RSU rezidente Maija Koka: ginekoloģija ir skaista profesija, kas prasa lielu izturību
Topošā ginekoloģe Maija Koka jau otro gadu mācās rezidentūrā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un uz interviju nāk tieši no nakts dežūras Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Sākot medicīnas studijas, Maija jau zināja, ka būs ginekoloģe, jo šī specialitāte paver ļoti plašu darbības lauku – no dzemdniecības un bērnu ginekoloģijas līdz reproduktīvās un menopauzes vecuma veselības jautājumiem.
"Ginekologiem jābūt fiziski un emocionāli stipriem, lai izturētu lielo slodzi un saspringto darba ritmu," viņa uzskata. “Tā ir ļoti skaista un dinamiska profesija, jo jāstrādā ar ģimenes plānošanas jautājumiem, jāpiedalās dzemdībās, taču ir arī smagā puse ar zaudējumiem, slimībām un patoloģijām, ar ko ikdienā jāsaskaras ārstam.”
Kāpēc studē rezidentūrā Rīgas Stradiņa universitātē?
Mācoties RSU Medicīnas fakultātē, sapratu, ka šeit ir pasaules līmeņa konkurētspējīgas medicīnas studijas, tāpēc bija likumsakarīgi, ka rezidentūrā izvēlējos studēt šeit. Šeit ir lieliski, pretimnākoši un profesionāli docētāji, kas iedod ne tikai pamatīgas zināšanas, bet arī izpratni par attieksmi pret pacientu.
RSU un kopumā Latvijā ir ļoti profesionāli un spēcīgi speciālisti ginekoloģijā ar plašu starptautisku pieredzi, tāpēc es tiešām varu teikt, ka man ir lepnums studēt RSU. Šobrīd es vēl neesmu izvēlējusies, kurā ginekoloģijas virzienā specializēšos, tagad es ņemu maksimāli visu no katra rotācijas kursa un zināšanas kā puzles gabaliņus lieku kopā.
Rezidentūrā strādājam ļoti patstāvīgi, un šo uzticēšanos jaunajiem speciālistiem es ļoti novērtēju. Jau medicīnas studiju laikā RSU mūs radināja pie patstāvības un atbildības sajūtas, un tas ļoti palīdz, sākot darba gaitas.
Kad un kāpēc izvēlējies studēt ginekoloģiju?
Par to, ka būšu ginekoloģe, zināju jau pašā studiju sākumā, kaut ir bijušas domas arī par dermatoloģiju vai pediatriju. Jau studējot veicu brīvprātīgo darbu ginekoloģijā, lai labāk iepazītu šo specialitāti. Tā kā manā ģimenē jau ir ginekologs, tad, nākot uz rezidentūru, zināju, ka būs jārēķinās ar negulētām naktīm, lielu slodzi, zvaniem no pacientiem svētkos un brīvdienās.
Jo es vairāk mācos, jo vairāk saprotu, ka ginekoloģija un dzemdniecība ir ārkārtīgi plaša specialitāte, kas ietver gan ambulatoro, gan ķirurģijas darbu. Šī profesija ir ļoti skaista, jo ir jāstrādā arī ar reproduktīvā vecuma sievietēm, kas plāno bērniņu, ir jāpiedalās dzemdībās. Bet ir arī jāpieņem otra puse – slimības un patoloģijas, jo ar tām jāstrādā ikdienā. Ginekoloģija ir ļoti dinamiska un reizē smaga specialitāte, jo jābūt ne vien fiziski stipram, lai izturētu nakts dežūras un operācijas, bet arī emocionāli noturīgam un iejūtīgam. Ginekologam nereti nākas uzklausīt zaudējumu stāstus, tāpēc jāprot dot sievietēm cerību.
Ko ieteiktu ņemt vērā tagadējiem medicīnas studentiem – topošajiem rezidentiem?
Ir maksimāli jāņem visas zināšanas un pieredze no studijām un praktiskā darba, arī no blakus specialitātēm, lai nenorobežotos savā jomā un redzētu cilvēku kopumā.
Kad es stājos rezidentūrā ginekoloģijas specialitātē, bija liels konkurss, un pirmo pusgadu studēju par maksu, tikai pēc tam jau tiku budžeta grupā. Tāpēc gribu aicināt studentus nebaidīties un stāties izvēlētajā specialitātē, pat ja ir liels konkurss. Ja arī sākumā tiek tikai maksas grupā, tad pēc tam ir iespēja turpināt studijas par valsts līdzekļiem.
Gribu mudināt topošos studentus daudz nodarboties ar sportu – tas gan dod darbam nepieciešamo fizisko izturību, gan arī sniedz atelpu pēc lielās slodzes. Ir labi, ja ārpus darba ir kāds vaļasprieks, kur smelties spēku. Es pati relaksējos distanču slēpošanā, riteņbraukšanā un skriešanā – pēc tam es pie pacientiem varu atgriezties mierīga un enerģijas pilna.
Kādu redzi savu profesionālo dzīvi pēc rezidentūras beigšanas?
Lai gan pati nāku no Madonas, sākumā noteikti gribētu pastrādāt Rīgā, jo te ir dinamiskāks darba ritms, ir vairāk akūto pacientu. Vēlos strādāt gan ambulatoro, gan stacionāro darbu, lai uzturētu un uzlabotu dažādas prasmes. Noteikti papildus gribētu strādāt arī reģionu slimnīcā, jo tur ir cits dzīves ritms. Tā kā reģionos darbs bieži vien ir daudz patstāvīgāks, tad ir labi, ka Rīgas pieredze dod drošības sajūtu un varu tālāk sniegt savu ieguldījumu ar galvaspilsētas slimnīcās uzkrātajām zināšanām un moderno tehnoloģiju prasmēm. Studiju gados esmu bijusi vasaras praksē Cēsu slimnīcā un volontējusi Madonā.
Noteikti gribu palikt un strādāt Latvijā. Vēlos smelties pieredzi ārzemēs, bet pēc tam atgriezties Latvijā. Jau medicīnas studiju laikā gadu mācījos un strādāju Ungārijā, kur sajutu, ko nozīmē pieredze ārvalstu klīnikā. Joprojām atceros daudzus pacientus, un šī pieredze man palīdz šodienas darbā.
