Simulācijās balstīta ārstu mūžizglītība kā pacientu drošības pamats
Nepareizi izvēlēts ārstniecības plāns, medikamentu ietekmes negaidītas blakusparādības, medicīnas personāla kļūdas un citas kļūmes vai negadījumi ārstniecības procesā ir trešais izplatītākais nāves iemesls ASV. Vašingtonas universitātes profesors Pauls Keire stāsta, ka pacientu drošība ir prioritāte ASV veselības aprūpē, tomēr katru gadu dažādu medicīniska rakstura kļūdu dēļ no dzīves šķiras aptuveni 250 000 amerikāņu, kas valstij nodara 250–300 miljardu dolāru lielus zaudējumus. Viena šāda kļūda izmaksājot no 5200 līdz pat 85 000 dolāru.
Profesors P. Keire (attēlā) piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkotajā starptautiskajā konferencē Sabiedrība. Veselība. Labklājība, kas 2018. gada 10.–12. oktobrī notika RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā un bija veltīta pilsētu un lauku pētījumiem no dažādām perspektīvām. Kopā ar konferences organizatoriskās komitejas vadītāju, asociēto profesori Lolitu Vilku viņš bija veselībai un labklājībai mūža garumā veltītas plenārsesijas moderators. P. Keire ir dzimis latviešu ģimenē Kalifornijā, Sanhosē pilsētā. Tēvs ASV strādājis aviokompānijā Boeing par inženieri, bet mamma bijusi dzemdību medmāsa. P. Keire studējis medicīnu Deitonā, Ohaio pavalstī, tad devies uz Vašingtonas Universitāti Sietlā, kur ieguvis doktora grādu medicīnā un tagad ir docētājs.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem 50–70 % medicīnisko kļūdu varēja tikt novērstas. Viens no iemesliem, kādēļ ne visas kļūdas tiek savlaicīgi labotas, pēc P. Keires uzskata, ir informācijas trūkums, jo ir gadījumi, kad mediķi par tām savlaicīgi neinformē. Iemesli ir vairāki, kas pamatā saistīti ar bažām zaudēt pozitīvu reputāciju, kā rezultātā varētu tikt ietekmēta karjeras virzība, vai pat zaudēts darbs. Cits iemesls ir neticība, ka ziņošana par kļūdu kaut ko var uzlabot, kā arī dažkārt nav atsaucības no kolēģiem un vadības, jo ziņojums par kļūdu ne vienmēr tiek atbalstoši novērtēts.
P. Keire uzskata, ka katrā medicīnas iestādē – vai tā būtu plaša klīnika, vai neliela ambulatoras ārstniecības iestāde – ir jāizstrādā un jāievieš noteikumi vai vadlīnijas, kā jārīkojas medicīnas personālam konstatētas kļūdas vai neatbilstības gadījumā.
Cits ne mazāk nozīmīgs veids, kā mazināt kļūdu risku ir uz simulācijām balstīts studiju process, jo tieši regulāri treniņi, prasmju izveidošana, pilnveidošana un atjaunošana ir veids, kā izvairīties no kļūmēm. Kā stāsta P. Keire, nesen Vašingtonas universitātē, kas pēc The Reuters Top 100 vērtējuma ir viena no piecām inovatīvākajām universitātēm pasaulē, tika atklāta īpaša celtne, kur medicīnas studenti ar simulāciju palīdzību var pilnveidot zināšanas un prasmes. Tāpat Vašingtonas universitātē nesen ir ieviests moderns simulāciju aprīkojums tieši zobārstniecības studijām.
RSU uzskata, ka uz simulācijām balstīta medicīnas izglītība ir veids, kā sagatavot izcilus speciālistus un samazināt iespējamo ārstniecības kļūdu risku, tādēļ universitāte investē uz simulācijām balstītu studiju attīstībā jau vairāk nekā piecus gadus. Ir izstrādāta attīstības sistēma, sākot ar simulācijām pirmsklīnikā, komandu un procesu simulācijām, simulācijām klīnikā, kam jau pēc veiksmīgas dažādo manipulāciju apguves seko jaunā mediķa tikšanās ar pacientu. Arī Vašingtonas universitātes profesors P. Keire ir pārliecināts, ka simulācijas medicīnas studiju procesā ir ceļš uz ārstniecisko kļūdu samazināšanu gan ASV, gan Latvijā gan citu pasaulē.
