Speciālists, kurš pārzina zāļu ražošanas labirintus, – rūpnieciskā farmaceite Ludmila Hrižanovska

“Sapratu, ka farmācija man būs ideāla nozare, jo tā saistās ne vien ar ķīmiju, bet arī ar izpratni par cilvēku un dabu,” stāsta L. Hrižanovska. “Nevienu brīdi neesmu vīlusies savā izvēlē, un esmu liels farmācijas fans vēl joprojām!” Pēc Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) farmācijas pamatstudiju pabeigšanas un maģistra studiju programmas Rūpnieciskā farmācija absolvēšanas viņa gadu nostrādāja AS Grindeks par farmācijas tehnologu un ražošanas atbildīgo farmaceitu. Tagad viņas profesionālās gaitas  turpināsies Somijas uzņēmumā, kas saistīts ar jaunām zāļu ražošanas tehnoloģijām.

Kāpēc jums radās interese par rūpniecisko farmāciju?

Sākumā biju pārliecināta, ka virzīšos uz klīniskās farmācijas lauciņu, jo mani ļoti interesēja farmakoloģija un cilvēka fizioloģija. Domāju, ka farmaceiti ir nenovērtējami, izcili veselības aprūpes speciālisti, kuri pietrūkst klīniskajā vidē un slimnīcās. Vēlējos papildināt viņu rindas.

Tikai vēlāk, kad pēdējā studiju gadā sāku strādāt nelielā farmācijas uzņēmumā, sapratu, ka

rūpnieciskajā farmācijā varu palīdzēt daudz lielākam cilvēku skaitam, nekā tad, ja es būtu strādājusi slimnīcā. Tās zināšanas, kuras ir vajadzīgas zāļu ražošanā, ir ļoti plašas – farmakoloģija, cilvēka fizioloģija, toksikoloģija, dažādas ar ražošanu saistītas zināšanas un prasmes. Rūpnieciskā farmācija ir nozare, kas strauji attīstās, un tā vienmēr būs pieprasīta.

Tāpēc maģistrantūrā aizgāju studēt RSU maģistra studiju programmā Rūpnieciskā farmācija. Gribēju iegūt pamatīgāku ieskatu ražošanā, uzzināt par zāļu ražošanas sarežģītākajiem procesiem.

Kādas bija rūpnieciskās farmācijas studijas?

Šī studiju programma tiek īstenota kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti, tāpēc studējot guvu plašāku ieskatu tehnoloģiskajos ražošanas procesos un aktīvo vielu sintēzē. RSU īstenotajos kursos vairāk uzzinājām par likumdošanas aspektiem un zāļu reģistrācijas ciklu.

Rūpnieciskās farmācijas programma nav tikai teorētiska – ieguvām arī praktiskas zināšanas un iemaņas, jo daudzi studiju kursi mums notika ražošanas uzņēmumos. Piemēram, AS Grindeks esam pavadījuši daudzus garus vakarus, mācoties gan teoriju, gan praksi. Tas bija ļoti vērtīgi, jo speciālisti dalījās ar savu pieredzi ražošanā. Šis bija arī noteicošais faktors, kāpēc pēc studijām aizgāju strādāt uz AS Grindeks, jo biju iepazinusi visus uzņēmuma struktūrvienības un procesus, kā arī visu ražošanas ciklu, labas ražošanas prakses noteikumus, sertificēšanas metodes, licences iegūšanas nianses.

Novērtēju, ka mums kā studentiem bija iespēja iepazīt katru zāļu ražošanas ķēdes posmu. Sapratām, ka farmaceits var strādāt jebkurā no šiem posmiem, arī zāļu izplatīšanā un kvalitātes kontrolē. Iegūtās zināšanas ir vērtīgas un universālas, tās var izmantot, arī strādājot ārzemēs.

Vai studijas maģistrantūrā varēja apvienot ar darbu?

