No sociālā darba brīvprātīgā līdz Sociālā dienesta vadītāja amatam 25 gadu vecumā
Skrīverietis Edvarts Pāvulēns strādāja par Skrīveru dienas aprūpes centra sociālo rehabilitētāju, pēc tam vairāk nekā gadu bija šī centra vadītājs, bet tagad jau piekto mēnesi ir Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs.
Aiz muguras viņam sociālā darba bakalaura studijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), un pašlaik jāgatavojas maģistra darba aizstāvēšanai. Neraugoties uz savu aizņemtību, 25 gadu vecais Edvarts atrod laiku arī tam, lai darbotos RSU studiju virziena Sociālā labklājība kvalitātes padomē, kas regulāri pārrauga un izvērtē studiju programmu saturu, iesniedz priekšlikumus par studiju kvalitātes uzlabošanu u. c.
2022. gads. Edvarts Pāvulēns pie Aizkraukles novada domes. Foto: Elita Brovacka
"Maģistra studijas ir liels ieguvums iegūto zināšanu un prasmju dēļ, turklāt maģistra grāds noder turpmākajā karjerā,”
uzskata Edvarts, kuram pēdējais pusgads ir bijis ļoti saspringts, jo bieži vien darbam jaunajā un atbildīgajā amatā atvēlētas arī vakara stundas un brīvdienas. “Tomēr pamazām tuvojos mērķim – maģistra grādam. Kaut arī nav vienkārši apvienot studijas ar darbu, vienmēr piedalos gan lekcijās, gan nodarbībās.”
Ar lielu vēlmi strādāt un radīt pārmaiņas
Uz jautājumu, kas viņu pagājušā gada novembrī pamudināja pretendēt uz tik atbildīgo Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītāja amatu kopā ar krietni pieredzējušākiem kolēģiem, Edvarts ir tiešs un atklāts: “Gan kolēģi, gan apkārtējie mudināja pieteikties. Es gan pieteicos ar domu, lai atgādinātu, ka nekur neesmu pazudis, un biju pārliecināts, ka ar to arī viss beigsies. (Smejas.) Galu galā pieteikumu iekšējā konkursā nebija daudz, un Aizkraukles novada dome, izvēloties mani, domāju, pieņēma diezgan drosmīgu lēmumu, jo man patiešām nav lielas pieredzes.”
Edvarts uzstājas RSU 7. starptautiskajā starpdisciplinārajā zinātniskajā konferencē "Sabiedrība. Veselība. Labklājība", kas notika 2018. gada 10.–12. oktobrī
Pārbaudes laiks jaunajā amatā viņam paskrējis nemanot, un šo dažu mēnešu laikā izdarīts daudz. “Kopējā izpratne par vienotu redzējumu, darbības veidu un metodēm noteikti būs turpmākā gada jautājums. Šobrīd vairāk plānojam, organizējam un veicinām, lai iestādē pēc reformas viss strādātu nepārtraukti,” atzīst jaunais Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns. “Tā kā Aizkraukles novada Sociālais dienests ir jauna iestāde, šobrīd nav runa par izmaiņām, bet gan par iestādes izveidošanu. Iepriekš katrs apvienotā novada Sociālais dienests ir strādājis atšķirīgi. Svarīgākais ir paturēt labās tradīcijas, metodes un sadarbības partnerus.”
Pašlaik liels darbs tiekot ieguldīts, lai Aizkraukles novada Sociālajā dienestā pilnveidotu dokumentu apriti – lai visi darbinieki un klienti saņemtu nepieciešamos dokumentus, neveidojot liekas darbības, kas apgrūtina ikdienas darbu. Daudz laika un ideju tiek veltīts arī tam, lai “attīstītu dažādus sociālos pakalpojumus. Plānots, ka šogad darbu uzsāks grupu māja, dienas aprūpes centrs u. c. pakalpojumi.”
Sociālā darba studijas RSU izvēlas pēc brīvprātīgajā darbā gūtās pieredzes
Sociālais darbs bijusi Edvarta otrā studiju izvēle. “Sākotnēji gribēju studēt kultūras nozarē, taču toreiz neiekļuvu budžeta vietā, tāpēc izvēlējos studēt sociālo darbu. Zināju, kas tas ir, jo biju vairākus gadus darbojies par brīvprātīgo dažādās organizācijās, kas sniedz sociālo atbalstu,” par studiju sākumu atceras RSU sociālā darba maģistrants.
Sociālā darba studijas RSU ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas, un tas Edvartam pašlaik ļoti noder ikdienas darbā. “RSU apgūtās teorijas un metodes palīdz saprast cilvēku, izzināt viņa problēmas un palīdzēt piemērot labāko palīdzības veidu,” stāsta Sociālā dienesta vadītājs.
“Nozīmīga daļa RSU ir medicīnas priekšmetu bloks, kas nav citās universitātēs. Tas palīdz saprast cilvēku no dažādiem aspektiem un bieži vien dod priekšstatu, kādēļ cilvēks uzvedas tā un ne citādi.”
2020. gadā, absolvējot RSU sociālā darba bakalaura programmu. Foto no privātā arhīva
Maģistra darba pētījums par personām ar garīgiem traucējumiem
Pamazām tuvojas Edvarta maģistra studiju noslēgums, kad būs jāaizstāv maģistra darbs. Viņa pētījuma tēma ir nozīmīgs un aktuāls jautājums, kas būtu jārisina valsts līmenī, – Sabiedriskā doma par sabiedrībā balstītiem sociāliem pakalpojumiem personām ar garīga rakstura traucējumiem ieviešanu pašvaldībās.
“Problēma bieži vien ir sabiedrības attieksmē – tiek rīkotas protesta akcijas, vākti paraksti, lai tikai netiktu izveidots kāds sociālais pakalpojums.
Iedzīvotāji nespēj novērtēt, ka
personas ar garīgiem traucējumiem ir sabiedrības locekļi un viņi ar nelielu atbalstu spēj dzīvot patstāvīgi. Diemžēl aizvien pastāv priekšstats, ka šo personu vieta ir ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kur tie nespēj īstenot savu potenciālu,”
skaidro jaunais speciālists.
2021. gads. Edvarts savā darba vietā Skrīveru dienas aprūpes centrā. Foto: Arvis Upītis
“Šī ir valstiskas nozīmes problēma. Latvija ar savu sociālo pakalpojumu tīklu atpaliek no visas Eiropas. Tāpēc ir nozīmīgi, ka, piemēram, tiek veidotas izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas noteiks, ka pašvaldībām obligāti jānodrošina saviem iedzīvotājiem dažādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi.”
