RSU profesore Sandra Kaija: topošajam juristam jāiemācās argumentēt

Augstākās tiesas senatore, RSU Juridiskās fakultātes profesore Sandra Kaija savu profesiju izvēlējās deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvija nesen bija atguvusi neatkarību. Toreiz bija dažādas jaunās iespējas sniegt savu ieguldījumu valsts izaugsmē. Ar mērķi gatavot speciālistus iekšlietu jomā, lai stiprinātu neatkarību, nesen bija izveidota Latvijas Policijas akadēmija.

Sandra Kaija Policijas akadēmijā pabeidza bakalaura un maģistra programmu, kā arī doktorantūru. 

Izvēles pamatā bija patriotisms un vēlme iesaistīties neatkarību atguvušās Latvijas izaugsmē.

Par toreizējo izvēli tuvinieki un skolotāji bijuši pārsteigti un nobažījušies, jo policista darbs ir riskanta profesija. Labā atmiņā bija traģiskā apšaude pie Iekšlietu ministrijas. Profesore atceras, ka vidusskolas laikā vēlējusies būt skolotāja vai izmeklētāja, un mērķtiecīgas izaugsmes rezultātā pienākumu portfelī tagad ir gan jurista, gan pedagoga pienākumi.

Docētājas darba pieredze

Docētājas pieredzei nākamgad būs 25 gadi. Šos pienākumus profesore uzņēmās jau 22 gadu vecumā, tikko sākusi studijas doktorantūrā, un toreizējā Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja profesore Ārija Meikališa uzaicināja viņu kļūt par lektori un docēt kriminālprocesa tiesības. Savukārt docēt RSU profesore sāka, atsaucoties uz ilggadējā Juridiskās fakultātes dekāna profesora Andreja Vilka aicinājumu.

"Studijās var iegūt plašu redzējumu ne tikai uz tiesību, bet arī loģikas, filozofijas un citiem jautājumiem, kā arī apgūt juridisko terminoloģiju svešvalodās," stāsta profesore.

Arvien plašāk izplatīta ir starpdisciplinaritāte, sadarbība dažādu programmu vidū. Tas dod iespēju ātrāk saprast, kas studentu interesē. Vai students pēc absolvēšanas labāk vēlas veidot savu jurista privātpraksi, strādāt valsts iestādē, būt par prokuroru, tiesnesi, varbūt zvērinātu advokātu, notāru, tiesu izpildītāju. Ja vēlme ir kļūt par tiesnesi, viena no prasībām ir trīsdesmit gadu vecuma cenzs. Jāsaprot, ko darīt pirms tam, kā krāt pieredzi.

Prof. Sandra Kaija (piektā no labās) kopā ar kolēģiem no Juridiskās fakultātes, RSU rektoru prof. Aigaru Pētersonu (centrā) un zinātņu prorektori Agritu Kiopu (otrā no kreisās).

Jurists nav universālais kareivis

“Sabiedrībā dažkārt valda stereotips: ja esi jurists, tad zini visu par tiesību jautājumiem. Šajā gadījumā varētu vilkt paralēles ar ārstiem. Mēs taču nesagaidām, ka jebkurš ārsts izārstēs pilnīgi visu, – mēs ejam pie noteikta speciālista. Līdzīgi ir arī juristiem. Protams, juristiem ir jāzina pamati visās tiesību jomās, tomēr nepieciešama arī specializācija – vai tās ir krimināltiesības, civiltiesības vai medicīnas tiesības. Iespējas ir plašas, tikai katram jāatrod tajās sevi. Jurists nevar būt universālais kareivis visās jomās,” skaidro Augstākās tiesas senatore.

Jāmāk strādāt ar avotiem un argumentēt

Normatīvais regulējums ir mainīgs. Iemesli var būt dažādi, piemēram radušās jaunas tiesiskās attiecības, jaunas prasības, kas izriet no Eiropas Savienības tiesībām – piemēram, ES direktīvas, kas prasa pielāgot nacionālos normatīvos aktus.

Docētāja uzdevums ir iemācīt studentam strādāt ar avotiem, kuros ātri un efektīvi noskaidrot, piemēram, jaunāko judikatūru. Docētājs studentā var pamanīt interesi par noteiktu specializāciju un palīdzēt to izkopt.

Raksturojot citus docētājas darba izaicinājumus, profesore stāsta, ka studentiem dažkārt pietrūkst argumentācijas prasmes. Piemēram, students izsaka savu viedokli, bet pietrūkst argumentu, kas šo viedokli pamato, jo ar studenta personisko pārliecību vien nepietiek. Argumentācijas prasmes noder ne tikai studiju laikā, bet arī turpmākajā darbā, rakstot, piemēram, apelācijas vai kasācijas sūdzību.

Pētniecības iespējas

Mūsu studenti var publicēt savu pētniecisko darbu rezultātus. Tiek rīkotas studējošo zinātniskās konferences. Viena no iespējām ir publicēties Juridiskās fakultātes elektroniskajā žurnālā Socrates. Žurnāls ir iekļauts arī starptautiski citējamā datubāzē ERIH PLUS.

Esam daļa no ES tiesībām

Mūsdienās mēs vairs nevaram domāt šauri, nacionālā līmenī. Tas attiecas arī uz krimināltiesībām, kas ilgu laiku bija lielākoties nacionālā joma. Situācija ir mainījusies, un šodien tā jau ir ES krimināltiesību joma.

Piemēram, Kriminālprocesa likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no vairāk nekā desmit Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvām. Piemērojot ES tiesību normu, jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, tādēļ ir būtiski konceptuāli pārorientēties uz EST nolēmumu zināšanu un piemērošanu. Jāatzīmē, ka EST judikatūras atziņu krājums ir pieejams arī latviešu valodā.