Studijas RSU nobruģē ceļu karjerai diplomātijā

Frančeska Tīna Kursīte šovasar absolvēja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmu Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas un nu jau vairāk nekā trīs mēnešus strādā Ārlietu ministra birojā. Paralēli darbam Frančeska RSU maģistrantūrā studē starptautiskās attiecības un diplomātiju.

Diplomātija - spontāni mērķtiecīga izvēle

“Meklēju, kurā studiju programmā var apgūt diplomātiju, un sāku ačgārnā secībā – vispirms atradu maģistra programmu, un tad tai piemeklēju bakalaura studiju programmu,” par studiju izvēli stāsta Frančeska. “Kāpēc diplomātija? Vidusskolā man vēl nebija skaidrs, ko īsti darīt ar savu dzīvi. Mācījos eksaktajā klasē, tāpēc vēl bija variants iet studēt fiziku. Jāsaka paldies manai skolai, jo vidusskolā pie mums ciemojās dažādu profesiju pārstāvji. Kādu reizi bija tikšanās arī ar diplomātu – man ļoti patika tas, ko viņš stāstīja par savu jomu. Es labi zināju valodas, padevās arī humanitārās zinātnes, tāpēc izlēmu par labu diplomātijai. Jāatzīst, tas bija nedaudz spontāns lēmums.”

Par labu studijām Rīgas Stradiņa universitātē Frančeska izlēmusi sagatavošanas kursu – Jauno diplomātu un politologu akadēmijas – dēļ: “Tā bija laba iespēja pārliecināties, vai šī joma man ir piemērota. Man nebija nekādu priekšzināšanu ārpolitikā un diplomātijā, bet kursos man iedeva labu zināšanu bāzi. Iepazinos arī ar lielāko daļu docētāju un nākamo kursabiedru, kuri kļuva draugi. Kursu beigās bija jākārto eksāmens un labākais absolvents automātiski varēja studēt budžeta grupā; šo iespēju es arī ieguvu. Aprīlī beidzās šie kursi, es vēl mācījos vidusskolā, bet studijas man jau bija nodrošinātas, tā kā pat nedomāju iet pieteikties studijām citā augstskolā.”

Grūti mācībās, viegli kaujā

Vaicāta, kādi bija lielākie izaicinājumi un grūtības studiju laikā, Frančeska pirmkārt min lielo studiju intensitāti un apjomu: “Jāmācās bija daudz un prasības augstas, bet šo var vērtēt arī pozitīvi, jo galu galā pēc tam pats esi ieguvējs – ir apjomīgas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas pēc tam ļauj veiksmīgi startēt profesionālajā jomā. Vairs nebiedē ne liels darba apjoms, ne saspringts darbs stresa apstākļos.

Manam studiju gadam trāpījās tāds brīdis studiju programmā, kad notika dažādas izmaiņas un eksperimenti. To mērķis bija uzlabot studiju programmu, tika piesaistīti jauni docētāji un izveidoti jauni studiju kursi – daži veiksmīgi, daži nē. Mēs, studenti, aktīvi paudām savu viedokli gan ar novērtējuma anketām, gan tiešās sarunās ar katedru. Redzot, kāda studiju programma ir tagad, saprotu, ka mūsu ieteikumi ir ņemti vērā.

Tas ir labi, ka studiju programma turpina attīstīties, pielāgojas aktualitātēm, un šīs pārmaiņas notiek saskaņā arī ar studentu viedokli.

Kā vienu no lielākajiem plusiem savai augstskolai varu minēt studijas pie docētājiem – labākajiem ārpolitikas ekspertiem Latvijā. Attieksme vienmēr ir atsaucīga un pretimnākoša, it sevišķi rakstot noslēguma darbu.

Liels ieguvums no studijām augstskolā ir arī mani draugi. Spilgti atceros brīdi, kad studiju darbus nodevām katedras biroja administratorei Sandrai Alksnei un viņa mums ar draudzeni teica: “Tas labi, ka jūs tādas draudzīgas esat, jo drīz pienāks brīdis, kad neviens cits jūs nesapratīs, tikai jūsu Stradiņu kursabiedri!” Mēs tobrīd viņas teiktajam īsti neticējām, bet galu galā viņai bija taisnība, un arī tagad varu teikt, ka kursabiedri ir manu tuvāko draugu lokā. Arī profesionālā ziņā tas daudz ko dod – mēs katrs strādājam savā darbavietā un profesionālie sakari, tīklošanās ir noderīga. Gandrīz visi mani kursabiedri strādā ārpolitikas jomā vai valsts pārvaldē, piemēram, Aizsardzības ministrijā, Ekonomikas ministrijā, arī analītiskajā žurnālistikā.”

