Jaunākajā žurnālā "Inquisitio" studenti pēta influenceru darbu medijos un festivālu ietekmi uz vidi

RSU profesores un sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes vadībā topošie žurnālisti pētījuši influencerus pie radiostaciju pultīm, mediju vienaldzību pret Irānas sieviešu cīņu, veikuši eksperimentu par interneta veikalu tālākpārdošanas praksi, skatījuši mūzikas festivālu ietekmi uz vidi, jauniešus un pornogrāfiju, kā arī vēl septiņas tēmas. Inquisitio ir augstskolas nodrošināta iespēja studentiem slīpēt intervēšanas, faktu ieguves un pārbaudes, datu analīzes un tekstu rediģēšanas prasmes, radot dažādu žanru publikācijas.

To, cik veiksmīga, ētiska un perspektīva ir influenceru iesaiste gan komercstacijās, gan sabiedriskā medija radio, pēta Elizabete Rublāne. Lielo mediju pētījumu sadaļā viņa skata influenceru Beta Beidz, Lotas Ulmanes un Laura Zalāna gaitas radiostacijās, vētot tās no klausītāju, radio vadības, redaktoru un pētnieku skatpunkta. Savukārt Linda Zariņa pievērsusies politiskajiem nemieriem Irānā, jo sevišķi pēc Mahsas Amini bojāejas. Tikmēr jaunās žurnālistes Keitas Luīzes Kalniņas rūgtā pieredze ar uzlauztu sociālā tīkla konta profilu kalpojusi par pamatu viņai kopā ar kursabiedrenēm Lindu Zariņu un Martu Puzāku iedziļināties kiberuzbrukumos žurnālistiem.

Vides un sociālo pakalpojumu kvalitātes pētījumu sadaļu veido četri raksti. Marta Puzāka veikusi eksperimentu, pētot Ķīnā ražota apģērba tālākpārdošanas biznesu Latvijā. Kā ekspertus jaunā žurnāliste piesaistījusi gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra, gan uzņēmējdarbības pārstāvjus, skatot autortiesību, patērētāju maldināšanas un citus jautājumus. Patrīcija Lielnora pievērsusies bezpajumtnieku problēmai Rīgā, skatot gan izmaiņas patversmju statistikā, gan esošos risinājumus, tostarp pilotprojektu Mājoklis vispirms. Savukārt iespējas, kā mūzikas festivāli varētu noritēt dabai saudzīgāk, šķetina Elizabete Rublāne, Monta Megija Učelniece un Laura Jēkabsone, izvaicājot festivāla Laba daba, Summer Sound un Baldones Waterfest pārstāvjus. Ap 70 % tekstila visā pasaulē nonāk atkritumu poligonos, un tikai 1 % tiek pārveidots jaunā apģērbā. Megija Sprukule nointervējusi zīmola Rosafella radītāju Katrīnu Resni, kura studē materiālu tehnoloģiju un dizainu un rada plantable jeb iestādāmās kleitas, kas dabā sadalās.

Veselības un dzīvesveida pētījumu sadaļā Nikola Grīnvalde kopā ar uztura speciālistēm Ilzi Luteri un Diānu Jakuboviču atšifrē savulaik populāro fenomenu – sulu kūres kā instrumentu svara zaudēšanai un pašsajūtas uzlabošanai ilgtermiņā. Savukārt rakstā Pieejams=pieņemams? Monta Megija Učelniece atspoguļo 80 aptaujāto jauniešu un pieaugušo skatījumu uz pornogrāfisku materiālu saturu un ietekmi uz personību un attiecībām. Par to, kā tā ietekmē reālo dzīvi un ikdienas attiecības, izsakās arī seksologs Dainis Balodis un psihoterapeiti Velga Sudraba un Artūrs Utināns. Tikmēr Agnese Dimdiņa, izmantojot datus, kā arī ārstu psihoterapeitu, neirologu un mediju pētnieku viedokļus, pievēršas sociālajiem medijiem Latvijā un to ietekmei uz cilvēka kognitīvajām spējām.

Kultūras pētījumu sadaļā jaunieši iedziļinājušies savu vecāku atmiņu stāstos. Patrīcija Lielnora, Nikola Māra Geste un Agnese Dimdiņa ieskatās diskotēku norisē 80. gados Rīgā un 90. gadu sākumā Gulbenes novadā, Kandavā un Jelgavā. Šogad aprit 50 gadu kopš Latvijā pirmās diskotēkas, kas noritēja Poligrāfiķu kultūras namā, un šo Inquisitio stāstu bagātina vēsturnieces un pētnieces Dainas Bleieres skatījums. Ikgadēji tematiskai tēmai – izlaidumiem – pievērsušās Megija Sprukule, Beatrise Elīza Ozoliņa un Nikola Grīnvalde, kuras iztaujājušas savas mammas par pieredzi izlaidumos 80. un 90. gados.

Jaunākā Inquisitio satura veidotāji studē RSU studiju programmā Žurnālistika un ir RSU studentu medija Skaļāk autori. Inquisitio dizainu un maketu veidojis Egils Turss, literārās redaktores – Inga Lievīte un Indra Orleja.

Lasīt žurnālu