RSU studentu konferences laureāte Jekaterina Kozačenko: "Zīdīšana ir kā pirmā vakcīna"
Šā gada Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) starptautiskajā studentu konferencē sekcijā Sabiedrības veselība, arodmedicīna, uzturzinātne, rehabilitācija 1. vietu ieguva RSU Sabiedrības veselības institūta (SVI) vecākā laborante, maģistra studijas programmas Sabiedrības veselība studente Jekaterina Kozačenko.
Foto no privātā arhīva
Viņas pētījums ir Ilgākās zīdīšanas asociētie faktori: sociālekonomiskie faktori, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību rādītāji (The association of longer breastfeeding duration and socioeconomic factors, pregnancy and postpartum characteristics). Vienlaikus sacensībā ar 17 finālistiem no citām sekcijām (ginekoloģijas, traumatoloģijas u. c.) viņa ieguva 3. vietu.
“Man pašai kā maza bērna mammai bija interesanti noskaidrot, kāpēc vienas mammas atvases zīda ilgāk, citas – ne. Savukārt kā sabiedrības veselības speciālistam man bija svarīgi saprast, tieši kurām sievietēm būtu nepieciešama palīdzība šajā jautājumā,”
pārdomās dalās darba autore.
Slimību profilakses un kontroles centra 2022. gada statistiskas dati liecina, ka tikai 27,4 % no Latvijas mātēm zīda savus bērnus ar krūti līdz bērna gada vecumam. Tas neatbilst ne Pasaules Veselības organizācijas (PVO), ne Veselības ministrijas rekomendācijām. PVO rekomendē ekskluzīvi barot bērnu ar krūts pienu līdz sešiem mēnešiem (t. i., nepiedāvājot ūdeni vai piebarojumu) un turpināt zīdīšanu kopā ar papilduzturu līdz bērna diviem gadiem vai ilgāk, pēc mātes un bērna vēlmēm vai vajadzībām.
Izmantojot sekundārus datus no RSU SVI veiktā Pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un paradumiem, autore veica daudzfaktoru analīzi, lai noskaidrotu, kādi faktori ietekmē ilgstošu zīdīšanu (7+ mēneši) Latvijas mātēm.
“Zīdīšana ir kā pirmā vakcīna, jo mātes piens satur visas nepieciešamās barības vielas, antioksidantus, vitamīnus un pasargā zīdaini no infekcijas slimībām.
Savukārt barojošai mātei ir samazināts pēcdzemdību asiņošanas risks, kā arī samazināts krūts un olnīcu vēža saslimšanas risks,” norāda J. Kozačenko.
Viņas pētījuma rezultāti rāda, ka risks zīdīt bērnu īsāku periodu ir sievietēm ar zemāku izglītību, smēķētājām, mammām ar pirmo bērnu un krieviski runājošām. “Tieši šīm sievietēm ir nepieciešams pievērst uzmanību, plānojot veselības veicināšanas pasākumus Latvijā,” uzsver maģistra studiju programmas Sabiedrības veselība studente.
Vēl viens faktors, kas palielina izredzes zīdīt ilgāk, – uzreiz pēc dzemdībām uzsākta zīdīšana. To apstiprina PVO rekomendācijas.
Studentu konferences finālā Jekaterina Kozačenko ieguva naudas balvu no Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas un žurnāla Doctus.
Foto no privātā arhīva
Jaunā pētniece izsaka pateicību zinātniskā darba vadītājai Andai Ķīvītei-Urtānei par atbalstu un padomiem, konferences žūrijai, kas augsti novērtēja viņas darbu, un SVI, kas atbalsta studentus viņu zinātniskajā darbā.
