RSU Juridiskajā fakultātē topošos juristus izglīto jau desmit gadus
Juristu no laba jurista atšķir "ieguldītais darbs, zināšanas, izpratne, spēja kritiski domāt, kā arī citas jurista profesijā ļoti būtiskas īpašības. Labam juristam ir jābūt ļoti labam teorētiskajam pamatam un izpratnei par tiesību zinātni kopumā, kā arī jāpiemīt kritiskajai domāšanai", uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) absolvente Agnese Reine-Vītiņa, kura juristes darbu privātajā sektorā veiksmīgi apvieno ar lektores pienākumiem RSU.
Viņa RSU ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu un turpina studijas doktorantūrā.
Kāpēc savulaik izvēlējāties studēt RSU?
Izvēloties starp augstskolām un tajās piedāvātajām studiju programmām, vērtēšanas kritēriji bija vairāki: studiju programmas saturs, klātienes lekciju norises laiks, kā arī akadēmiskais personāls. Manuprāt, ļoti būtiski ir tas, lai akadēmiskais personāls ir ne tikai augsti kvalificēti akadēmiķi, bet arī praktiķi, kuri ikdienā praktizē attiecīgajās tiesību nozarēs. Izvērtējot kopumā, secināju, ka RSU ne tikai ir augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, bet arī tiek pieaicināti vieslektori, turklāt liela daļa no docētājiem ir ikdienā praktizējoši juristi vai ieņem citu amatu juridiskajā profesijā.
Kas bija grūtākais, studējot RSU?
Tā kā studēju nepilna laika programmā, sākotnēji grūtākais bija pierast pie lielā patstāvīgo darbu apjoma, kā arī laika, kurš katram individuāli jāiegulda savā attīstībā, lai sasniegtu labākos rezultātus. Taču tā ir jurista profesijas specifika, ka jāspēj ne tikai analizēt, izmantot kritisko domāšanu, jāpārzina normatīvie akti un to piemērošana, bet arī jātrenē juridiskā valoda gan diskusijās, gan rakstveidā.
RSU Juridiskā fakultāte dibināta 2009. gadā. Kā, gadiem ejot, ir mainījies studiju process jurisprudencē? Vai tas joprojām mainās?
Attīstība ir neapstādināms process, un arī studiju process RSU Juridiskajā fakultātē attīstās ik dienu. Kad sāku studijas, iekšējais studējošo portāls nebija tik attīstīts, kā tas ir šobrīd. Studentiem liela daļa informācijas tika nodota e-pastos u. c. Pašlaik e-studijas ir studenta pamata rīks, kurš tiek izmantots materiālu apguvei, patstāvīgo darbu iesniegšanai, pārbaudījumu kārtošanai, saziņai ar pasniedzējiem u. c.
Mainās arī studiju process, studiju kursu saturs un pieeja studentu izglītošanai, kas vairāk vērsta uz kritisko domāšanu, praktisko iemaņu attīstību un kopējo izpratni par tiesību zinātni.
Protams, straujā tehnoloģiju attīstība veic savas izmaiņas mūsdienu izglītībā, līdz ar to arī universitātēm jāpielāgojas šim attīstības procesam un jāsniedz mūsdienīgi risinājumi, jāpiedāvā studentiem dažādas novitātes, lai nodrošinātu jaunāko tendenču ieviešanu studiju procesā.
Vai un kā jurisprudences studijās RSU tiek izmantota simulācija jeb realitātes atdarinājums?
Arvien vairāk studiju procesā tiek iekļautas praktiskās nodarbības, kurās tiek izmantota simulācija. Kā piemēru varu minēt semināru veidā organizētās nodarbības, kurās studentiem īsā laika posmā jāizvērtē dotās situācijas, jāveic to analīze un jāpiedāvā risinājums. Ar šāda veida izspēlēm tiek attīstītas gan katra studenta individuālās prasmes kāzusu (situāciju) risināšanā, gan spēja strādāt komandā.
Kuri ir jūsu skolotāji tiesību zinātnē?
Par vienu no saviem pirmajiem skolotājiem tiesību zinātnē uzskatu RSU Juridiskās fakultātes docētāju Dr. iur. Kitiju Biti. Viņa studiju laikā man sniedza ne tikai zināšanas konkrētajos studiju kursos, kurus docēja, bet arī izpratni par tiesību zinātni kopumā. Var teikt, ka viņa ir vadījusi mani, sākot no bakalaura studiju laika, līdz pat šim brīdim, kad joprojām ir zinātniskā konsultante mana promocijas darba izstrādē doktorantūrā.
Bieži ir dzirdēts, ka Latvijā ir par daudz juristu, ka visiem pēc tam nav darba… Ko jūs par to domājat?
Reizi pusgadā universitātēs visā Latvijā gan bakalaura, gan maģistra studiju programmas absolvē, iegūstot bakalaura vai maģistra grādu, liels skaits jauno juristu. No pieredzes secināms, ka daļa no absolventiem neizvēlas strādāt jurista profesijā, jo apguvuši tiesību zinātni, lai paplašinātu savas zināšanas, paaugstinātu intelektuālo līmeni un iegūtu savai profesijai nepieciešamās papildu zināšanas. Otra daļa absolventu, kuri vēlās strādāt un attīstīties jurista profesijā, cenšas iekļauties darba tirgū, taču tajā brīdī tiek atlasīti labākie no juristiem. Manuprāt, juristam ar augstu zināšanu līmeni, spēju pielāgoties un vēlmi attīstīties darbs darba tirgū būs vienmēr.
Ar ko jaunietim jārēķinās, izvēloties studēt RSU jurisprudenci?
Ikvienam studentam, sākot studijas RSU Juridiskajā fakultātē, jārēķinās ar to, ka no universitātes puses tiks sniegta daudzpusēja, maksimāli izglītojoša informācija, taču, lai sasniegtu augstāko zināšanu līmeni un students spētu integrēties darba tirgū, pašam būs jāiegulda liels darbs.
Juriste Agnese Reine-Vītiņa
Bakalaura studijas RSU pabeidza 2017. gada februārī
Maģistra studijas RSU pabeidza 2018. gada jūnijā
RSU docētāja kopš 2018. gada
Specializējusies civiltiesībās
Pašlaik strādā privātajā sektorā
