpju pētniecības nepieciešamību un aktualitāti.  

Sāpes pusaudžiem ir izplatītas

Pētījumu rezultāti liecina, ka lielai daļai pieaugušo hronisku sāpju aizsākums meklējams jau pusaudžu vecumā. Iedziļinoties publikācijās un sistemātisko pārskatu secinājumos, docētāja Inese Gobiņa ir secinājusi, ka, ņemot vērā hronisku sāpju gadījumu dažādību un atšķirības pētījumu metodoloģijā, pusaudžu vidū uz pierādījumiem balstīta informācija par hronisku sāpju izplatību ir nepietiekama.

Asociētā profesore jau ilgus gadus piedalās Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā (Health Behaviour among School-aged Children Study), kas ir Pasaules Veselības organizācijas atbalstīts
projekts un kurā iesaistījušās nu jau 50 valstis. Visās dalībvalstīs tiek izmantota standartizēta metodoloģija, kas dod iespēju valstu datus salīdzināt. Datu analīzes rezultāti liecina, ka pusaudžu populācijā hronisku sāpju izplatība ir augsta. Konkrētas viena veida sūdzības (par galvassāpēn, vēdera sāpēm vai muguras sāpēm) ir salīdzinoši mazāk izplatītas, un pastāv nozīmīgas atšķirības starp valstīm šādu sāpju izplatībā pusaudžu dzimuma un vecuma grupās. Multiplas sāpes, kas ir atkārtotas sūdzības par sāpēm vismaz divās lokalizācijās vienlaicīgi, ir daudz izplatītākas, un šo sāpju izplatība pusaudžiem variē no 13 % Armēnijā līdz pat 34 % Izraēlā. Visās pētītajās valstīs multiplu sāpju izplatība ir lielāka meitenēm un būtiski palielinās, pieaugot pusaudžu vecumam. 

Sāpes ir problēma pati par sevi

Kā stāsta asociētā profesore, sāpju pētniecībā gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem bieži vien lielāka interese ir par atsevišķas lokalizācijas sāpēm, piemēram, pētot migrēnu vai muguras lejasdaļas sāpes, tomēr tādējādi izpaliek iespēja analizēt dažādu sāpju savstarpēju kombinēšanos un saistību.

Arī sāpju profilaksē un ārstēšanā bērniem un pusaudžiem ir jāņem vērā savstarpējās sāpju kombinēšanās augstā izplatība, jo nereti, piemēram, biežas un atkārtotas sūdzības par galvassāpēm vai vēdera sāpēm tiek ārstētas izolēti atsevišķi pie neirologa vai gastroentereloga, nevis pie ģimenes ārsta, pediatra vai algologa, kas veiktu plašāku sāpju anamnēzes ievākšanu un lemtu par kopējo stratēģiju sāpju ārstēšanā.

Lielākajai daļai pusaudžu vispārējā populācijā atkārtotas sūdzības par sāpēm ir problēma pati par sevi, un salīdzinoši reti sāpes var izskaidrot ar kādu citu "nopietnu vainu".

Dzīvesveida vai dienas režīma izmaiņas, piemēram, miega higiēna, ēšanas paradumu maiņa, kā arī emocionālā atbalsta saņemšana, var būt gana efektīvas stratēģijas sāpju profilaksē, kontrolē un menedžmentā.

Pusaudži ar atkārtotām sāpju sūdzībām noteikti nav uzskatāma par viendabīgu grupu, un pētniecībā vēl daudz darāmā, lai izzinātu, kāpēc daļai pusaudžu sāpes kļūst hroniskas, būtiski ietekmējot ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti, kamēr daļa pusaudžu ar sāpju izraisīto diskomfortu tomēr tiek galā.

Sāpes ir izplatīta, bet arī risināma problēma, ja vien netiek noliegta sāpju biopsihosociālā un subjektīvā daba.