RSU pētnieki aicina uz diskusiju "Kāpēc nerunājam par klimata pārmaiņām?"

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījums No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā liecina, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju nav dzirdējuši par Latvijas klimata politiku. Pētījuma noslēguma diskusijā, kas notiks trešdien, 11. decembrī, plkst. 12 Eiropas Savienības (ES) mājā, RSU pētnieki kopā ar klimata un enerģētikas ministru, mediju, biznesa un vides organizāciju pārstāvjiem meklēs pieejas klimata pārmaiņu aktualizēšanai Latvijā. Pasākums būs vērojams arī tiešraidē.

Diskusijā ar nozares un mediju pārstāvjiem tiks uzsvērta stratēģiskā klimata pārmaiņu naratīva jeb stāstījuma izveides nozīme. Šim stāstījumam jāizceļ klimata pārmaiņu ietekme Latvijā, jāiekļauj dažādas sabiedrības grupas un jāveicina konkrēti rīcības modeļi klimata pārmaiņu mazināšanai.

Kā veidot stāstījumu par klimata pārmaiņām, kas atspoguļo Latvijas situāciju, integrē dažādus skatupunktus un piedāvā konkrētus risinājumus, vienlaikus ievērojot Latvijas starptautiskās saistības? Par šiem jautājumiem projekta rezultātu prezentācijā RSU pētnieki aicinājuši diskutēt Latvijas klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv galveno redaktori Martu Ceravu, vides zinātnieku, biedrības Zaļā brīvība vadītāju Jāni Brizgu un AS Balticovo valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu.

Stāstījums par klimata pārmaiņām Latvijā ir neskaidrs un fragmentēts

Pētījums tika veikts četros līmeņos – politikā, mediju vidē, biznesā un sabiedrībā – analizējot, kā veidojas klimata pārmaiņu naratīvs un kā tas pārklājas starp šiem līmeņiem. Pētījuma galvenā atziņa ir, ka stāstījums par klimata pārmaiņām Latvijā ir neskaidrs un fragmentēts. Diskusijas galvenokārt fokusējas tikai uz atsevišķiem klimata politikas aspektiem, un tie tiek aktualizēti, reaģējot uz konkrētiem notikumiem, nevis kā daļa no visaptverošas un ilgtermiņa stratēģijas. 

Pētījumā rezultātus raksturo RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece, pētījuma vadītāja Vineta Kleinberga: “Latvijā klimata pārmaiņu stāstījuma centrā ir ES regulējums un Latvijas pienākums piedalīties tā ieviešanā.

Tieši ES regulējums – neatkarīgi no tā, vai tas tiek uzskatīts par pārlieku ambiciozu vai, tieši pretēji, nepietiekami ieviestu – veido konfliktu diskusijā par klimata pārmaiņām Latvijā.

Stāsta “sižets” attīstās ap to, vai regulējuma ieviešanai ir pieejams pietiekams finansējums, vai tas ir piemērots Latvijas nacionālajai situācijai un vai tiek nodrošināta sabalansēta un taisnīga pieeja. Kopumā stāstījums atspoguļo tehnokrātisku procesu, kas ir labi saprotams ierēdņiem, taču nespēj rosināt interesi sabiedrībā.” 

Atsevišķos līmeņos tiek veidoti arī citi stāstījumi. Piemēram, biznesa vidē dominē korporatīvas sociālās atbildības naratīvs, norādot, ka ilgtspējīgas prakses kļūst būtiskas konkurētspējai. Mediju vidē klimata pārmaiņas tiek aplūkotas kā politiķu manipulācijām ērts lozungs vai arī kā problēma, kas ir aktuāla globāli un kuras risināšanai nepieciešama starptautiska sadarbība, atstājot Latviju pasīvas dalībnieces lomā. Sabiedrībā aktuāli ir stāsti par Eiropas zaļā kursa ieguvumiem un izmaksām, kā arī jauniešu un pašvaldību lomu klimata jautājumu risināšanā.

Klimata komunikācija ir tehniska un neuzrunā sabiedrību

Arī intervijās gūtās atziņas liecina, ka salīdzinot ar citām, galvenokārt ar drošību saistītām un ekonomiska rakstura bažām, klimata pārmaiņas Latvijā netiek uzskatītas par steidzami risināmu jautājumu. Lai arī klimata pārmaiņas tiek uztvertas kā globāli novērojama parādība, to ietekme uz Latviju pašlaik netiek uzskatīta par kritisku. Intervētie profesionāļi atzīst, ka Latvijā klimata komunikācijai trūkst skaidras vadības, tā ir tehniska un sabiedrību neuzrunājoša, maz pielāgota Latvijas specifiskajai situācijai un izaicinājumiem, kas kavē efektīvu dialogu un sabiedrības iesaisti klimata jautājumos.  

Pētījuma rezultāti ir publicēti vairākos zinātniskos rakstos. Vairāk par projekta No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā atziņām varēs uzzināt pētījuma ziņojumā un vadlīnijās klimata pārmaiņu stratēģiskā naratīva uzlabošanai Latvijā.