Ceļamaize no augstskolas ārlietu dienestam

Lai arī Frančeskai daudzi teica, ka studijas Stradiņos nav iespējams savienot ar darbu, viņai tomēr tas izdevās. Uzreiz pēc vidusskolas Frančeska sāka strādāt par klientu konsultantu un turpināja to arī bakalaura studiju laikā. Viņa atzīst, ka šis darbs bija kā praktiskā diplomātija – nācās risināt sarežģītas situācijas un uzklausīt visdažādākos klientus.

Uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas absolvente sāka strādāt ārlietu ministra birojā. Kad mēģinājām sarunāt interviju ar Frančesku, viņai bija ļoti saspringts laiks – tobrīd viņas darbs bija saistīts ar NATO valstu ārlietu ministru vizīti Latvijā. Dažādu ārvalstu amatpersonu vizīšu organizēšana, darbs ar dokumentiem, ārlietu ministra dienskārtības plānošana – šie ir tikai daži no Frančeskas darba pienākumiem ārlietu ministra sekretāres amatā. “Mana darba specifika ir tāda, ka nekad nevaru paredzēt, kāda būs mana darba diena – darbs ir dinamisks un mainīgs, to var ietekmēt notikumi ministrijā, ārpolitikā vai pat laikapstākļi, piemēram, kad sniegputeņa dēļ apstājas aviosatiksme,” atzīst Frančeska.

“Visas praktiskās iemaņas, kas man noder darbā, ieguvu studiju laikā, izstrādājot studiju darbus, analizējot lielus informācijas apjomus. Spēja uzstāties publiski, aizstāvēt savu viedokli gan rakstiski, gan mutiski, strādāt daudz un izturēt paaugstināta stresa apstākļus, komunikācijas prasmes – tas viss ir Stradiņu rūdījums."

"Nekad nav iespējams iemācīties visus teorētiskos faktus, bet studiju laikā iegūtās prasmes ir ļoti universālas un ļauj izdzīvot jebkurā darbā.”

Tuvo Austrumu šarms

Frančeskas akadēmiskās intereses saistās ar Tuvajiem Austrumiem, un arī bakalaura darbs bija par šo tēmu. Viņa stāsta: “Par šā virziena izvēli jāsaka paldies manu studiju darbu un arī bakalaura darba vadītājam Edijam Bošam. Viņš ļoti veiksmīgi mani ievirzīja šajā tēmā, jo tā ir maz pētīta, tāpēc esmu gandarīta, ka mans darbs  ir ar pievienoto vērtību. Tuvie Austrumi ir izaicinoša joma no pētnieka viedokļa – informācija nav viegli pieejama, turklāt pārsvarā tā ir arābu valodā. Tāpēc es mācos šo valodu, lai piekļūtu pirmavotiem.

Esmu diezgan daudz bijusi Tuvo Austrumu valstīs, man patīk šo cilvēku mentalitāte un dzīves skatījums. Darbs ārlietu dienestā ir saistīts ar ceļošanu un rotāciju dažādu valstu vēstniecībās un pārstāvniecībās, tāpēc ļoti labi varu iedomāties sevi strādājam šajās valstīs."

"Pašlaik man ļoti patīk mans amats – tas ir saskaņā ar to vīziju, kā es studiju laikā iedomājos diplomāta profesiju. Darbs ir aizraujošs un man ir fantastiski kolēģi."

"Nākotnē es gribētu pilnveidoties profesionāli un iepazīt arī šā darba citus aspektus. Latvijas ārlietu dienests nav liels, tāpēc mums ir jāzina viss par visu, -  šaura specializācija ir retos gadījumos, ir jāpārzina visi ārpolitikas jautājumi.”

Novēlu drosmi un nedaudz pārgalvības!

Ko Frančeska iesaka studentiem, kurus interesē diplomātija un kuri plāno studēt RSU? “Noteikti ir vērts mācīties sagatavošanas kursos, Jauno diplomātu līgā. Tur varēs gan pārliecināties, vai tiešām šī joma ir piemērota, kā arī apgūt nepieciešamās priekšzināšanas, iepazīt docētājus un potenciālos kursabiedrus. Šos kursus viegli savienot ar mācībām skolā, jo tie notiek sestdienās.

Vēl noteikti topošajiem studentiem novēlu nenobīties no dažbrīd apjomīgajām studijām. Mācības RSU nav vieglas un diplomu nevienam tāpat vien nedod, tas ir jānopelna. Jārēķinās, ka praktiski viss laiks aizies mācībām un varbūt būs jāupurē kādas blakusnodarbības no savas dzīves, bet beigās ieguvums ir nenovērtējams, jo būs ielikts kārtīgs profesionālās dzīves pamats."

"Novēlu būt drosmīgiem un nedaudz pārgalvīgiem, bruņoties ar gribasspēku, mērķtiecību un nebaidīties meklēt docētāju palīdzību un atbalstu.”