Nodarbības bija pārsvarā vakaros un reizēm brīvdienās. Pirmajā studiju gadā varētu būt grūti apvienot darbu ar studijām, bet otrajā gadā tas bija iespējams. Ja darba devējs saprot, ka studijas ir arī viņa interesēs, tad tas ir apvienojams. Arī ar docētājiem varējām sarunāt lekciju laikus, lai visi pēc darba paspētu ierasties uz nodarbībām.

Maģistra darba pētījumu veicu AS Grindeks – manu kursabiedru un mans pētījums bija ar praktisku nozīmi, lai uzlabotu kādu ražošanas procesu. Mums bija jāraksta arī prakses atskaite, kurā aprakstījām visus procesus ražošanā – tas bija apjomīgs, bet ļoti vērtīgs darbs. Prakses atskaite bija labs veids, kā apkopot zināšanas un pieredzi.

Kāda bija jūsu maģistra darba tēma?

Izvēlējos rakstīt darbu par analītisko metožu izstrādi. Šī man bija diezgan izaicinoša tēma, jo aptvēra analītiskās ķīmijas lauciņu, ko nepārvaldu tik labi kā, piemēram, zāļu ražošanas tehnoloģijas. Zināju, ka tā man būs motivācija iemācīties kaut ko jaunu analītiskajā ķīmijā. Esmu gandarīta, ka to paveicu. Pēc deviņiem mēnešiem, kurus pavadīju laboratorijā, esmu daudz iemācījusies un labāk orientējos nozarē. Šīs zināšanas man noderēja arī vēlāk darbā.

Savā darbā man bija jāizstrādā aktīvās vielas piemaisījumu noteikšanas metode. Mēģināju arī izstrādāt sistēmu, pēc kuras var veidot šādas metodes citu piemaisījumu noteikšanai. Tas gan man neizdevās, bet kā pozitīvo pusi varu minēt to, ka ir radušās idejas, kā var modificēt manis izmantoto pieeju un iegūt rezultātu. Radās idejas jauniem pētījumiem. Esmu ieguvusi lielu praktisko pieredzi, spēju analizēt liela apjoma informāciju un strādāt ar jaunām iekārtām. Ieguvums ir arī tas, ka mani kolēģi turpmāk varēs izmantot manis iegūtos datus saviem pētījumiem.

Kādi ir jūsu plāni par turpmāko profesionālo karjeru?

Tagad man priekšā ir liels pārmaiņu laiks, esmu uzsākusi ceļu interesantā farmācijas jomā, kas nākotnē varētu attīstīties – tā ir jauno tehnoloģiju izmantošana zāļu ražošanā.

Plānoju vēlāk iestāties doktorantūrā un varbūt apgūt vēl kādu profesiju ekonomikā vai biznesā. Tas ir svarīgi, jo rūpnieciskā farmācija nav tikai ražošana, tur ir arī milzīgs darbs, ko veic biznesa cilvēki.

Kam jūs ieteiktu studēt rūpniecisko farmāciju?

Viennozīmīgi tā būtu piemērota tiem, kas jau strādā ražošanā, jo palīdzēs labāk saprast savu un kolēģu darbu. Arī tiem, kuri strādā zāļu reģistrācijā, jo tā ir sarežģīts process un speciālistam jāpārzina visas zāļu ražošanas nianses. Ja farmaceits strādā aptiekā vai slimnīcā un vēlas kaut ko mainīt savā profesionālajā dzīvē, tad rūpnieciskās farmācijas studijas var paplašināt redzesloku.

Vēlos piebilst, ka arī pēc pamatstudiju beigšanas farmaceits var iet strādāt ražošanas uzņēmumā. Studiju piecos gados topošais speciālists apgūst tik ļoti daudzpusīgas zināšanas, ka tās vēlāk ļauj viņam strādāt visdažādākajās farmācijas nozarēs. Jārēķinās, ka jebkurā darbā ir sava specifika, un tā būs jāmācās uz vietas praksē.

Farmaceits ir viens no visatbildīgākajiem speciālistiem, kurus pazīstu. Šī atbildības sajūta ir nenovērtējama farmaceita iezīme, kas ļauj viņam strādāt tik komplicētā un nozīmīgā jomā kā rūpnieciska farmācija.