Zinātnieki pēta inovatīvas vēža ārstniecības metodes
Pētnieku komanda, kurā ir apvienojušies radiologi, nukleārās medicīnas speciālisti, urologi, staru terapeiti, onkologi, rezidenti un studenti, šogad ir sākusi īstenot Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu 18F-PSMA-1007 un 68Ga-PSMA-11 PET/CT mērķētas molekulāras attēldiagnostikas loma prostatas vēža recidīva multimodālā izmeklēšanā. Nosaukums pietiekami sarežģīts, tomēr tā mērķis skaidrs – sekmēt prostatas vēža ārstniecību.
Zinot, ka vīriešiem šī onkoloģiskā saslimšana izplatības ziņā atpaliek tikai no plaušu vēža, kļūst skaidrs, cik nozīmīgs un aktuāls ir pētījums. Par tā būtību un inovāciju aicinājām pastāstīt projekta vadītājai, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošajai pētniecei, Radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītājai Maijai Radziņai.
Kā projektā izpētītais palīdzēs pacientiem?
Šis niansētais pētījums ir vairāk vērsts nevis uz pirmreizējo audzēja atklāšanu, bet uz audzēja atkārtošanās diagnostiku. Tātad runa ir par pacientu, kurš ir saņēmis jau diezgan nopietnu prostatas vēža ārstēšanu, tomēr ir norādes, ka vēzis ir atgriezies. To sauc par vēža recidīvu.
Pētījumā pašlaik izmantotajam īpašu vielu – fluoru 18 –, kam tiek pievienota cita viela – prostatas specifiskais membrānas antigēns (PSMA).
Šim savienojumam ir stipras pieķeršanās spējas prostatas vēža šūnām cilvēka ķermenī. Tātad, ja vēzis ir radikāli un pilnībā izoperēts, tad šīm šūnām vairs nevajadzētu būt, tomēr, ja tās ir saglabājušās, tad atkal ceļas prostatas specifiskā antigēna (PSA) līmenis asinīs un notiek aktivitāte šūnu līmenī.
Ar attēldiagnostiku mēs varam pateikt urologam vai onkologam, kurā vietā tieši šī aktivitāte notiek, – tā ir limfmezglā vai tajā pašā zonā, kur bija pirmais onkoloģiskais process, vai, iespējams, vēzis ir jau izplatījies kaulos vai citās ķermeņa daļās.
Kādas ir šīs metodes priekšrocības?
Mūsu metodes lielākā priekšrocība ir tā, kad slimība nav jāizmeklē atsevišķās ķermeņa daļās, jo mēs ar šo vēnā ievadīto vielu varam ieraudzīt vienlaicīgi vairākus aktivitātes punktus.
Pacients ierodas uz pārbaudi, tad vēnā tiek ievadītas radioaktīvās vielas, un mēs gaidām, kamēr tās akumulējas un uzkrājas tur, kur ir slimās šūnas, ja tādas, protams, ir. Ar īpašu skeneri reģistrējam radioaktivitātes punktus pacienta ķermenī, kurus pēc tam pārvērš radioloģiskos attēlos uz ekrāna. Rezultātā ne tikai iegūstam abstraktu attēlu ar spilgtiem punktiem, bet arī sapludinām vai savietojam tos ar datortomogrāfijas attēlu, un varam skaidri pateikt, ka izmainītās šūnas ir, piemēram, konkrētajā kaulā vai limfmezglā. Paralēli, ja ir prostatas vēzis, veicam magnētiskās rezonanses izmeklējumu, kas ir otra diagnostikas metode. Tad salīdzinām abas metodes.
Jo vairāk pētījumā ejam uz priekšu, jo pārliecinošāk varam teikt, ka ir nepieciešamas šīs abas metodes. Radioaktīvo vielu ievadīšanas metode ir labāka limfmezglu recidīvu atklāšanā, bet magnētiskā rezonanse labāk parāda lokālā recidīva vietu, kur vēzis jau ticis operēts.
Ko darīt tālāk, kad slimās šūnas un to vieta ķermenī ir atklāta?
