Disertācijas pētījums par autoimūno vairogdziedzera slimību rašanos un attīstību
Autoimūnās vairogdziedzera slimības (AIVS), kas galvenokārt izpaužas kā Greivsa slimība vai Hašimoto tireoidīts, ir visbiežāk sastopamās autoimūnās slimības pasaulē, kuru izplatība un biežums pēdējās desmitgadēs palielinās. Ir būtiski identificēt imunoloģiskos un patomorfoloģiskos faktorus, kas iesaistīti AIVS izcelsmē.
Lai gan 1. un 2. tipa T līdzētājšūnu (Th) izmainīta aktivitāte AIVS patoģenēzē uzskatāma par pierādītu, nesen veiktie pētījumi liecina arī par iespējamu Th17 šūnu nozīmi šo slimību attīstībā. Turklāt Th šūnu attīstību var ietekmēt selēna deficīts, veicinot šūnu un humorālās imūnatbildes disfunkciju.
Šajā pētījumā pirmo reizi tika pētīta Th17 citokīnu nozīme AIVS patoģenēzē kontekstā ar selēna statusu un vairogdziedzera folikulu integritātes novērtējumu. Th17 citokīnu līmenis tika analizēts gan AIVS pacientu plazmā, gan vairogdziedzera audos, lietojot imūnhistoķīmijas, imūnfluorescences, imūnelektronmikroskopijas un xMAP metodes.
Dažādu ar Th17 šūnu saistīto citokīnu vienlaicīga noteikšana sniedza jaunu informāciju par sarežģīto citokīnu modeli, kas raksturo AIVS. Iegūtie dati liecina, ka ar Th17 saistītie citokīni var būt nozīmīgi AIVS patoģenēzē. Pētījumā iegūtas korelācijas starp ar Th17 saistīto citokīnu līmeni un hipertireozes smagumu Greivsa slimības pacientiem veido teorētisku pamatu turpmākajiem vairogdziedzera autoimunitātes pētījumiem. Pētījums apstiprina arī nepietiekamu selēna līmeni plazmā AIVS pacientiem Latvijā.
Tatjanas Zaķes promocijas darba Thyroid Autoimmunity: Exploring the Role of Th17-associated Cytokines and Pathomorphological Mechanisms Involved in the Pathogenesis of Hashimoto’s Thyroiditis and Graves’ Disease aizstāvēšana notiks 2021. gada 2. decembrī.
Plašāka informācija
Promocijas darba vadītājas: RSU prof. Valērija Groma un asoc. prof. Ilze Konrāde.
