Studijas doktorantūrā ir bijis labs spēriens personības attīstībai
RSU doktorants Sandris Petronis
Doktora studiju programma: Medicīna
Doktora darba nosaukums: Sintētiskā kalcija fosfāta biokeramikas materiāla reaktogenitāte osteoporotiska kaula lūzuma zonā. Eksperimentāls un klīnisks pētījums
Darba vadītāji: prof. Māra Pilmane, prof. Andrejs Skaģers
KAS pēta?
"Darbu maratons piešķir manai dzīvei krāsu un neļauj ieslīgt rutīnā. Žonglēt vienlaikus praktizējoša ķirurga, nodaļas vadītāja un docētāja pienākumus nav viegli, tomēr, neskatoties uz noslodzi, profesora Andreja Skaģera iespaidā pirms pieciem gadiem kļuvu par doktorantu. Ar nelielām pauzēm atelpai nu esmu doktorantūras finiša taisnē. Es teiktu, ka šis posms ir bijis labs spēriens personības attīstībai.
Līdzīgi kā aktieru atvases, kas uzaug aizkulisēs un tur arī paliek, pateicoties tēvam [traumatologam ortopēdam Jānim Petronim, Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājam], medicīna man bija dabiska profesijas izvēle. Lielā mērā esmu uzaudzis savā šībrīža darbavietā – bērns būdams, esmu šeit sēdējis un pildījis mājas darbus. Domāju, ka medicīna ir vislabākā profesija. Lai gan šai maizei ir pamatīga garoziņa, tomēr gandarījums, ko saņem ārsts, – to nevar ne ar ko citu salīdzināt."
KO pēta?
"Osteoporozes dēļ kauli zaudē kalciju un bieži lūst. Ideālais kaula aizstājējs ir pats kauls, kas nozīmē, ka tas no kaut kurienes ķermenī ir jāņem – tātad šāds risinājums paģēr papildu operāciju un saistās ar lielāku traumatismu. Tāpēc pasaulē jau gadu desmitiem tiek attīstīti dažādi biomateriāli. Latvijā šajā ziņā līderis ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs. Šajā ziņā RTU un RSU ir gara un veiksmīga sadarbības vēsture. Medicīnā šīs jomas lietpratējs ir sejas un žokļa ķirurģijas dižgars, profesors Andrejs Skaģers, bet mana darba tēma – RTU laboratorijas izstrādātās biokeramikas izmantošana lielajos skeleta kaulos, piemēram, augšstilba kaulā – Latvijā nebija pētīta. Tāpēc arī mana darba fokusā ir kalcija fosfāta biokeramikas materiālu izmantošana lielo kaulu lūzuma zonā."
"Doktorantūra mani kā ārstu pilnveido – ikdienā operēju, bet promocijas darbs liek operāciju rezultātus analizēt, paskatīties no malas. Ieguvējs esmu gan es pats, gan mani pacienti," saka trešā kursa doktorants, traumatologs ortopēds Sandris Petronis.
KĀ pēta?
"Pētījumam ir eksperimentālā daļa, kas norisinājās RSU eksperimentu dzīvnieku audzētavā. Kopā ar profesoru A. Skaģeru operējām trušus, dažas reizes iesaistot palīgos arī rezidentu. Otra darba daļa bija klīniskā – mani pacienti Rīgas 2. slimnīcā. Pētījuma gaitā bija saistoši atgriezties medicīnas studiju sākumkursos, kur anatomikumā, profesores Māras Pilmanes vadībā skatījos jau mikroskopiskā līmenī kaulaudu struktūru un ar imūnhistoķīmisku reakciju palīdzību izvērtējām kaula potenciālu atjaunoties pēc biokeramikas granulu implantācijas. Viena lieta ir ķirurga darba ikdiena – novērtēt operācijas rezultātus klīniski, bet pavisam cita – skatīt un analizēt tos caur mikroskopu, ieskatīties šajā neapbruņotai acij neredzamajā pasaulē.
Lielākajai daļai manu pacientu ir augšstilbu lūzumi, kas paģēr rutīnveida operāciju. Pateicoties disertācijai, es uz savu pacientu veselības problēmām paraugos kā uz pētījuma objektu, vaicājot sev, ko vēl var uzlabot. Nupat atgriezos no konferences ASV, un pārliecinājos, ka šī ir pasaules tendence – nākotnē operējošiem ķirurgiem nāksies ne vien iepazīties ar jaunāko medicīnisko literatūru, bet arī analizēt savu sniegumu operāciju zālē, krāt un pētīt pašiegūtus datus. Ārsts, kas darbojas zinātnē, ir labas ziņas pacientam – pacients no tā tikai iegūst."
KO secina?
"Cilvēki allaž tiecas pēc uzlabojumiem, un alternatīvas kaulu aizstājējiem tiek pētītas jau gadu desmitiem. Līdz šim Latvijā biokeramikas materiāli tika pētīti un izmantoti sejas un žokļu operācijās, bet mans pētījums apstiprina, ka pacienti labi panes šo materiālu, kurš palīdz saaugt lielo kaulu lūzumiem.
Doktorantūru allaž esmu uztvēris kā procesu, nevis rezultātu. Tā savedusi mani kopā ar zinošiem un aizrautīgiem cilvēkiem, ar kuriem citādā veidā ceļi diez vai krustotos. Mani bagātinājusi sastrādāšanās ar profesori Līgu Bērziņu-Cimdiņu, Dagniju un Jāni Ločiem no RTU Rūdolfa Cimdiņa Biomateriālu inovāciju un attīstības centra, tāpat arī ar veterinārārstiem un zoologiem RSU Eksperimenta dzīvnieku audzētavā. Būtiska bija arī atgriešanās anatomikumā profesores Māras Pilmanes vadībā vai docēšana RSU Ortopēdijas katedrā profesora Andra Jumtiņa vadībā. Paldies par iedvesmošanu jāsaka arī doktorantūras programmas flagmaņiem RSU – profesorei Sandrai Lejniecei un profesoram Aigaram Pētersonam."