Ar šo metodi ir iespējams ne tikai atklāt slimās šūnas, bet arī tās iznīcināt. Procedūra ir līdzīga. Tiek ievadīts radioaktīvais preparāts, kas nokļūst līdz konkrētajai šūnai, rada tādu kā mazo apstarošanas vietu un iznīcina šūnas, tādējādi pasargājot cilvēku no plašas apstarošanas un smagām ķīmijterapijām. Bez invāzijas, bez nažiem, bez smagas iejaukšanās.
Nukleārā medicīna ir ļoti interesanta, jo tā ir nepārtrauktā attīstībā. Katrs zinātnes centrs izmēģina jaunas kombinācijas, jaunus savienojumus. Metode, kuras pamatā ir radioaktīvā savienojuma ievadīšana, tiek jau izmantota diagnostikā Eiropā un pasaulē. Prakse rāda, ka bieži pēc vēža pirmreizējās ārstniecības pacienti pavada remisijā vairākus gadus, tikai pēc tam kopējās organisma aizsardzības spējas krītas un kļūdainā šūna atkal aktivizējas. Tādēļ ļoti svarīgi ir veikt regulāras asins analīzes, lai redzētu šī prostatas specifiskā antigēna rādījumu dinamiku.
Kādu jomu speciālisti ir apvienojušies projekta komandā?
Šis ir multidisciplinārs pētījums, kuru radiologiem nav iespējams veikt bez sadarbības partneriem – urologiem, onkologiem, staru terapeitiem un citiem kolēģiem. Vispirms urologs lemj par konkrētu izmeklējumu nepieciešamību, kā arī operē pacientu. Reizēm ir vajadzīga operācija, reizēm – staru terapija, bet citreiz – šo abu metožu kombinācija. Mūsdienās onkoloģisko pacientu ārstēšanas gaitu un taktiku nosaka ārstu konsīlijs, kurā piedalās urologi, onkologi, radiologi un staru terapeiti. Tas ir ļoti svarīgi, jo sākumā pieņemtie lēmumi par ārstēšanu var nopietni ietekmēt turpmāko pacienta dzīves kvalitāti.
Mūsu komandā ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Uroloģijas klīnikas vadītājs asoc. prof. Egils Vjaters, pieredzējuši nukleārās medicīnas speciālisti, piemēram, Lilita Roznere, kura jau ilgstoši strādā RSU Nukleārās medicīnas klīnikā un izmeklē pacientus, kā arī ir RSU pētniece. Komandā ir ārste radioloģe Māra Tirāne, kurai ir ilgstoša pieredze prostatas diagnostikā, kā arī rezidente radioloģijā Laura Saule, kurai ir dziļāka interese par onkoradioloģiju un nukleāro medicīnu. Mans uzdevums kā projekta vadītājai ir procesa organizēšana un koordinēšana starp RSU un citām iestādēm, piemēram, medicīnas sabiedrību ARS. Veicu ne tikai administratīvo darbu, bet arī piedalos izmeklējumu interpretācijā un analīzē. Kopumā var teikt, ka projektā ir iesaistīti urologi no visas Latvijas – no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, PSKUS, Vidzemes slimnīcas, Liepājas slimnīcas, Rīgas 1. slimnīcas, no kurām pie mums nonāk pacienti. Tas ir visas Latvijas projekts.
Vienam izdodas, bet citam tomēr neizdodas vēzi izārstēt vai novērst slimības atkārtošanos. Kas to nosaka?
To nosaka šūnu agresivitāte. Liela nozīme ir primārā prostatas vēža apstarošanai – jo lielāku apstarošanas devu organisms ir saņēmis, jo lielākas cerības, ka vēzis neatgriezīsies. Tas ir novērojams 5 līdz 40 procentos gadījumu. Turklāt prostatas vēzis kļūst jaunāks un nav vairs astoņdesmitgadnieku slimība.
Mūsu projektā izmantoto inovatīvo preparātu ārstniecībā vēl plaši nelieto, taču jau tagad ir ļoti daudzsološi rezultāti, un mēs ceram ka tie dos nozīmīgu ieguldījumu šīs nopietnās slimības ārstēšanā.
