Sveicam emeritēto profesoru Jāni Gaujēnu 90 gadu jubilejā!

Pagājuša gada rudenī apmeklējām profesoru Jāni Gaujēnu viņa dzīvoklī Rīgā, lai saņemtu dažādus, viņam piederējušus priekšmetus RSU muzeja vēstures krājuma papildināšanai. Profesors savos teju 90 gados bija ieinteresēts dalīties stāstos, kas saistās ar katru no tiem.

Līdzās ārkārtīgi bagātajām un nozīmīgajām profesionālajām gaitām šis apmeklējums bija iespēja nedaudz iepazīt arī privātāku profesora dzīves pusi.

Jānis Gaujēns 2007. gada 6. decembrī. Foto no RSU muzeja krājuma

Profesors sava mūža laikā saņēmis vairākus apbalvojumus, tomēr viņš piebilst, ka lielu padomju varas apbalvojumu viņam nav, izņemot LPSR Valts prēmiju 1974. gadā. Nozīmīgākie atjaunotās Latvijas laika apbalvojumi ir Triju Zvaigžņu ordenis, Paula Stradiņa balva, Aleksandra Bieziņa balva, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Gada balva medicīnā, LĀB 2. pakāpes Goda zīme Cilvēka laiks, RSU balva par mūža ieguldījumu. Tomēr starp šīm visām profesors izceļ vienu vismīļāko balvu – Zelta sirds, kura viņam kā vienam no pirmo sirds ķirurģijas operāciju veicējam pasniegta 2009. gadā, svinot Latvijas Sirds ķirurģijas centra 50 gadu jubileju. Šo balvu profesors vēl nevēlas nodot muzejam.

Jānis Gaujēns visu mūžu aktīvi nodarbojies ar sportu, par ko nu muzejā glabājas vairākas liecības. Viena no viņa kaislībām bijis šahs. Jau 1951. gadā kļuvis par Madonas rajona čempionu, bet atjaunotās Latvijas laikā viņš bijis Latvijas Korespondencšaha federācijas dalībnieks.

Profesors pastāstīja, ka

vēsturiskais korespondencšaha formāts viņam bijis ļoti tuvs. Gājienu nosūtīšana no viena spēlētāja otram notikusi pa pastu uz speciāli šim nolūkam iespiestām kartītēm, un gājienu veikšana aizņēmusi vairākas dienas.

Profesors atzīst, ka līdz ar formāta maiņu uz spēli internetā interese ir zudusi, tāpēc labprāt piemiņas lietas nodod glabāšanai muzejā.

Latvijas korespondencšaha federācijas dalībnieka kartīte Jānim Gaujēnam. No RSU muzeja krājuma

Starp profesora muzejam dāvātajiem priekšmetiem ir arī Rīgas Medicīnas institūta (RMI; tagad – Rīgas Stradiņa universitāte) DOSAAF (Brīvprātīgā Armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (no krievu val.: Добровольное общество содействия армии, авиации и флоту, ДОСААФ)) biedrības izdotā apliecība par auto vadīšanas kursu pabeigšanu 1974. gadā. Tūkstošiem kilometru nobraukts gan darba, gan personīgajām vajadzībām. Jautāts par pirmo auto, profesors pastāsta, ka tā bijusi Volga, ko viņam piešķīrusi LPSR Veselības aizsardzības ministrija. Tā laika ministrs Vilhelms Kaņeps uzstājis, ka

tāda mēroga cilvēkam kā Gaujēns noteikti vajagot Volgu. Lai arī mašīna “piešķirta”, par to bijis jāmaksā pašam, un profesors finansiāli nemaz nav varējis to atļauties, tādēļ nauda bijusi jāaizņemas.

Jānis Gaujēns dzimis 1932. gada 20. jūlijā Madonā. RMI Ārstniecības fakultāti beidzis 1957. gadā. Ārsta darba gaitas sācis Alojas slimnīcā, bijis Ķirurģijas nodaļas vadītājs. 1963. gadā sācis strādāt Republikas bērnu klīniskajā slimnīcā (tagad – Bērnu klīniskā universitātes slimnīca), bijis Ķirurģiskās nodaļas vadītājs (1963–1969). 1969. gadā aizstāvējis medicīnas doktora grādu un sācis docētāja darbu RMI.

1973. gadā RMI nodibināja Bērnu ķirurģijas katedru, un J. Gaujēns bija šīs katedras pirmais vadītājs (1973–1998) un profesors (kopš 1974. gada).

Bērnu ķirurģijas katedras kolektīvs 1993. gadā. Pie galda – katedras vadītājs prof. Jānis Gaujēns; stāv (no kreisās) – Jānis Dobelis, Andis Lācis, Egils Lavendelis, Inese Eihmane, Aigars Pētersons, Leonīds Lugovskojs, Aleksandrs Zaķis. Foto no RSU muzeja krājuma

Valsts emeritētais zinātnieks (1998). Bērnu ķirurģijā ieviesis jaunas plaušu diagnostikas un ķirurģiskās ārstēšanas metodes.