RSU pētniece salīdzinās novecošanas sociālos aspektus Baltijas jūras reģiona valstīs
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) viespētniece Ieva Reine 6. maijā piedalīsies RSU Zinātnieku brokastīs, kur tiešsaistē stāstīs par novecošanās jautājumu pētniecību Baltijas jūras reģionā. Mūsu attālinātās sarunas laikā, kas notiek aprīļa beigās, viņa atrodas Zviedrijā, netālu no Stokholmas. 1. maijā Ieva Reine sāks pēcdoktorantūras pētījumu par sabiedrības novecošanas problemātiku Baltijas jūras reģionā.
Pētījums ilgs trīs gadus un notiks ciešā sadarbībā ar Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un Norvēģijas zinātnieku tīklu. Pēcdoktorantūras projekts tiks balstīts uz starptautiskā pētījuma par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe) datiem, kuros atrodama informācija par sabiedrības novecošanas ietekmi uz ekonomiku, nodarbinātību, veselības aprūpi, sociālo politiku un citiem valsts attīstības aspektiem.
Tā kā Ieva Reine dzīvo un strādā gan Zviedrijā, gan Latvijā, pašsaprotama ir vēlme iesaistīties Latvijas dzīvē. Tādēļ viņa ar lielu prieku ir pieņēmusi RSU piedāvājumu kļūt par vieslektori un lasīt dažādus kursus gan studentiem, gan docētājiem. Tāpat viņa aizrautīgi sadarbojas ar pētniekiem Latvijā kopēju projektu izstrādē. Lai gan novecošanas jautājumi vienmēr ir bijuši viņas interešu lokā, līdz šim Zviedrijā pētniece vairāk ir nodarbojusies ar sabiedrības veselības un sociālās apdrošināšanas jautājumiem, kā arī vadījusi zinātniskos projektus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tādēļ šis pēcdoktorantūras pētījums būs jauns izaicinājums.
Kādus novecošanas aspektus jūs pētīsiet?
Vairāk analizēšu sociālās atstumtības un labklājības problemātiku, kas īpaši asi iezīmējas šobrīd COVID-19 pandēmijas laikā, un it īpaši tā skar gados vecākus cilvēkus. Šis sarežģītais laiks asi iezīmē dažādas sociālās atstumtības formas, ar kurām saskaras iedzīvotāji. Tajā pat laikā mēs ņemsim vērā arī dažādu Eiropā jau īstenotu pētījumu piemērus un smelsimies idejas, lai tās piemērotu Zviedrijas, Latvijas un citu pētījuma dalībvalstu vajadzībām. Projekts, kuru es tūlīt sākšu, ir saistīts ar Baltijas jūras valstu salīdzinājumu attiecībā uz novecošanas tematiku. Tiks salīdzināta sociālā atstumtība, psiholoģiskā labsajūta, kā arī demogrāfiskie un citi dati.
Vai varam uzskatīt, ka COVID-19 vairo sociālo atstumtību un ietekmēs pētījuma rezultātus?
Noteikti! Mums pētījumā ir jāņem vērā demogrāfiskie dati, ģimenes stāvoklis, ekonomiskās iespējas un vairāki citi fakti, kurus, nenoliedzami, ietekmē COVID-19. Piemēram, šī brīža situācijā īpaši svarīgi ir, vai cilvēki spēj lietot dažādas tehnoloģijas, lai nodrošinātu nepieciešamos pakalpojumus attālināti. Ja gados vecāks cilvēks nevar sazināties ar ārstu vai kādu citu pakalpojuma sniedzēju, izmantojot viedtālruni vai datoru un dažādas aplikācijas, tad sarūk šā cilvēka iespējas saņemt, piemēram, medicīnisko palīdzību. Tā ir izteikta nevienlīdzība sabiedrībā, kas jānovērš. Arī šis būs viens no pētījuma aspektiem.
Vai var teikt, ka šis iūsu pētījums ir balstīts uz jau pieejamajiem SHARE datiem?
Jā, sākotnēji tiek izmantoti pieejamie 7. aptaujas viļņa dati. Tas nozīmē, ka kopš 2004. gada, kad tika sāktas pirmās Eiropas iedzīvotāju aptaujas, ir īstenotas septiņas iedzīvotāju aptaujas, un šobrīd gaidām, kad varēs atsākt 8. viļņa datu ieguvi. Latvija pētījumā iesaistījās 2017. gadā, kad aptaujāja seniorus SHARE 7. aptaujas viļņa ietvaros. Šobrīd esam iepauzējuši, jo, kā zināms, daudz kas ir apstājies ne tikai ekonomikā un sociālajā dzīvē, bet arī pētniecībā. SHARE aptaujas darbs ir jāveic, tiekoties ar cilvēkiem un intervējot viņus klātienē. Kad tas kļūs iespējams, tad arī varēs veikt salīdzinošo pētījumu Latvijas kontekstā, balstoties uz jaunāko informāciju.
Cik nozīmīgi ir, lai SHARE datus ņemtu vērā lēmumu pieņēmēji?
Manuprāt, šis ir viens no vērtīgākajiem pētījumiem. Mēs mācāmies no valstīm, kurās tiek veiksmīgi risināti dažādi novecošanas jautājumi, kur SHARE dati un pētnieku secinājumi, kas veikti ņemot vērā šos datus, tiek ņemti vērā. Latvijai nav jāizgudro viss no jauna, varam izmantot jau Eiropā esošos teorētiskos pamatus, protams, ņemot vērā mūsu īpašo vēsturisko un sociālo fonu. Kopumā dati dod iespēju veidot dažādas valsts attīstības stratēģijas, veselības aizsardzības un citas programmas. Ceru, ka SHARE pētījuma secinājumi atvieglos risinājumu meklēšanu vecāka gadagājuma cilvēku integrācijai sabiedrībā jēgpilnā veidā, sagatavošanos veiksmīgākai sabiedrisko pārmaiņu pārvarēšanai, fiziskās un garīgās veselības problēmu mazināšanai un novēršanai vēlākā dzīvē, kā arī nepilnību mazināšanai neaizsargāto grupu vidū vecumdienās. Mērķis ir sniegt attiecīgas zināšanas politikas veidotājiem.
Līdzšinējie SHARE rezultāti liecina, ka problēma senioru vidū ir ne tikai fiziskā, bet arī mentālā saslimšana, piemēram, depresija. Tās izplatība Eiropas valstīs atšķiras un bieži ir saistīta ar darba iespējām seniora vecumā. Nespēja sameklēt piemērotu darbu, kam seko agra piespiedu pensionēšanās, ir dažādu slimību iemesls. Ziemeļeiropā, kur ir augsts izglītības un labklājības līmenis, ir zemākais senioru mentālās saslimšanas gadījumu skaits, bet lielāks tas ir bijušā padomju bloka valstīs.
