Sociālā izolācija miera un krīzes laikos Latvijā un Ziemeļvalstīs
Latvijas dalība pētījumā par veselību, novecošanu un pensionēšanos Eiropā (SHARE) kopš tā 7. posma 2016./17. gadā ir vērsusi skatu uz novecošanas jautājumu padziļinātu pētniecību, kas interesē vienlīdz politikas veidotājus, kā arī sabiedrību kopumā. Papildus tam, ka 2021. gadā tika piešķirti līdzekļi no Latvijas valsts budžeta, lai ievāktu datus 9. un 10. posmam, līdz šim ir realizēti vai turpinās vairāki nacionālas nozīmes un arī starptautiski projekti. Īpašs finansējums pētniecībai un datu ieguvei ir piešķirts Covid-19 laikā, kad gan Valsts pētījumu programma (VPP), gan Eiropas Komisija (EK) nodrošināja datu ieguvi un pētniecību iepriekš neplānotām aptaujām.
Tuvojoties pēcdoktorantūras projekta perioda beigām, pētniece Ieva Reine ir apkopojusi secinājumus par Latvijas un Ziemeļvalstu, konkrēti – Zviedrijas un Islandes datiem, ņemot vērā Covid-19 dažādo ietekmi uz Latvijas un citu labklājības valstu sabiedrībām.
Analizējot demogrāfisko, sociālo, finansiālo, veselības un citu faktoru saistību ar sociālo izolāciju Latvijā un Zviedrijā, izmantojot datus no SHARE 8. posma, kā arī Covid-19 pirmās un otrās aptaujas datus, konstatēts, ka Latvijā bezdarbs un pensionēšanās bija saistīta ar sociālo izolāciju.
Ar Latviju salīdzināti ne vien Zviedrijas, bet arī Islandes dati (Islande nepiedalās SHARE konsorcijā, tomēr veic līdzīgas aptaujas, kuru dati tika izmantoti analīzē):
- Latvijā zemi ienākumi rada paaugstinātu sociālās izolācijas risku, turklāt riska grupā ir gados vecākas sievietes;
- līdzīgi citu pētījumu rezultātiem konstatēts, ka sievietes kopumā ir vairāk pakļautas biežākai sociālajai izolētībai;
- apstiprināta hipotēze, ka neprecēti cilvēki ir sociāli izolētāki par precētiem cilvēkiem.
Analizējot šīs sakarības, jāņem vērā fakts, ka Eiropas valstu vidū Latvijā ir vislielākais gados vecāku, turklāt vientuļu sieviešu īpatsvars, un ar to daļēji izskaidrojama kopējā augstā sociāli izolēto cilvēku dominance Latvijā.
Pētījumā apskatītajās valstīs ir atšķirīgs vientulības un sociālās izolētības biežums, jo Latvijā vairāk vecāka gadagājuma cilvēku apraksta problēmas nekā viņu vienaudži Zviedrijā un Islandē. Sociālā izolētība ir galvenais faktors vecāku cilvēku vientulības izjūtā, turklāt ierobežojumi, kas tika noteikti Covid-19 laikā vēl vairāk pastiprināja šo izjūtu.
Negaidītās izmaiņas, kas saistītas ar socializēšanās ierobežojumiem, vairāk skāra Zviedrijas un Islandes gados vecākos iedzīvotājus. Latvijas kontekstā šie rezultāti skaidrojami ar to, ka līdzšinējie sociālās izolētības riska faktori vairāk mainījās Zviedrijā un Islandē nekā Latvijā. Gados vecāku sieviešu sociālā izolācija Latvijā ir tik augsta, ka tādas krīzes kā, piemēram, Covid-19 situāciju daudz nepasliktināja. Tajā pašā laikā labklājības valstīs krīžu radītais satricinājums ir spēcīgāks, neraugoties uz sociālā un finansiālā nodrošinājuma šķietamo esamību.
