ANO Populācijas dienā RSU eksperti LR1 stāsta par ģimenes plānošanas jautājumiem
ANO 11. jūlijā atzīmē Pasaules populācijas dienu, šogad tās temats veltīts ģimenes plānošanai un katra pasaules iedzīvotāja tiesībām plānot savu ģimeni. Kādas ir ģimenes plānošanas tradīcijas pasaulē? Cik pieejama ir reproduktīvās veselības aprūpe sievietēm pasaulē un kā tā saistīta ar ģimenes plānošanu, LR1 raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta direktore, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, medicīnas zinātņu doktore un profesore Gunta Lazdāne, kas 15 gadus ir strādājusi ANO Pasaules Veselības organizācijā, un RSU doktorantūras studente Diāna Dubrovska.
"Pirms vairākiem gadiem pasaulē galvenais uzsvars bija uz pasaules populācijas samazināšanu, bet tagad runājam par tiesībām katram izvēlēties savu ģimenes modeli, balsototies uz zinātniski pamatotu informāciju. ANO akcentē katra tiesības uz izglītību reproduktīvajos jautājumos un atbilstošas kontracepcijas izvēli," uzsver G. Lazdāne. "Ģimenes plānošana daudzviet pasaulē nav vienkārša, jo to ietekmē tradīcijas, reliģiskā pārliecība, sociālie paradumi un arī valsts politika.
Svarīgs jautājums ir arī sievietes seksuālā un reproduktīvā veselība, kas cieši saistīta ar vispārējo veselību un ģimenes labsajūtu. Vairākās valstīs būtiska problēma ir sievietes vērtības saskatīšana arī ārpus viņas reproduktīvās funkcijas.""
"Ir interesanti vērot, kā mūsdienu tehnoloģijas sadzīvo ar, piemēram, sentēvu metodēm un priekšstatiem,” stāsta RSU sociālantropoloģe D. Dubrovska. “Pētot Melnkalnes ģimenes plānošanas tradīcijas un dzimumspecifiskos abortus, secināju, ka bieži sievietes vēlmei tikt pie konkrēta dzimuma mazuļa nav nekādas korelācijas ar viņas izglītības līmeni. Tas drīzāk ir saistīts ar sabiedrībā iesakņojušos priekšstatu par sieviešu lomu un iespējām sabiedrībā. Tāpat arī trūkst zināšanu par reproduktīvo veselību, par to, kā veidojas bērna dzimums."
G. Lazdāne, strādājot ANO Pasaules Veselības organizācijā, ir konsultējusi dažādu valstu atbildīgās institūcijas, lai tās nevis mainītu likumdošanu ģimenes plānošanas jautājumos, bet lai integrētu izglītības sistēmā demokrātiskās vērtības, lai mainītu sabiedrībā iesakņojušos priekšstatus par dzimumu lomām. Ar likumdošanu regulēta ģimenes plānošanas politika nevienā valstī nav nesusi pozitīvus rezultātus, piemēram, aizliedzot Rumānijā abortus, par 40 % palielinājās sieviešu mirstība grūtniecības laikā.
Runājot par reproduktīvajiem jautājumiem Latvijā, G. Lazdāne atzīst, ka situācija ir bēdīga – apmēram 25 % pāru, kas neplāno bērnu, nelieto nekādu kontracepciju, bet 20 % pāru lieto neefektīvu kontracepciju, kas ilgtermiņā var nelabvēlīgi ietekmēt pāra attiecības. Lielākā problēma ir informācijas trūkums, kā arī joprojām liela nozīme ir aizspriedumiem.
